Kamēr neviens neredz


Komentāri:

xxx* - 2011-11-16 22:13
Te man liekas ka ir vairāk runa par tikumību, vērtību skalu u.t.t. vienkārši sākot ar sevi tas jāsāk un tā pamazām aizies, ģimenē - draugos- draugu ģimenēs - kolektīvus .....

xxx* - 2011-11-16 23:37
:) tieši tā gadiem, bet tā kā šobrīd ir paātrināts laiks, tad tas var notikt straujāk. Redz agrāk tik plaši nerunāja par garīgām lietām, šobrīd runā ,daudz, līdz ar to arī aktivizējas otra galējība.
Paskateis no citas puses , jo vairāk redzi ,dzirdi necenzētu runu , jo vairāk saproti ka to tu nevēlies, jo skaidrāk apzinies savu virzienu. Tas domāju ir gana pozitīvs



 Šodien gribu ar Tevi parunāt par mūsu izjūtām ko un kā atļaujamies, kad domājam, ka esam nezināmi un nepazīstami. Vai tas, ka neviens mūs nezin, atbrīvo? Vai tad esam patiesāki? Vai varbūt tad mūs pārņem visatļautība un dzīve bez ierobežojumiem?

Varbūt lai nav pārāk jāvispārina, noreducēsimies uz kādiem pāris piemēriem. Nu....viena no situācijām, kad esam „nezināmi” ir tad, kad aizbraucam kaut kur svešā vietā vai svešā valstī un pēkšņi ir sajūta, ka varam atļauties ko tādu, ko Latvijā starp savējiem  jau nu nemūžam nedarītu. Pēkšņi ģērbjamies savādāk un izturamies savādāk. Pēkšņi gribas darīt ko ...traku un pilnīgi citu kā ikdienā.

Klau, kas notika? Kāpēc tā? Vai tad tagad mēs neesam tieši tikpat atbildīgi par savu dzīvi, saviem vārdiem, savām domām un savām izjūtām, kā mājās? Vai mājās esam sasaistītāki? Atbildīgāki? Vai varbūt dzīvojam pēc sabiedrības (ģimenes, kolēģu, draugu) pieprasījuma – vārdsakot, esot tādi, kādus viņi mūs grib redzēt?

Kādēļ ir šīs mainīgās mūsu sejas?

Cita situācija, kur dažreiz  cilvēki še pat mājās kļūst pilnīgi savādāki, ir internets un iespēja būt neredzamiem un runāt/rakstīt/būt ar dažādiem vārdiem vai pavisam anonīmiem.

Kādēļ cilvēkam patīk, vai varbūt arī nepatīk būt anonīmam?

Vai tad var drošāk izteikt savas domas? Vai varbūt tieši otrādi – var pateikt ko tādu, ko pilnīgi pats nedomā, bet tomēr izdarīt un paskatīties, kas no tā iznāk.

Kā Tu domā kādēļ pieaugušam cilvēkam ir tieksme darīt „blēņas” ?

Kaut kā bērnus un pusaudžus es spēju saprast, jo viņi ir ļoti atkarīgi no kontroles, audzināšanas, vecāku viedokļa un tad, protams, ka gribas paprovēt kas notiek tad, ja šo robežu pārkāpj.

Bet ko grib pārkāpt pieaudzis cilvēks?

Noteikumus? Likumus?

Braukt ātrāk kā atļauts, kamēr policists neredz?

Ok. Saprotu. Nokavējies, centies paspēt un tagad steidzies. Nu...tīri cilvēcīgi ir saprotams, lai gan, protams, mēs tagad varētu iegrimt te sarunās par to, ka vajadzēja izbraukt ātrāk un vispār „lēnāk brauksi- tālāk tiksi”.

Bet kas mudina pārkāpt robežas regulāri?

Vēlme pēc adrenalīna? Dzīves asumiņa?

Šodien esmu pārdomās par to cik un ko daru „pa kluso” un cik no tā visa regulāri un vai man tas patīk. Un secinu, ka man tomēr ir ļoti skaidra tā iekšējā sajūta, lai kur es atrastos un ko darītu (un pat ko domātu), man ir pilna atbildība par to savā un Dieva priekšā. Ka viss ko izdarīšu un padomāšu, viss atnāks atpakaļ saskaņā ar Visuma likumiem un „bumeranga principu”.

Vai tā ir bijis vienmēr? Nē. Bet man ir laime, ka tagad tā ir.
Tieši šīs zināšanas un šī atbildības sajūta dara brīvu un pašapzinīgu.

Kā ir Tev? Vai Tu kādreiz par šo tēmu domā?

Komentāri (55)  |  2011-05-18 18:58  |  Skatīts: 7168x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Zane* - 2011-05-18 21:12
Kas mudina pārkāpt robežas? Daudz kas, sabiedrība ... kaut vai arī pašu uzliktie noteikumi .... cilvēkam ir jābūt brīvam, bet ja viņu ieslēdz būrītī, viņš darīs visu iespējamo, lai izplestu spārnus.

Guntis* - 2011-05-18 22:24
Reiz esot Vācijā, iekļuvu uz autobāņa sastrēgumā. Mašīnas stāvēja četrās joslās, lēni bīdoties uz priekšu. Starp mašīnām bija pietiekami plata josla. Tas, kas mani pārsteidza, ka kopējā rindā pacietīgi stāvēja vairāki motociklisti un nebūt nerāvās apbraukt mašīnas, kā tas notiek pie mums. Robežas?! Sabiedrība?! Nav jāvaino sabiedrība, problēma jāatrod sevī. Ja cilvēks slēpjas un ir drosmīgs izteikties tikai anonīmi, tas jau ir rezultāts tam, kāds viņš ir ikdienā un reālajā dzīvē, visticamāk, noslēgts, kluss un ar dzīvi neapmierināts, jo atklāti izteikties ir bail! Būt atklātam daudziem šķiet tas nav viegli, vieglāk ir slēpties. Protams, jo tad ir apziņa, ka mani neviens nezin, neredz un atbildības nekādas. Nezinu, kāda ir citu pieredze, taču cilvēkus, kas slēpjas nemaz nav tik grūti atpazīt, jo īpaši, ja pats esi atklāts.

Agnese...* - 2011-05-18 22:27
Man tā laikam nav bijis, ka citā vietā atļautos darīt ko aizliegtu vai nepareizu, kā ierastā vidē. Arī internetā iespēja izteikties anonīmi manī nevairo īpašu brīvības vai visatļautības sajūtu. Jūtos tikpat redzama, kā citādi. Laikam jau tā tāda iekšējā atbildība par katru pateikto vārdu vai veikto lietu..
Manī jauni apstākļi un cilvēki, kas mani nepazīst, ir raisījuši vēlmi veidot sevi nedaudz citādu, bet pavisam visaptverošā veidā. Mainīt savus ieradumus, jo jauna vide, jauni cilvēki neko no manis vēl negaida un attiecīgi pati nejūtos ielikta kaut kādos rāmjos..
Laikam jau vides maiņa mūsos kaut ko atbrīvo, jo ir iespēja izkāpt no ierastās komforta zonas un mainīt sevi. Te varbūt ir runa par klišejām, kurās sevi ieliekam paši un kurās ar laiku mūs redz arī apkārtējie?

Agnese :)* - 2011-05-18 22:36
Gunti,piekrītu tev, ka viss vien ir pašā cilvēkā. Nav nekādu apkārtējo apstākļu un citu cilvēku; tā ir tikai atbildības pārlikšana uz citiem. Gļēvums varbūt liek rīkoties kaut kā - ne tā.Tas viss varētu būt saistīts ar katra pašvērtējumu. Cilvēkam,kurš ir atbildīgs par katru savu domu, vārdu, rīcību, nav jāslēpjas,nav jāmaskējas.

Guntis* - 2011-05-19 00:21
Jā, Agnese, patiesi vārdi. Jo arī pats esmu izjutis slēpšanos. Un tā ir ļoti nepatīkama sajūta. Taču, kad esi atvērts, atklāts, šķiet, pat elpot ir vieglāk un dzīve gaišāka, krāsaināka! :) Slēpšanās tāpat ,kā meli, agrāk vai vēlāk nāk gaismā!

Inese* - 2011-05-19 05:11
Es teikšu īsi - iekšējās brīvības trūkums

Karinčiks* - 2011-05-19 06:57
Uh,cik laba tēma...Tieši tā,ka reizēm cilvēki izradās,jo nav parliecināti par savu esamību,par sevi,savām spējām.
Gribas būt labākiem ,reizēm pat maskēties aiz savas klaunu sejas,jo cik ilgi tad dejosi to cirka deju...
Pati esmu blēņojusies,kad apjautu,ka apmānu jau sevi...
Tāpēc labāk būt tiešam,brīvam,kas cels katra iekšējo apziņu..


Guntis* - 2011-05-19 16:57
Arita! :) Vai uzvārdus Jūs vēlaties tik zināt? Cilvēkus, kas atklāti šeit izsakās, var just, ka neslēpjas. :) Un uzvārda pateikšana jau neko nemainīs, arī Jums tas neko neizteiks. Arī pat tad, ja personas kodu vēl pierakstīšu! :):) Ineses rakstītajam šeit ir pavisam cita, DAUDZ dziļāka doma. Un tā ir jāsajūt! Ar sirdi! Jauku , saulainu dienu Jums visiem!!! :)

Laima* - 2011-05-19 19:30
Man liekas, ka cilvēkam vienmēr ir tieksme pārkāpt komforta zonu būt citādākam, bet tai pašā laikā iekļauties sabiedrībā. Esot ne starp savējiem, vienkārši ir vieglāk riskēt, ja nepieņems- lai nepieņem, atgriezīšos drošībā pie savējiem.

Agnese :)* - 2011-05-19 22:15
Vakar par šo tēmu ar vīru runājām un aizrunājāmies,ka pamatā tam visam ir bailes. Bailes tikt nesaprastam, visādas bailes. Bailes arī ir ārdoša enerģija. Ja ņem ezotēriku, tad vispār ir tikai divas enerģijas- bailes un mīlestība. Pārējās rodas no šīm divām.

Solvita* - 2011-11-10 05:48
Šī ir tēma, ko es ļoti gribu komentēt....
Atsevišķās situācijās man ļoti patīk darīt blēņas...

Kad mācījos visādās skolās man vienmēr patika sēdēt ''kamčatkā'' - pēdējās solu rindās. Jautāsiet, kāpēc? Aiii, tas ir tik forši, ja garlaicīga lekcija, tad taču pēdējos solos savs tusiņš burziņš, ir iespēja darīt, pievērsties tam, kas patīk, nevis cītīgi skatīties skolotāja sejā , kas garlaiko, bet zīmēt, rakstīt, apmainīties ar informāciju, kas varētu traucēt skolotājam stundu, bet tas jau nav tīšām , tā ir dabiska atbildes reakcija uz to, ja garlaiko pasniedzējs...Vai tad Jums tā nav gadījies? Beidziet, neticu!

Par tiem anonīmajiem komentētājiem. Atkal dažādi. Ja tas ir normāls komentārs, tad es neko sliktu tajā nesaskatu.
Nesaprotu tos anonīmos komentētājus, kas ir negatīvi, ar žulti. Laikam nav drosmes pateikt to tā atklāti , tāpēc anonīmi. Tikai slikti, ka kādam nodara pāri, publiski jau tāpat sanāk, vai runā auditorijas priekšā vai internetā..

Ai, bet dzīve būtu tik garlaicīga, ja visi būtu pareizi un perfekti.
Man patīk, Inese, Tavs sakāmais ''esi laimīga, ne - perfekta vai pareiza!''
Līdz ar to esmu dabiska.
Un par robežām...Tās blēņas var darīt tik tālu, cik tava brīvība neierobežo cita brīvību, kas rezultātā ar graujošu enerģiju. Ja ej pāri ielai pie sarkanās gaismas un steidzies...un nav tuvumā tiešām nevienas mašīnas, ļaunumu citam nenodarīsi. Jā, tas ir slikti, bet vai tiešām ar roku uz sirds vari pateikt, ka kā gājējs nekad nekad neesi šķērsojis brauktuvi pie sarkanās gaismas vai tur, kur nav gājēju pārejas. Vai tiešām? Lūk, tā ir pieauguša cilvēka blēņa.
Robeža ir tad, kad sāc to darīt bieži, un zaudē modrību, radot draudus citiem. Tieši tāpat ar ātruma pārsniegšanu.

Izvērtējot, darīt vai nedarīt blēņas - jāpadomā, kā mūsu uzvedība, rīcība vai nedarbi ietekmē citus? Tur ir tā robeža.









Anonīms* - 2011-11-10 06:41
Tad vienīgi varam secināt, ka milzumdaudzie anonīmie negatīvie komentētāji domā, ka tas, ko viņi raksta netā, neietekmē citus.

Ka to neviens neredz un neuzzin. Vai tā?

Bet mēs šeit dažkārt runājam par domu spēku, par negatīvas enerģijas spēku, par to kā graujoša enerģija izmaina mūsu dzīvi.

Tāpat kā izgāztuve, kas patvaļīgi izveidota mežā piesārņo mūsu dzīvi, tāpat arī šī negatīvā virtuālā informācija komentāru sadaļā ietekmē mūsu kopējo enerģētiku.
Un es nezinu vai tā ir tikai tāda pieaugušo blēņa. Manuprāt tas ir kas vairāk kā pāriet ceļu pie sarkanās gaismas, ja nav nevienas mašīnas.


Solvita* - 2011-11-10 07:44
Anonīmam.
Ja kāds domā, ka virtuālā vide ir anonīma, tad tie ir maldi vai mīti. Nekas nav anonīms. Lielākajos portālos ir speciālisti, kas seko visiem rakstu komentāriem.Tie komentāri, kas satur draudus valstij tiek izsekoti, lai autoru varētu atrast drošības iestādes. Tā kā nekas nav bez pēdām internetā, jo, kā jau minēju, arī šī vide ir publiska.
Tā kā domā par savas darbības sekām vienmēr, arī tad, ja liekas esi anonīms :)





Inese* - 2011-11-10 17:32
Paldies.
Iepriekšējā komentārā es biju kļuvusi anonīms :))

cik simboliski tieši runājot par anonīmiem komentāriem. :D

Interesanti, ka to ieraudzīju tikai šodien, un ....jutos nepatīkami pārsteigta. Varu secināt, ka man nepatīk būt anonīmai ;)

Solvita* - 2011-11-10 18:28
Par komentāriem vakar nepabeidzu.

Bet tagad paskatīsimies plašākā mērogā.
Mūsu planēta ir duāla, sieviete un vīrietis, plus un mīnus, jaņ un iņ. mīksts un ciets, karsts un auksts, arī labs un ļauns. Notiek mijiedarbība. Lūk, un šajā sakarā, tieši tāpat tas izpaužas komentāros....
Ko nozīmē negatīvi komentāri? Ir jāsaprot, ko ar to domājam.
Ja komentētāja, lai arī zem pseidonīma, vai anonīma apzīmējuma viedoklis atšķiras no raksta autora viedokļa , tas, manuprāt, nav vērtējams kā negatīvs, bet tikai atspoguļo citu skatījumu uz noteikto tēmu, tas atklāj diskusiju par apspriesto jautājumu.
Negatīvs vērtējams komentārs ir tad, ja tas aizskar , apmelo, zākā, izsaka nepatiesus apgalvojumus, draud , aicina uz pretlikumīgām darbībām, nievājoši un aizskaroši izsakās par raksta autoru vai to, ko aplūko autors.
Kāpēc tas notiek un kā to ietekmēt?

Jebkura virtuāla vide, kā jau iepriekš minēju, ir publiska un publiskā telpā notiek viedokļu apmaiņa, diskusija un arī cilvēku aprunāšana, diemžēl. Tieši tāpat arī reālā dzīvē. Varbūt virtuālā telpā tas izpaužas sakāpināti, asāk, ar lielāku kontrastu.
Tieši tāpat žurnāli ir vīriešu, sieviešu, populārzinātniski un arī ''dzeltenie'' , kuros aplūko slavenību šķiršanos, skandālus, kāzas u.tml.
Kāpēc tad dzeltenos žurnālus uztveram kā normu, un sabiedrībā tos pērk ,bet šos komentārus - ne? Kā to ietekmēt?
Izdevējs žurnālus neizdotu, ja nebūtu sabiedrībā pieprasījums pēc tiem. Publiski tiek apspriestas slavenu, zināmu, populāru cilvēku dzīves. Ar ko tad atšķiras internets? Tur notiek tas pats.
Kāpēc tas nepatīk? Kā to ietekmēt?
Tiešām pēdējā laikā ļoti maz , vairāk profesionālām vajadzībām, izmantoju populārākos ziņu portālus, un man nav ne laika, ne vēlēšanās skatīties komentārus. Taču arī kādreiz ir bijis, ja tiešām raksts interesē, tad varu arī komentēt, bet tādā gadījumā ar savu komentāru iespējams to slikto paļājošo enerģiju virzīt par labu komentāru, tas ir iespējams, ir iespējams virzīt tēmu, un pārveidot uz labvēlīgu gaisotni.
Ari pati publiskoti izsakoties esmu dabūjusi ''pļauku'', un man tas nav bijis patīkami, un esmu pārdomājusi, kāpēc tā notika, tas jau atkal mans cēloņu un seku likums. Un tiešām izsekoju komentāru gaitai, kas gala beigās atrisinājās labvēlīgi, tā kā nav tik ļauni,kā sākumā varētu likties. Atkal tas tas ir katra attieksmes jautājums.
Jo publiskāks cilvēks, jo lielāks viņa fanu pulciņš un to, kam šis cilvēks var nepatikt un, notiek mijiedarbība ...
Manuprāt, tas ir tāpēc, ka atrodamies Satvas enerģijā, kurā ir kaislības, skaudība .
Tāds mans viedoklis.
Inesīt, kad lasīju vakar it kā anonīmo komentāru, es tiešām iedomājos, ka tas varētu būt Tavs...:)
Ja runājama par dabas piemēslošanu, tad katrs pats var būt atbildīgs par saviem darbiem un ne citu nedarbiem. Viens tīra , otrs piemēslo, un katram ir sava karma, kas notiks ar šiem cilvēkiem pēc tam, un tas jau atmaksāsies katram desmitkārtīgi pēc karmas likuma.


Inese* - 2011-11-10 18:44
Solvitu -
es žigli piebildīšu par enerģijām. Tātad Satva ir visaugstākā, tīrākā , dievišķā enerģija.
Radžass enerģijā ir viss - gan milzīga mērķtiecība, gan "visi līdzekļi labi"
Un Tamaz ir tie dubļi, kurā īpaši laba nekā vairs nav. Tas ir kā purvs.

Bet runājot par komentāriem - man ir pilnīgi viss saprotams par to duālismu un par to, ka cilvēkiem ir dažāda attieksme, dažādi izpratnes līmeņi, dažādi skatījumi uz notiekošo.
Bet tas mans jautājums paliek par to varenību, kas rodas tad, kad cilvēks raksta anonīmi.
Vārdusakot - manā skatījumā, ja šobrīd nostrādātu kāds reāls princips, ka pie katra nikneima parādītos bildīte un īstais personvārds cilvēkam, kurš raksta -pēkšņi komentāru saturs ļoti uzlabotos. Pēkšņi cilvēki kļūtu atbildīgāki un piedomātu vismaz pie sava tēla (ar domu "kā tas izskatās", ka es te tik nesmuki uzvedos).
Es jau neesmu tādās ilūzijās, ka tagad pēkšņi visi cilvēki sāktu saprast, ka viņu darbi iespaido viņu enerģētiku vienalga vai raksti ar savu vārdu vai svešu. Ļoti daudzi par to nekad nav domājuši un varbūt nekad neaizdomāsies.
Un varbūt, ka tā arī ir tā atbilde - ka ir cilvēki, kas nesaprot ko viņi dara.
Arī Kristus ir teicis - "Tēvs apžēlo viņus, viņi nesaprot, ko dara".

Bet vienīgi ir drusku žēl, ka tie, kas nesaprot, brīžiem pievelk un ievelk tos, kuri saprot gan, bet.....diemžēl pakļaujas bara instingtam un gan mežā kopējā miskastē savus atkritumus izgāž (ar domu, ka es jau neesmu vienīgais un te jau tāpat ir netīrs), gan šad tad pa anonīmo iekomentē internetā - jo visi tā dara :))

Starp citu - kopējai enerģētikai ir milzīgs spēks un ir jābūt gana vērīgam lai nepaļautos sabiedrības kopējām tendencēm.
Šis atkal ir viena jauna temata vērts jautājums.

Solvita* - 2011-11-10 18:58
Anonīmā iedomātā varenība ir lielāka, nezinu gan kāpēc tikai negatīvā veidā, tur tiešām nostrādā tāds šķietamās nesodāmības princips. Nesaprot gan, ko dara .
Taču noteikti ir , kas apzināti saprot ko dara.
Apzināts ļaunums ir dubults ļaunums. Bet vai nebija jau pašā pirmsākumā Čūska kārdinātāja ?
Bet dzīvē taču arī aprunāšanā ļaujās iesaistīties arī tie, kas saprot, ka tā darīt nevar.



Inese* - 2011-11-10 22:27
Zilajos putnos smuki bija pateikts - ka grēks sākas tad, kad zini, ka dari nepareizi, bet dari.

Un, protams, ka mums katram ir kaut kas, ko darām nepareizi. Mēs taču esam grēcīgi. Un tad slinkums pielavījies, un tad kāda vēlme vai atkarība. Katram jau ir kaut kas.
Bet tur vēl ir kaut kas, kas saistīts ar godīgumu.

Nu piemēram, ja padodos savai vēlmei ēst saldumus - tad ēdu to gan tad, kad kāds redz, gan, kad neredz.
Vai, ja ir uznācis slinkums, man nav kauns to pateikt un atzīt.

Man škiet, būtiski ir saprast, ka anonimitāte neatbrīvo no atbildības (karmiskā nozīmē).

Solvita* - 2011-11-16 20:36
Pārpublicēts...par to pašu tēmu, kā punkts uz ''i'' , ka tagad komentāri tiks novēroti un analizēti centralizēti.
Ja to darīja katrs portāls , tad tagad jau tas ir nacionālā līmenī.
Viss kārtojas..
lasīt zemāk Letas ziņu.

Ziņu aģentūra LETA 14.11.2011. 17:16

''Iecietības dienā, 16.novembrī, tiks atklāts interneta portālu komentāros paustās neiecietības monitoringa instruments "Agresivitātes indekss".
Ar šī pētniecības instrumenta palīdzību ir iespējams novērtēt auditorijas komunikāciju un reakciju uz aktuāliem notikumiem. Šis projekts ir zinātnieku, Tiesībsarga biroja un Frīdriha Eberta fonda sadarbības kopdarbs.

Indekss uzrāda auditorijas reakciju uz dažādiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem, biežāk lietotos "agresīvos" vārdus, komentēšanas kultūru un citas interesantas kopsakarības.

"Agresivitātes indeksa" izveides mērķis ir skaidrot komunikāciju auditorijas radītājā saturā komentāru vidē portālos "Tvnet", "Delfi" un "Apollo", lai izprastu komentāru rakstītāju emocionālo agresiju internetā.

Projekts ir plānots kā ilgtermiņa izpētes process, kur reizi mēnesi tiek apkopti iepriekšējā mēneša dati un sniegta ekspertu skaidrojošā analīze. Projektā ir iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēki - Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Klāvs Sedlenieks, Ruta Siliņa un Ilva Skulte, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Normunds Grūzītis.

Projekts tapis Tiesībsarga biroja paspārnē ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu. Tiesībsarga viens no uzdevumiem ir diskriminācijas un neiecietības, tajā skaitā naida runas, mazināšana. Neiecietība sociālajos portālos un interneta diskusijās ir arī viens no tiesībsarga šī gada konferences diskusijas tematiem.''

Solvita* - 2011-11-16 21:42
piedošanu, nu, jau ziņa ir visos lielajos portālos :-)
Un pietika man atvērt Delfus, kur ir par šo ziņu komentāri, un atkal ātri vien gribējās aizvērt, jo tie vārdi turpina birt tikpat briesmīgi kā līdz šim.

Mjā, kaut tiešām saprastu to katra atbildības pakāpi.
Sanāk pat tā, ka pie raksta nebija atkritumu kaudze, un tad tā izveidojās ...Ir jau pa visu arī normāli komentāri, bet tajā kaudzē grūti izšķirt, jo tieši tāpat kā tīrs ūdens kopā ar netīru kļūst tāds netīrs, tāpat ar tiem negatīvajiem komentāriem.

Ak, vai!

Bezgalīgi risināms process, kamēr vien būs iespējama anonīma komentēšana.


xxx* - 2011-11-16 22:13
Te man liekas ka ir vairāk runa par tikumību, vērtību skalu u.t.t. vienkārši sākot ar sevi tas jāsāk un tā pamazām aizies, ģimenē - draugos- draugu ģimenēs - kolektīvus .....

Solvita* - 2011-11-16 23:27
Zini, xxx, es tiešām priecājos , ka ir šeit šī lapa, jo tajā lielo portālu bardakā ierakstīt savu it kā normālo komentāru nozīmē izsaukt uz sevi uguni. Man taču negribas, lai mani nolamā ar visiem tiem vārdiem, kas tajā portālu agresīvo vārdu Topā :)) Tas par to, ka ar sevi jāsāk, un sākumā it kā ievirzīt komentārus pozitīvā virzienā...
Agrāk vēl kaut kā neitrālāk uz to skatījos, bet tagad tiešām savu zemapziņu negribu ar to piesārņot.
Ja saki par to, ka jāsāk ar sevi, es tam pilnīgi piekrītu, un tāpēc jau man nav tādu draugu, kas lamājas (nu, varbūt ļoti lielās dusmās un aizkaitinājumā mājās).
Man ir konkrēti piemēri, kad ar savu paraugu, apkārtējie izmainījuši savu leksiku, attieksmi, katrā ziņā apkārtne mani tas nesatrauc, un vispārīgi es to vairāk neuztveru kā uztveru. Es arī negribēju teikt, ka man mūžā nav pasprucis kāds slikts vārds. Godīgi, dusmās esmu lietojusi mutiski, bet, ne jau rakstiski - man pat doma tāda nav ienākusi. Protams, ka es strādāju ar savu apziņas maiņu tagad , agrāk varbūt par to tā nedomāju.
Lai mainītos portālu komentāros no agresijas uz iecietību , tur man liekas jānomainās paaudzei....diemžēl.
Ja runā par tikumiskām vērtībām, tad tas tiešām ir ilgstošs sevis, savu mīļo, draugu, un pārējās sabiedrības audzināšanas darbs, un tie ir gadi, lai sabiedrība kopumā mainītos.
Ilgi, ilgi ilgi, ilgi, ilgi un pacietīgi, iecietīgi, labvēlīgi, mīloši.......




xxx* - 2011-11-16 23:37
:) tieši tā gadiem, bet tā kā šobrīd ir paātrināts laiks, tad tas var notikt straujāk. Redz agrāk tik plaši nerunāja par garīgām lietām, šobrīd runā ,daudz, līdz ar to arī aktivizējas otra galējība.
Paskateis no citas puses , jo vairāk redzi ,dzirdi necenzētu runu , jo vairāk saproti ka to tu nevēlies, jo skaidrāk apzinies savu virzienu. Tas domāju ir gana pozitīvs

Solvita* - 2011-11-17 00:15
Tas gan.
Cerams, ka tiešām ātrāk tie graudi no pelavām tiks atsijāti :)
Lai gan pacietība ir ļooooti laba īpašība, ko es aizvien mācos un mācos..
Tā jau ir, ka savs virziens vislabāk redzams, kad procesi ir paspilgtināti.
Vienmēr jau ir izvēle...vienmēr arī tad, kad liekas, kad nav...
katra izvēla nosaka nākamo izvēli....
Bet.. tā kā sabiedrība ir duāla, tad jau sanāk , ka cik to būvētāju, tik atkal to grāvēju.
Labi, būsim mēs būvētāju/ radošās enerģijas pusē , bet nevar jau visi būvēt ? Kādam ir jāgrauj, ne? Aiiii! Nepatīk šis secinājums.
Un tad atgriežamies pie tā, ka tikmēr, kamēr būs iespējami anonīmi komentāri , tikmēr būs agresija tajos. Tie praktiski pazudīs tiklīdz to teiks konkrēts Pēteris, Jānis vai kāds cits ar vārdu uzvārdu, jo tad viņa apzināšanas un atbildības pakāpe būs cita. Kā man nepatīk šis secinājums, bet es kaut kā tālāk nevirzos ...


Solvita* - 2011-11-17 00:24
Uzburot ideālu sabiedrību, katrs konkrētais Jānis vai Pēteris reģistrējies ar īsto vārdu un uzvārdu...paliek normāli komentāri ..pakāpeniski aizmirstās ķengāšanās un slikto vārdu lietošana..tā automātiski atkrīt...un pēc ilgāka laika jau var anonīmi rakstīt, bet neviens vairs nezina kā ir agresīvi uzvesties :))) jo ir kļuvis par ieradumi izteikties tikumiskās robežās....




Lapa | 1 [2] [3] |

Atpakaļ