Vēlēšanās pret nevēlēšanos


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

 Kā Jums šķiet, kas cilvēkā uzvarēs? Vai vēlēšanās vai nevēlēšanās? Sākumā droši vien vēlēšanās. It īpaši, ja tā nav liela un ir viegli sasniedzama. Bet dzīve ir interesanta, jo, novērtēt sasniegto, varam tikai tad, kad ir kaut kas nesasniegts.  Pretstati.

Vēlēšanās darīt un nevēlēšanās darīt.  Man jau šķiet, ka cilvēks vienmēr sāk ar vēlēšanos darīt. Un dara. Man ir bijušas dažādas vēlēšanās, kuru saraksts tikai papildinās.


  • Vēlēšanās, vēlme iegūt labu izglītību
  • Apgūt papildus prasmes
  • Sakārtot beidzot kādu plauktu
  • Sākt vingrot
  • Iemācīties papildus svešvalodu
  • Pavadīt laika vairāk ar bērniem
  • Iemācīties adīt
  • Vairāk palīdzēt vecākiem
  • Lasīt garīgu literatūru
  • Dot mīlestību visiem cilvēkiem
  • Būt formā
  • Būt čaklai
  • Sasniegt savus mērķus
  • ....
Normāls saraksts. Bet vai kādreiz esiet veidojuši  sarakstu tikai ar tām vēlmēm, sapņiem, kas palika nepiepildīti, kas neizdevās, kurus nesanāca piepildīt dažādu iemeslu dēļ. Šeit nerunāsim par to, ka labi, ka tā sanācis un droši vien tā tam vajadzēja notikt.  Mēs mīlam savu dzīvi un tātad tam tā vajadzēja būt. Bet šodien, lasot Lūli Vīlmu, guvu atziņu,  ka arī šīs situācijas, šī pieredze ir no mūsu sirds jāatbrīvo, jāpiepilda ar mīlestību. Šī mācībstunda jāapgūst un no tās jāatvadās

Kas notiek, ja šie sapņi netiek palaisti prom  -  tieši tāpat kā kāda negatīvā pieredze, negatīvās situācijas tie kā akmeņu kaudze velkas mums līdzi. Mēs viņus neredzam - ja redzētu, sen būtu tikuši vaļā, mēs pat to neapzināmies, bet tie ir kā enkurs, kas velk mūs prom no mūsu attīstības un izaugsmes. Tā ir negatīvā pieredze, kas mums zemapziņā signalizē  -  toreiz tas Tev neizdevās, tik lieli sapņi Tev nepiepildās, to īstenot ir ļoti grūti..... Un  tas nemanot rada iekšēju, nemanāmu nevēlēšanos. Kas tāpat kā bailes - vienmēr uzvar.  Skumjākais tas, ka mēs pat īsti nesaprotam, kāpēc neizdevās, varbūt kāpēc neko nesākām, kāpēc otreiz nemēģināsim.  Mūsu iekšējā, pa  mazam, mazam piliniem krājusies neizdošanās, tad radusies nevēlēšanās dod Visumam zīmi  -  nevēlos.

Ko iesaku? Lūdzu, pārmaiņas pēc izveidojiet sarakstu ar visām iecerēm, pat vispārdošākajiem sapņiem, ko vēlējāties piepildīt  un kas vien kaut reizi bija ienākuši prātā, un kaut kādu tikai Jums vai tikai Visumam zināmu iemeslu dēļ nepiepildijāt. Piepildot tos ar mīlestību, pateicību un palaidiet tos prom.  Atbrīvojiet sevi no pagātnes un iztīriet vietu jaunai pieredzei.  Atbrīvojiet sevi no kārtējās nemanāmās nastas.

Mēs mācāmies, iepazīstot un iemīlot sevi.
Ilona Šmuilāne
Komentāri (9)  |  2012-09-11 21:08  |  Skatīts: 2559x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dace Kalēja - 2012-09-13 01:20
Es šobrīd mācos dzīvot viegli un nemaz nesaspringstu uz sapņiem, kurus esmu kādreiz iedomājusi, bet neesmu īstenojusi. Es jau uzreiz uztveru ar domu - ja nesanāk, tad nav šobrīd man vajadzīgs. Un ticu, ka visi Visumam un Eņģeļiem izteiktie sapņi katrs savā laikā atnāks pie mums (nu, tikai, ja ticēsim) :)) Un piekrītu, ja savus nepiepildītos sapņus pārdzīvojam un neatlaižam vaļā, tad tie kā nepadarīto darbu saraksts velkas līdzi.

Lai mums izdodas dzīvot ar vieglumu!

bilze - 2012-09-13 06:58
Raksts man šodien tieši laikā. Tā es te cīnos ar gribu/negribu, varu/nevaru un tamlīdzīgām lietām. Un lasot sapratu, ka pat neskatoties uz to, ka tik ļoti daudz kas ir izdevies un piepildīts, taču es vēl joprojām domās atgriežos pie nepaveiktā, pie tā, kas nesanāca kā gribēts, pie "neveiksmēm"..
Būs kur piestrādāt, jo tiešām jūtu, kā tās velk atpakaļ un "tur pie zemes"..
Paldies par ierosmi!

ilonas - 2012-09-13 17:59
Man prieks, ka mans raksts noderēja.

Dace Kalēja - 2012-09-14 04:01
Paldies, Ilona, ka šo tēmu atvēri. Ja tā piedomā pie šiem nesasniegtajiem sapņiem, tad tomēr izpeld arī tādi, par kuriem ir žēl, ka nav piepildīti.
Tātad piepildīt ar mīlestību, pateicību un palaist vaļā :)

Un, kas zin, varbūt tā samīļoti un atbrīvoti, šie sapņi tomēr piepildās :))

inese - 2012-09-14 05:10
Paldies, Ilona, par šo tēmu. Es daudz esmu par to domājusi gan par sevi, gan citiem.
Tur kaut kur ļoti tuvu ir tā sajūta, ka palaižot savus sapņus, rodas sajūta, ka kādu savu daļu nodod un pēc kāda laika gribas atkal par to pašu sapņot un mēģināt to piepildīt.
Tai palaišanai ir jābūt ļoti, ļoti pa īstam :)))

illva - 2012-09-14 06:48
Njāāā...šķiet...tikai tagad es esmu izauklējusi šo domu....nenest vairs to akmeņu kaudzi līdzi...kādā vienā no dzīves jomām....bet šā doma vēl ir jāsakontrolē...jo tas ir tik jauns priekš manis...es biju pieaugusi klāt tai domai...cēlos un gūlos ar vienu domu.
Bet....lai arī apzinājos jau kādu laiku, ka ir jāatlaiž....vienkārši nespēju....nu šķiet ir pienācis laiks....uzpūst dvašu savai akmeņu kaudzei....un izšķidināt tos...kā pūkas:)
Paldies Ilona...ka iečubināji šeit savu rakstiņu:)
Paldies Inesītei, kura nepārtraukti par to runā:)
Bet!!!!...dzirdēt ir viens....saprast ir vēl kas cits...un izauklēt šo domu...bija vajadzīgs laiks.....un situācija, kur man vajadzēja nepārspīlējot sēdēt un gaidīt kādu savu rindu septiņas garas stundas....kur es beigās piecēlos...nesagaidiju un aizgāju....un tikai šajā situācija....man sarunās ar Dievu atnāca šī brīnišķīgā doma....par situācijas pieņemšanu....un atlaišanu.
Samīļojiens meitenes...brīnumaini.....kaifīga....ir šī sajūta:)))))

illva - 2012-09-14 17:05
Inesīt:).....jāāā...es pilnībā Tev piekrītu....par to sajūtu...,ka palaižot savus sapņus...ir!!!!...sajūta!!!...,ka kādu savu daļu nodod. Esmu šorīt piecēlusies...un man sevi bija tik jāsakontrolē, lai nebūtu jāsapņo un jāmēģina par visu varīti to piepildīt.....bet es smaidu.....jo tik precīzi Tu to esi pateikusi....man tas tik ļoti palīdz....paldies:)
Samīļojiens.

saulgrieze - 2012-09-14 18:39
Paldies, Ilona! Tieši tas, kas tagad dilstoša mēness laikā nepieciešams. Stundām lasot dzērvenes, kā reiz atbrīvojies daudz laika iekšējām sarunām un darbiem :)))

ilonas - 2012-09-14 21:44
Dilstošs mēness!!!! Paldies Saulgrieze, ka šo faktu pieminēji. Es biju jau pamanījusi, ka jūtu, kad ir augošs mēness. Bet tikai tagad sapratu, kāpēc tik ļoti pēdējās dienas veicu piedošanas meditācijas. Ah, cik tas ir jauki, ka ļaujies sajūtai un dari un tad attopi, ka pat pareizā laikā dari.


Atpakaļ