Dievišķā mīlestība Komentāri:
iedvesma -
2011-10-14 05:06 Man ir tā, jo vairāk iepazīstu cilvēkus, jo vairāk man sāk kaitināt viņu paradumi. Spilgts piemērs ir kolēģe.
Man kaitina viņā viss. Tas kā viņa sēž (kājas saceltas uz krēsla), tas kā ēd (ēd ar labo roku un bez nazīša), tas kā viņa runā ar saviem ģimenes locekļiem (bez iecietības, bieži strīdoties), tas, ka viņa kavē darbu un nenāk laikā, paviršība darbā.... Tik ļoti daudzas lietas. Pat tas kā viņa ģērbjas, tas, ka ar zeķēm staigā pa kabinetu, iet pie priekšnieces.... Nesaprotu kapēc tā notiek. Esot darbā, lieku savam prātam domāt par citām lietām, bet tas atkal un atkal atgriežas pie tā, kas man nepatīk. Uz lietām, kas nemanot vienkārši krīt uz nerviem.
Viņai patīk, ka viņu uzklausa, bet viņai nepatīk uzkalusīt. Un ir tāds teiciens "kad tu sāc izturēties pret cilvēkiem tā, kā viņi izturas pret tevi, cilvēks apvainojas". Un tā arī ir tagad - man vairs neinteresē viņas problēmas, un viņa uztver, ka esmu dusmīga, jo neielaižos sarunās.
Grūti tā to visu izstāstīt, bet nesaprotu - kapēc rodas tāda nepatika pret cilvēkiem....?!
kaut kas līdizīgs ir bijis kopmītnēs dzīvojot - ar laiku sāk traucēt tajā cilvēkā viss, pat viņa aura. Traucē tas, ka atrodamies vienā telpā.
Arī mājās traucē tas, ka cilvēks nav kārtīgs, izmētā mantas, nenomazgā šķīvjus. Nu traucē.... Esmu sapratusi, ka vienai dzīvot ir vislabāk, jo tad viss notiek pēc maniem noteikumiem un tādu ceļu šobrīd arī eju!
Esmu prasīga pret sevi un pret citiem, bet ar nepatiku pret cilvēkiem, netieku galā.
iedvesma -
2011-10-14 21:14 Paldies par padomiem! Centīšos pie tā piestrādāt.
Bet sakiet - kā var iemīlēt cilvēku, kurš nav tuvinieks, bet vienkārši cilvēks, kas gadījies dzīves ceļā, bet kuram pret mani attieksme ir pilnīgi vienaldzīga, bez iejūtības, bez sirsnības, tikai izlikšanās. Nu kā tādu cilvēku var mīlēt, ja zinu, ka sākšu atklāties, viņš nepriecāsies par manām veiksmēm, stāstīto ātri vien aizmirsīs - vienvārdsakot, es šim cilvēkam esmu pilnīgi vienaldzīga. Mūs saista tikai darbs.
Nu kā tādu, lai iemīl.
iedvesma -
2011-10-14 22:20 Pieaugušais pieaugušo respektē - vairāk vai mazāk, grūtāk ir kad priekšā stāv pieaudzis un es gadiem 20 jaunāka.
Respektīvi - mans viedoklis, domas - netiek ņemtas vērā.
autors: DZINTRA ČEVERE

Mīlēt bez nosacījumiem...viegli...grūti...?
Patīkami... ir viegli mīlēt patīkamus cilvēkus, ar kuriem blakus mums ir labi, bet cik grūti ir mīlēt un būt laipnam, pret šķietami nejaukiem, nevīžīgiem, nepatīkamiem cilvēkiem.
Dievs taču mīl visus - visus bez izņēmuma, un sanāk tā, ja mēs kādu nicinām, tad būtībā izsakām kritiku Dievam, ka viņš būtu kļūdījies, radot nejaukus un mums nepatīkamus cilvēkus.
Bet, kas īsti ir patīkams un nepatīkams? Tās ir ego noteiktās robežas, ja dzīvojam pēc kaut kādiem stereotipiem. Ticot tam, ka mēs visi esam radīti pēc Dieva līdzības un visos ir Dieva dzirkstele, sajūtot šo patiesību ar visu savu būtību ... izjūtu laimi! Jo zinu, ka katrā cilvēkā ir Dievs. Ja man kaut kas kādā nepatīk, sāku pievērst uzmanību sev, vērot savas emocijas, koncentrējos uz savām sajūtām, kur un kā tās izjūtu, kurā ķermeņa vietā izjūtu jebkādu stresu. Pieņemu ar cieņu šo Dieva atsūtīto cilvēku. Pieņemu to kā savu skolotāju, tā ir iespēja Dievam mani iemācīt mīlēt bez nosacījumiem visus un ikvienu, lai varētu tiktu galā ar savām emocijām un varētu tās atbrīvot.
Gribu teikt, ka tās ir debešķīgas sajūtas, jo liekais stress pazūd, nav vairs labi - slikti. Ir šeit un tagad. Nav vairs jādusmojas uz vīru, kad tas ir ne omā un nedara man pa prātam, jo zinu, ka viņš šobrīd jūtas tā kā jūtas un viņam uz to ir visas tiesības. Taču es viņu turpinu mīlēt, mīlēt bez nosacījumiem un no tā tikai mana mīlestība aug. Es augu un attiecības aug. Un ir patīkami vērot kā viss mainās. Kā mainās cilvēks, kad Tu atbildi laipni un mīlestībā, lai gan tā varētu likties pilnīgi jocīga reakcija, jo „normāli" būtu atcirst pretī, vai nu vismaz apvainoties, bet nē, es pasmaidu un mīlestībā sataisu vakariņas.
Ir pat bijuši gadījumi, kad sieva vīram gatavojot ar mīlestību vakariņas pat „izārsē" viņa atkarības, viņš vienkārši mainās atrodoties mīlestības laukā, vai piemēram - slepkava atrodoties mīlestības pilna cilvēka sabiedrībā, mainās - mainās viņa attieksme un uzvedība. Vai esi kādreiz jutusi, ka esot kopā ar kādu cilvēku, kaut vai tikai parunājoties, kļūst viegli ap sirdi, it kā viss uz pasaules aizmirstos... tā ir Dievišķā mīlestība, kas liek justies labi. Un vai nav jauki, ja kāds Tavā tuvumā tā varētu justies. Jo vairāk Tu pati pildies ar mīlestību, jo harmoniskās kļūst attiecības ar līdzcilvēkiem, jo enerģētiski mēs visi esam saistīti.
Mīlestība dara brīnumus, šīs paļaušanās uz Dievu un mīlot kādu bez nosacījumiem tiešām liek sakustēties tādām lietām, un situācijām, kas reiz šķita pilnīgi neiespējamas. Jo lielāka ir pretestība pret kādu cilvēku, vai problēmu, jo vairāk sūti mīlestību!
Mīliet, mīliet un mīliet - mēs visi esam radīti mīlestībai. Jo vairāk mīlestības atdosim, jo vairāk to saņemsim. Un tas neko nemaksā, taču tas ir visvērtīgākais ko kādam varam dot!
Mīlestībā,
Dzintra |