Zināt ko gribi


Komentāri:

inese - 2013-11-14 21:36
Cik labi:)) Dažreiz pietiek tikai ar tādu mazu atgādinājumu, un viss sakārtojas:)

inese - 2013-11-15 00:12
jā, slinkums ir reāls apdraudējums gribēšanai. Un ja kaut bišķīt ir šaubas, tad slinkums uzvarēs.

Un kā tas ievelk. Ar laiku slinkums gribēšanu ir tā noēdis, ka gribēšana vairs nevar pagribēt.



sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 
 Vakar seminārā ar meitenēm aizrunājāmies, cik grūti dažreiz noformulēt to, ko tiešām gribi. Un cik viegli ir pateikt to, ko negribi, jebšu palikt starpstāvoklī, ko varētu nosaukt kā „nezinu, ko gribu, vai gribu”.

Nu noteikti, ka Tev arī ir tā bijis, kad varētu darīt to, vai varbūt to, bet īstenībā nezini kā būt labāk un beigās neizdari neko. Man šai mirklī ir līdzīgi. Es sāku brīnišķīgu dienu, jau uztaisīju vienu rakstu, atbildēju vēstules, nomaksāju rēķinus, nu vārdu sakot –esmu padarbojusies, bet tagad ir tā, ka varētu it kā kaut ko vēl lielāku padarīt (nu piemēram, rakstīt grāmatu), bet ja man tā tagad sev jāatbild  vai to gribu – nezinu.  Un– ko gribu? Atkal īsti nemaz nezinu. Nu...varbūt iziet laukā ar suni, bet...varbūt vēl nē. Varbūt kaut ko apēst, bet varbūt nē. Varbūt iet pagulēt, bet varbūt nē. Un īstenībā var jau saņemties un darīt pilnīgi jebko, un gan jau, ka pēc tam būtu gandarījums, bet...kāpēc vispār saņemties. utt. Vai Tev šitas ir pazīstams?

Par sevi es, protams, brīnos. Man vispār nemēdz būt šādu „nekā negribēšanas periodu”, dēļ tā, ka esmu motivatore gan sev, gan citiem un man mūžam pietiek iedvesmas, lai ko uzsāktu un vēl citus iekustinātu.  Un tad nu jautāju eņģeļiem, lai viņi man skaidri un gaiši pasaka, kāpēc man tagad kas tāds ir jābauda. Un tā atbilde nāca momentā – lai es saprastu, ka tā var būt. Ka ir cilvēki, kas dienām, mēnešiem un gadiem šādi dzīvo un ka viņiem ir ļoti grūti izkustēties un arī palīdzēt. Kāpēc? Jo viņi nezin, ko grib. Un tu viņu vietā to nevari izlemt. Un tu viņu vietā nevari sākt darīt. Un arī piespiest nevari. Un iekurbulēt nevari. Kāpēc? Jo viņš pats to nemaz negrib vai nezin ko grib.

Es pati sev ilgi šādā stāvoklī neļauju būt. Mani tas nogurdina un es palieku bez spēka. Ok – pusstundu jā, bet dienu nē. Ja man ir fiziski labi un nekas nesāp, tad es tiešām nepieļauju tādu nīgru bugošanos. Starp citu, man nepatīk netīras krāsas. Tādas saduļķotas un samuļļātas krāsas un enerģija. Man tas neder. Man patīk, lai ir skaidra jušana. Lai enerģija spīd. Vai taisni otrādi – lai ir tumšs un grūti un tad tu tam grūtumam ej cauri ar iekšēju gaismu un kaut kā ar katru brīdi paliek vieglāk. Bet arī šai situācijā tad ir tas ārējais tumšums un grūtums, bet apziņa gaismā. Vai esmu kontrastu cilvēks? Nē. Es esmu gaismas cilvēks. Bet tā kā mēs esam nākuši izgaismot tumsu, tad ik pa laikam eju iekšā tumšumā, lai to izgaismotu. Lai paņemtu priekš sevis grūtu situāciju, un izietu to ar gaismu.

Svarīgākais šai visā ir skaidri sajust un skaidri apzināties ko gribi un kā gribi. Un tā kā Tu gribi, tā Tev būs.

Savukārt ja nezini kā gribi, tad būs tā samuļļātā enerģija un duļķainās krāsas. Tad esi kā tādā dūksnājā, no kura nevar izkārpīties. Un tad ir jāiet vai nu uz leju līdz dibenam, lai var atsperties, vai uz augšu, lai var ārā tikt.

Sanāk rakstīt kaut kā abstrakti, bet īstenībā, enerģētiski tas tā izskatās. Arvien biežāk es redzu (vai man parāda) tādas bildītes un ainiņas, kur redzama notiekošā enerģētika. Un mums apkārt ir ļoti daudz tādas saduļķotas enerģijas. Rakstu mums, bet īstenībā, man pašai tādas nav. Mums – šai gadījumā sabiedrībā kopumā.

Ko darīt?

Nu... nomainīt attieksmi. Pirmkārt jau –iemācīties runāt vairāk vārdiņu gribu nevis negribu. Patīk nevis nepatīk. Un skatīties uz situāciju caur saimnieka pozīcijām.

Vai vari šobrīd pateikt, ko patiešām tagad gribi? Kas Tevi šobrīd darītu priecīgu un laimīgu. Nosauc. Pasaki sev. Un tici – pēc brīža būs tāda iespēja.

Kur doma, tur enerģija. Kur enerģija – tur tai ir iespēja materializēties. Ja domas un enerģijas nav, tad tas nevar īstenoties Tavā dzīvē.

Ir viens paņēmiens, ko vari izmantot, ja galīgi grūti pāriet no tā „negribu” uz „gribu”:)

Paņem lapiņu un uzraksti visu to, ko negribi. Un tad otrā stabiņā tam pretim pārveido teikumu uz to, ko Tu tai vietā gribi. Un redzēsi, ka tā bilde jau pilnīgi savādāka rādās : )

Šodien Jūrmalā saulains un skaists! Ticu, ka tur, kur esi Tu, arī. Lai saule sirdī un gaismas pielietas dienas šai brīnumjaukajā skaistajā laikā!

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (8)  |  2013-11-14 18:56  |  Skatīts: 3290x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
guga - 2013-11-14 21:17
Bez vardiem! Paldies...es sapratu...samiiloju.

inese - 2013-11-14 21:36
Cik labi:)) Dažreiz pietiek tikai ar tādu mazu atgādinājumu, un viss sakārtojas:)

karinchiks - 2013-11-14 23:55
Tieši šodien braucot mašīnā domāju,cik viegli ir atrast argumentus darīt vai nedarīt...kāpēc ir tik grūti?
Kā piemēru no šodienas...stāvu Rimī pie kases rindā,meitene,kas iepērkas pirms manis konstatē,ka tek piens...uz to lai samainītu pret labu iepakojumu viņa skaidri saka,man ir tāds slinkums lai ietu mainīt..
Slinkums bija spēcīgāks:))
Mani tikpat reizēm grib uzveikt slinkums,bet skaistākais ir tad,kad tu esi darījis to,ko esi izprātojis.
Kāds gandarījums,kad ar prieku brien jūrā,skrien vai adi..
Un pa prieku ne tikai sev,bet Dievam...
Lai mums izdodas

inese - 2013-11-15 00:12
jā, slinkums ir reāls apdraudējums gribēšanai. Un ja kaut bišķīt ir šaubas, tad slinkums uzvarēs.

Un kā tas ievelk. Ar laiku slinkums gribēšanu ir tā noēdis, ka gribēšana vairs nevar pagribēt.

moodra - 2013-11-15 00:27
Ir jau tā,arī, ka bieži "negribēšanu", "nevarēšanu saņemties" ietekmē dažādi apstākļi;
vide mums apkārt un zināšanas par tās atbilstību enerģētiski...
vieta, kur dzīvojam ...
organisma stāvoklis - vai tas ir skābs vai sārmains...
pat apģērbs un c. faktori.
Paldies, Inese, par šo rakstu.
Jāsāk tikai gribēt:) atklāt to visu, saprast un izmainīt.:)
Enerģētikas, domformu, situāciju "redzēšana" jau tagad daudziem veras vaļā...prieks...un stimuls:) veidot tīrību sevī un apkārt... Lai izdodas GRIBĒT!


maara - 2013-11-17 01:20
Ļoti, ļoti jauks rakstiņš! Jā, it kā abstarkti, bet abstraktas jau sākumā liekas visas šīs lietas, ko šeit mācāmies. Un patiesībā - viss ļoti saprotami. Un viss ir tieši tā - ja noticam un ļaujamies, tad nekas vairs nav abstrakts - materializējas viss, kam ticam un ļaujamies. Viss, kam dodam enerģiju...
Jā, viena no ļoti svarīgām lietām, ko bieži aizmirstam - spēt saprast, ka citiem ir TĀ - savādāk... Ka cilvēki var dienām un mēnešiem dzīvoties nesaprotot, ko grib, nezinot, vai ir laimīgi, nespējot pat noformulēt, kas viņus darītu laimīgus. Man noteikti šis ir viens no klupšanas akmeņiem, kur ļoti cenšos sevi vaktēt un neielaist sevī augstprātību, kad liekas - nu kā cilvēks var būt tik izplūdis un nesavākts, kā gan viņš var dzīvot bez mērķa un pat bez sapņiem... vai tad tiešām nevar saņemties, savākties un sākt sakārtot savu dzīvi? Bet var arī nespēt... un kā vēl var.. Un tad vienmēr atceros Ineses teikto, ka, lai arī cik ļoti mēs justos stipri un gudri, mums jāatceras, ka katrs cilvēks iet caur savām mācībām un ikviens cilvēks ir vērtīgs, lai arī kādā attīstības stadijā viņš būtu.
Par tām negribēšanām un gribēšanām man ļoti patīk kā runā ārsts kineziologs Visvaldis Bebrišs. Par to, kādu iespaidu uz mūsu ķermeni, uz pilnīgi visiem orgāniem atstāj vārdi - "es negribu". Un vispār par to, cik vārds ir spēcīgs. Esmu izlasījusi viņa grāmatiņu "Doma. Spriedze. Slimība. Vēstules mīļākajiem." Ļoti ātri izlasāma un tik daudz vērtīgas informācijas! Šajā saitē ir garum garais raksts par viņu -
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62630/dakteris-kurs-maca-sievietem-nesat-dzilu-dekolte
Ir vērts viņu palasīt, tas viss, ko viņš raksta ļoti sasaucas ar tām lietām, ko runājam un mācāmies šeit - Pavasara studijā.
Lai mums visām vienmēr pietiktu spēka, gudrības un sievišķīgā plūduma - gribēt, un piepildīt savus sapņus! :)

illva - 2013-11-17 06:59
Jā Maara!!!!...paldies par atgādinājumu.....Bebrišs...patiešām ir tik aizrautīgi klausāms.....Viņa pieredze ir vienkārši fantastiska)))


dagnucis - 2013-11-17 09:32
Interesanti, par Visvaldi nebiju līdz šim neko dzirdējusi.


Atpakaļ