Piepildījums un gandarījums
Komentāri:
atsauksme -
2014-02-18 19:12
Paldies par kopābūšanu Sajūtu nometnē. Šodien, laikam jau arī es esmu atgriezusies uz zemes, bet vakar es vēl lidoju, lidoju ..... Bija
interesanti vērot, kad apzināti izturējos savā ikdienas darbā netipiski,
sievišķīgi (koķetēšana ar mīļumu par labi paveiktu lietu, nevarība sev
sagatavot kafiju utml ), kā mani kolēģi vīrieši pēkšņi jūtas apmulsuši. Un tas ir tik patīkami! Vēlreiz -paldies Inesei, viņas komandas meitenēm un mums - ikvienai SIEVIETEI !
atsauksme -
2014-02-18 19:14
Ļoti priecājos būt nākamās nometnes sarakstā un jau gara acīm redzu, ka tā izdosies fantastiski jauka! Nu būs atkal kaut kas foršs, ko gaidīt! Šķiet iekšējs smaids ir apmeties manā ķermenī uz palikšanu un visas sadzīves likstas tāds nieks vien šķiet. Paldies par gaišumu un pozitīvismu, un mieru!
atsauksme -
2014-02-18 19:15
Paldies par jaukajām trim dienām, kuras bija tā piesātinātas ar notikumiem, ka jūtos atgriezusies no nedēlu garām brīvdienām! Daudz informācijas, daudz sajūtu un iespaidu. Tagad tam visam jāsaformējas un jāsakārtojas.
atsauksme -
2014-02-18 19:17
PALDIES par visiem brīnumiem, kam palīdzējāt realizēties šajā īpašajā nedēļas nogalē!!! Smaidu un mirdzu visās telpās!
atsauksme -
2014-02-18 20:09
Es esmu tik laimīga, ka esmu satikusi, ieraudzījusi un atradusi Pavasara studiju. Cik labi, ka Jūs visas esat un tik labi darāt savu darbiņu!
atsauksme -
2014-02-18 21:06
Esmu patiesi laimīga, kārtoju māju un dziedu "Pie Dieviņa gari galdi", patiesas, īstas sajūtas! Man ir tā, ka negribās iet laukā no mājas, gribās tās jaukās sajūtas turēt vēl un vēl.. izdzīvot vēl šodien vienai.
Paldies mīļo Inesīt un Pavasaras studijas komandai par šo brīnišķīgo ceļojumu sajūtu pasaulē, ko sauc par Dzīvi!
atsauksme -
2014-02-18 21:13
Bet šoreiz es gribēju uzrunāt arī tās, kam nemaz nav "lidojošs" noskaņojums šajās dienās. Jūs neesat vienas, bet kopā, ar citu meiteņu uzmundrinājumiem, noteikti kļūs tikai labāk un labāk!
Pēc pagājušās nometnes sajūta bija tiešām ļoti gaiša, viegla un liderīga, bet šoreiz gan manī ir atvērta kāda pazemes smaguma sajūta un vakar labprāt būtu sēdējusi mājās, raudājusi un meditējusi. Emocionāli bija TIK smagi....
Bet labi saprotu, ka esmu uz pareizā ceļa, ka jāpalaiž tas, kas grib attīrīties un jāstrādā ar to, kas nāk priekšā! Paldies, meitenes, ka esat, ka esam visas vienotas un varam kopā būt stipras!
Šodien jau esmu priecīgāka, saulīte un Jūsu vēstules dziedē!
Lai jauka jums šī dieniņa un gaisma plešas un vairojas!
atsauksme -
2014-02-18 22:34
Jā, šoreiz nav tās lidojošās sajūtas. Manī joprojām ir sajūta kā pēc nopietna darba. Un arī manī ir sajūta, ka it kā iekšēji raudu. Paralēli tam visam ir tāda gaiša, tīra un darbīguma pilna sajūta. Man šoreiz pat vārdu trūkst un es pat mājiniekiem un draudzenēm nevaru visu izstāstīt. Taču laikam no manis kaut kas strāvo, jo visiem mājās mirdz acis un visi ir tādi mazi, pozitīvi uzlādēti spridzeklīši. Ļoti interesanti un ļoti labi. Manī lēnām izkristalizējas domas un mērķi. Taču vislabākais šai notikumā ir tas, ka esat jūs visas. Un ka šajā brīnisķīgajā enerģijas, gaismas pilnajā upē var laiku pa laikam peldēties. Atjaunoties un savā ceļā doties tālāk.
atsauksme -
2014-02-18 22:40
Sajūtas pēc nometnes fiziski smagas (bet labas :) ). Bet citādi jau nevar būt- mēs esam meitenes, šī bija sajūtu nometne un mēs sajūtas izjūtam ar visām čakrām. Esam kārtīgi pastrādājušas, nu tīrāmies un pavisam drīz būsim gatavas lidot- šaubu par to nav ;)
Ko gribējās pateikt aplī, bet nesanāca- mēs visas esam kolosālas! Nu tik dažādas un tik košas un krāsainas! Un galvenais- katra esam Dieviete savam mazajam Visumam- šo sajūtu jāsargā :) Un vēl- šī fantastiskā sajūta, ka savās mazajās dīvainībās, savos emociju plūdos, savā nepašpārliecinātībā un reizē arī savā varenībā neesi viena- mēs esam daudz, mēs esam foršas un ar katru brīdi aizvien mirdzošākas savā sirds gaišumā.
atsauksme -
2014-02-18 23:00
Biju domājusi, ka pēc šīs nometnes vienīgā nelidoju metru virs zemes, kā pēc iepriekšējās, bet citu meiteņu vēstulēm sajutos "normālāk" :)) Sajūta ir laba, bet nav viegla. Jūtu sevī spēku un līdz ar to arī lielāku atbildību par visu kas notiek manā dzīvē.....uh, viegli nav. Cenšos "turēt lielu" savu energolauku un, ticiet man, citi to jūt! :))
atsauksme -
2014-02-19 18:26
Karma mani mīl, jo esmu satikusi jūs visas!! :) Man ir lidojuma sajūta, ne tikai sajūta, es patiešām lidoju:) es dzirdēju to teikumu, pēc kura (kā izrādījās) biju ieradusies, tas mani caurgaismoja un sajūta ir pasakaina. Tagad praktizēju un izdodas!! Pirmdienā "ražošanas sanāksmes" vietā novadīju kaut ko no "ieelpo laimi" un ne darbā, bet kafeijnīcā :)kolēģu šoks un prieks caurtecēja mani kā medus. Es atkal un beidzot esmu mājās un pasaule kļuvusi gaiša! Paldies, Inesei un arī visām pārējām Dievietēm!!
atsauksme -
2014-02-19 20:03
Jā, vēl viens riktīgi precīzs rādītājs, ka nometne ir unikums - pirms atvadīšanās man dažas meitenes jautāja, cik man īsti gadu - nu vecmāmiņa taču! Paldies Visiem, kas piepildīja mūs ar šo jaunības enerģiju! Nu varam atkal doties, ne tā, kā jūra līdz ceļiem, bet tā, ka zvaigznes virs galvas un, protams, sniegpulkstenīšu klājs visapkārt!
atsauksme -
2014-02-19 20:03
Jā, vēl viens riktīgi precīzs rādītājs, ka nometne ir unikums - pirms atvadīšanās man dažas meitenes jautāja, cik man īsti gadu - nu vecmāmiņa taču! Paldies Visiem, kas piepildīja mūs ar šo jaunības enerģiju! Nu varam atkal doties, ne tā, kā jūra līdz ceļiem, bet tā, ka zvaigznes virs galvas un, protams, sniegpulkstenīšu klājs visapkārt!
atsauksme -
2014-02-19 20:04
Patiesi, notikušais ir brīnums, daudzkārt dziļāks un spēcīgāks, kā varēju iedomāties. Ka esi tik ļoti pie sevis un reizē milzīgā tuvībā ar Jums visām. Ka apzinies savu spēku un kolektīvo sinerģētisko efektu. Ka elpo brīvi un sajūti Dievieti sevī... Ar to Dievieti interesanti. Man bija tā laime pirmdien palikt mājās, un, tā kā negribējās nekādus impulsus no malas, nolēmu pačubināies ap sevi... Un tā nu pēc kārtīgas skrubēšanās baudu - olas matos, ķermenis spīd no vīnogu un smilšērkšķu eļļas, ķirbju masa uz sejas. (Pārgriezu ķirbi zupai. Iekšā tādi gari balti tārpi, sācis dīgt. Sieviete parastā noteikti saviebtos un izmestu visu ķirbi. Bet Dieviete nolemj, ka tajā taču viss dzīvības spēks, ņem blenderi, visu putrā un to uz sejas). Sēžu un zinu - Esmu jauna, skaista un vesela... Dievišķa...
atsauksme -
2014-02-19 20:06
Es esmu Jums visām no sirds pateicīga par īpaši piepildīto nedēļas nogali! :) Es aizvien smaidu visās telpās un izjūtu dziļu pateicību!
LIELAIS paldies arī visiem, visiem nodarbību vadītājiem par iedotajiem instrumentu koferīšiem ceļā pie sava ES dziļākas apzināšanās un izpratnes! Par gaismas un mīlestības ceļazīmēm!
Arī manī ir sakustējušies daži "aizsargdambīši", bet sajūta ir gaiša un mierpilna!
atsauksme -
2014-02-21 02:22
man nometne šķita ļoti vērtīga - saturiski un pēc sajūtām - tāda ļoti kvalitatīva garīgā maize, un tās efekts jūtams vēl ilgi. Tāpat sajutos sevi atguvusi, pat nevēloties šobrīd īpaši ko mainīt, kas izbrīna, biju gaidījssi, ka gribēšu mainīties, bet nē - sajutos tāda pamatīga un liela - labā nozīmē - ar visām skumjām, priekiem utml. Sajutos vērtīga un kaut kā skaista vērta - tas laikam mans lielākais nometnes ieguvums.
atsauksme -
2014-03-19 00:24
Man Jumurda bija īpašs pasākums. To burvību, ko tur atklāju, gribu saglabāt (starp citu, biju no tām, kas pirmajā nometnes dienā, dzirdot, kad Inese runā par nākamo nometni jau vasarā, teicu - nē, nu es jau tik drīz uz nākamo nometni neskriešu, man tik bieži nevajag. Bet jo tuvāk bija nometnes noslēdzošā diena, jo straujāk mans viedoklis mainījās.)
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Vai esi bijusi teātrī, koncertā vai kādā lielā uzvedumā, kur pēc izrādes iestājas tāds pilnīgs klusums, ka baidies pakustēties un to izjaukt. Neviens neaplaudē. Neviens nekustās. Visi vēl ir tajā īpašajā sajūtā, ko deva šis notikums. Lūk, man šobrīd tā ir pēc mūsu Sajūtu nometnes. Man ir sajūta, ka es nevaru pakustēties. Ka negribu to darīt, jo piepildījums ir tik milzīgs, ka prasīs vēl vairākus mēnešus, lai to izstrādātu.
Ja pēc pirmās nometnes bija sajūta, ka čalojam, burbuļojam, dalāmies, rakstām un ārēji izdzīvojam visu, kas dzirdēts, tad tagad ir otrādi. Tagad katra esam dziļi sevī. Ka esam ieskatījušās katra savā TĀDĀ DZIĻUMĀ, kuru ir lēnām jāapzinās. Ka esam uzzinājušas cik esam lielas vērtības un nu jāsāk pret sevi tā izturēties.
Mēs jau ar dalībniecēm smējāmies – cik labi, ka nometnes ir ik pa pusgadam, jo tad pa šo laiku varam iedzīvināt dzīvē to, ar ko trīs dienas nometnes laikā uzpildāmies.
Visu kopumu aprakstīt vēl nevaru. Es varu ieskicēt tādus mirkļus, kur man bija skaidra sajūta, ka ir laime to piedzīvot.
Viens tāds brīdis man bija sestdienas vakarā pie ugunskura. Kad rituāls jau bija beidzies un mēs vienkārši dziedājām. Mēs stāvējām ap ugunskuru ciešā aplī elkoņos saķērušās un dziedājām gaišas un laimīgas tautas dziesmas. Lūk- šī sajūta manī paliks ļoti ilgi. Ir ziemas vidus. Salīdzinoši vēss. Mugurā pūš vējš, bet es skatos ugunī un ir tik ļoti labi. Un mēs dziedam. Skanīgi. Vienoti. Viegli. Jautri. Smejoties. Jokojoties. Baudot. Jā, tas bija mirklis, kas izbaudīju savu un citu meiteņu sievišķo spēku.
Vēl viens tāds mirklis, kad satikos sevī ar kaut ko tālu un ļoti mīļu, bija gongu skaņu plūdumā. Tur bija viena tāda ļoti maiga tālu plūstoša skaņa, kas mani aizveda bērnībā, bet varbūt vēl tālāk Visumā. Tā ilga varbūt sekundes, bet tas mirklis bija tik spēcīgs, ka vēl tagad man acīs ir laimes asaras par to, ko šī skaņa manī atver. Vēlāk Dace nodemonstrēja kā viņa to dara, un teicu, ka šo es varētu klausīties visu nakti.
Vēl viens varens mirklis bija Kristīnes gleznošanas nodarbībā, kad ir uzlikti 70 molberti jeb gleznošanas vietas un tu zini, ka tūlīt katrs ieiesim savā sajūtu pasaulē, lai apzinātos paši sevi.
Un, protams, nevar nepieminēt pirtnieci Annu un viņas veselības receptes. Tas bija kaut kas vienreizējs, kad ziemas vidū sajūti tikko plūktu liepziedu smaržu (un izrādās tas ir no saldētām slotiņām), kad saberzē plaukstās ķimenes un ieelpo dabas spēku un enerģiju, kad piever acis un baudi priežu skuju pieskārienu, kad iegremdē rokas lielā bļodā ar rudzu graudiem, vai iekāp ar traukā ar čiekuriem. Un lai mēs līdz galam noticētu, cik ļoti ķermenis ir pateicīgs, ka tu ar viņu pastrādā, šī apbrīnojamā sieviete (kurai tuvojas 70 gadu) pēc nodarbības bez kādas sagatavošanās mums vienkārši nodemonstrēja špagatu. Mēs stāvējām un neticējām savām acīm. Tas bija kas līdzīgs, ko katrreiz piedzīvoju, kad Inese Ziņģīte vai Olga Dreģe apstājas uz galvas.
Un nodarbības ar Andžeju un Aleksandru. Tas arī bija kaut kas tik vienreizējs. Viņi nav salīdzināmi un es nemēģināšu to darīt. Es tikai varu pateikt paldies Dievam un viņiem, ka mums bija tik fantastiski brīnišķīgas divas neatkarīgas un viena otru papildinošas nodarbības, kurās vīrišķā enerģija mijiedarbojās ar sievišķo un mums ļāva sevī ieskatīties vēl dziļāk un apzināties vēl jo pilnīgāk. Mēs gan izsmējāmies, gan klausījāmies ļoti nopietni, gan mēģinājām atbildēt pašas uz saviem jautājumiem un pats svarīgākais – izkustinājām enerģiju, lai vēl vairāk atvērtu sievišķību un savu radošo spēku.
Man pašai ļoti patīk arī nometnes pēdējā diena, jo tad esmu viena ar visām nometnes meitenēm un mēs visas dienas garumā varam salikt punktus uz „i” un pārrunāt visus tos jautājumus, kas trīs dienu laikā ir radušies.
Kāda ir mana galvenā sajūta pēc Sajūtu nometnes? Piepildījums un gandarījums.
Jo tai brīdī, kad Santa un Aija man pateica, ka nākošai nometnei (kas notiks 8., 9. un 10. augustā Vecmuižā) jau ir pieteikušās 55 dalībnieces, tad tiešām acīs saskrien prieka un gandarījuma asaras. Galu galā – šobrīd nav zināma ne programma, ne nodarbību vadītāji, bet jau vairs ir palikušas tikai skaitītas vietas vasaras nometnē. Tā ir tāda mums dāvāta uzticība, ko piedzīvot ir milzīga laime. Tas ir šī notikuma galvenais novērtējums kā pasākumam, bet to dziļo vērtību, ko izdzīvojam katra sevī ... to jau ne aprakstīt, ne izstāstīt tā arī nevarēs. Un .... nemaz nevajag. Ir laime, ka mūsu dzīves kļūst gaišākas un mēs pašas laimīgākas.
Vēlreiz saku lielu paldies Dievam, savām kolēģēm Santai un Aijai, nodarbību vadītājiem Annai, Dacei, Kristīnei, Andžejam un Aleksandram, Jumurdas saimniecēm un visām, visām dalībniecēm par to, ko trīs dienas kopā radījām un baudījām.
Ar mīļumu un gandarījumu, Inese |
