Vai atceries, ka nesen Tev rakstīju, sēžot jūras krastā un veldzējoties ar kaut ko vēsu. Bija tik ļoti karsts, ka likās jau pa karstu. Šodien ir pilnīgi otrādi – ir vēsa rudens diena, esmu iekūrusi kamīnu, pagatavojusi piparmētru tēju ar medu. Man blakus uz grīdas graciozi izstiepies guļ suns, klēpī murrā kaķis. Miers un laime.
Šādā absolūtā omulībā gribu parunāt ar Tevi.
Šoreiz gribu atbildēt uz jautājumiem, kas radušies klātienes tikšanās reizēs. Piemēram, aizvakar pie manis bija meitene, kas uzdeva vairākus jautājumus, ko bija pakautrējusies rakstīt mājas lapā.
Labi, ka viņa atbrauca un labi, ka mēs izrunājām, bet vispār gribu Tevi mudināt droši rakstīt komentāru daļā jautājumus un es noteikti atradīšu veidu kā atbildēt. Vai nu uzrakstīšu atbildi turpat komentāros vai arī izveidošu kādu rakstu pie kādas no tēmām un izskaidrošu vairāk, jo īstenībā jau varbūt, ka citiem arī rodas jautājumi un arī gribas zināt atbildes.
Pirmais jautājums bija par sālsūdens skalošanu.
Vai prakšalana var izsaukt hronisku slimību pastiprināšanos pēc pirmās reizes?
Jā.
Manuprāt, tieši tā notiek tīrīšanās. Tur, kur ir hroniskas slimības, tur ir vislielākie enerģētiskie bloki un, protams, brīdī, kad tie tīrās, sajūtas nav patīkamas.
Kad man bija pirmā attīrīšanās, pēc tam man ļoti sāpēja galva.
(Man galva bija tieši tā, dēļ kā sāku interesēties par enerģijas un ķermeņa attīrīšanu. Migrēnas mani bija jau nomocījušas un es noteikti biju nolēmusi ko mainīt.)
Kad pateicu to profesoram, kas man mācīja prakšalanu, viņš teica: ļoti labi. Redz kā viss tīrās. Droši pēc nedēļas taisi atkal.
Es tieši tā arī darīju un man vairs nekas nesāpēja.
Pieļauju, ja hroniskā vaina ir vēl stiprāk pieķērusies, tad sliktums var atkārtoties arī otrā reizē. Bet nu pēc pirmā kursa (tātad četrām nedēļām) visam jābūt kārtībā.
Svarīgi ir ticēt un sevi uzmundrināt.
Ja nepieciešams, varat man zvanīt vai rakstīt, un es noteikti neliegšu atbalstuJ
Nākošais jautājums bija par saņemšanos.
Sarunas vidū pēkšņi kaut kā ieminos, ka man vēl arvien ir sevi jāpierunā un īpaši jāuzaicina uz vingrošanu. Uz ko meitene, kas sēž man pretim saka – ak tad tomēr tev arī ir kaut kas uz ko sevi jāpierunā. Līdz šim man likās, ka tev viss viegli kā pats par sevi viss padodas.
Tad nu man jāievieš te skaidrība, ka sākumā ir tā, ka nāk apziņa, ka gribu kaut ko darīt, jo tas ir veselīgi vai arī tas ir nepieciešams manam ķermenim. Un ja tā apziņa un morālā sagatavošanās ir gana stipra, tad vienkārši sāku darīt. Sākumā tas var nesagādāt prieku un pat prasa pierunāšanu. Piemēram, kad sāku iet regulāri uz pirti, tad man kādu pusgadu bija uz to sevi jāpierunā. Un tad vienā reizē sapratu, ka bez pirts vairs nevaru dzīvot.
Vai arī šovasar tā bija ar peldēšanos. Man nav paticis peldēt nekad un pat gadiem dzīvojot pie jūras vasarās negāju peldēt. Pietika nolemt, ka gribu peldēt katru dienu, ka mainījās apziņa un nu ar prieku, pat vissliktākajos laika apstākļos, dodos uz jūru un baudu īslaicīgu, bet patīkamu peldi. Un ticu, ka tieši tāpat notiks ar vingrošanu. Ja katru dienu vingrošu, tad vienā dienā būs tā, ka bez vingrošanas vairs savu dzīvi iedomāties nevarēšu. Ticu, ka tā būs.
Nākošais jautājums bija par semināriem.
Kā izvēlēties uz kuru semināru nākt, ja tie visi ir tik līdzīgām tēmām un visas, šķiet, ka ir vajadzīgas.
Mans ieteikums ir izvēlēties stabilu savu personības attīstības ritmu un piedalīties seminārā vienu reizi mēnesī. Varu to pateikt no pieredzes, jo ir grupas, kas tiekas jau kopš pagājušās ziemas.
Viena reize mēnesī ir labs ritms, lai sevī uzturētu nepārtrauktu pozitīvu enerģiju, kā arī laba motivācija domāt un atcerēties par Visuma likumiem. Un arī tēmas tad mēs apskatītu vienu pēc otras atbilstoši grupas interesēm un vēlmēm.
Mūsu dzīves ikdiena šad tad nežēlīgi ātri iesūc mūs atpakaļ iepriekšējos paradumos un iepriekšējā domāšanā. Bet ja uzturi gaišu un pozitīvu domāšanu ar regulārām tikšanās reizēm, tad ar laiku pierodi tāda būt vienmēr.
Arī dalības maksu seminārā vieglāk tomēr atlikt no ikmēneša ienākumiem. Biežāk tas varbūt liktos pa dārgu, bet ja mēnesi iepriekš zini, ka iesi uz semināru, tad to kaut kā var vieglāk savā budžetā ieplānot.
Vēl ir tā, ja ir sajūta, ka nevari atļauties nākt uz semināru un naudas tiešām nav, tad arī tas ir runājams un vienmēr var sarunāt kādus bartera sadarbības principus. Ir tik daudz lietas, ko pati neprotu vai nepaspēju izdarīt. Un ja to kāds uzņemtos – es būti tikai laimīga.
Vajag tikai runāt.
Mēs esam autores savai dzīvei un tikai no mums pašām atkarīgs kā nodzīvosim šo dienu. Kā nodzīvosim šo dzīves periodu. Kā izdzīvosim savu dzīvi.
Cik interesanti. Cik bagāti. Cik vērtīgi.
Lai Tev vērtīga šodiena!
