Brīnumainās skaņas


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Esmu Linda Liepa. Mans ceļš Laimes terapijā sākās pirms vairākiem gadiem, kad mani sāka interesēt lietu kopsakarības, kā es pati ietekmēju savu dzīves ceļu un notikumus, kas notiek manā dzīvē. Un tad arī savā ceļā es sāku sastapt cilvēkus, no kuriem es varu mācīties un ņemt sev vajadzīgo informāciju (gan tiekoties klātienē, gan lasot grāmatas, gan klausoties lekcijas). Tā savā ceļā es sastapu arī Inesi Prisjolkovu. Inese man ir devusi impulsu, lai es saprastu, ka tas, ko daru ir patiesi unikāli un svētīgi! :)

Es Tev vēlētos pastāstīt par savu nodarbošanos brīvajā laikā. Tā ir unikāla lieta – zvanu spēle. Jau kopš 2003. Gada mana neatņemama dzīves sastāvdaļa ir zvanu spēlēšana ansamblī ACCELERANDO Jelgavā. Esmu šī ansambļa dalībniece jau kopš pašiem pirmssākumiem. Mēs darbojamies un dalāmies šajā skaistajā mūzikā ar apkārtējo pasauli jau gandrīz 10 gadus, bet tajā pašā laikā par mums zina vien maza daļa sabiedrības. Tāpēc vēlos Tev pastāstīt ko vairāk par savu nodarbošanos. :)

Man zvanu spēle un zvanu mūzika nozīmē vienu daļu no manis pašas. Mēs katrs meklējam ceļu pie sevis, lai varam ieklausīties savā dvēselē un es caur mūziku esmu atradusi vienu daļu sava ceļa posma (jāpiebilst, ka zvanu spēle nav vienīgā joma mūzikā, kurā esmu „iekšā” – es dziedu arī korī un spēlēju flautu). Kad sāku spēlēt zvanus, es fiziski sajutu zvana vibrācijas savā ķermenī (jo spēlējot tehnika ir tāda, ka zvans pēc nospēlēšanas ir jāpieliek sev pie pleca). Un tad jau es sāku aizdomāties par to, ka arī zvanu mūzika rada savas vibrācijas un dod spēlētājiem un klausītājiem saviļņojumu un emocionālu piepildījumu. Šo gadu laikā ir pierasts pie fiziskajām vibrācijām un tās vairs nav sajūtamas (droši vien ķermenis ir „uzskaņojies” uz vienas nots ar zvaniem :)

...
Komentāri (4)  |  2012-06-29 04:28  |  Skatīts: 2134x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Kas atklājās aiz robežas, kad nevaru vairs...


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Šodien iebrienu varavīkšņaini rasotā zālē, ienirstu jasmīnu smaržas maigajā mākonī, ieslīgstu reibinoši puķotās pļavas apkampienos un salasu pilnas saujas ar mīļi kārdinošām meža zemenēm... Šodien, šeit un tagad ir mana paradīze...

Iespējams, ka tas tieši tādēļ no sirds patiesi padodas, ka pavisam savādāk bija vakar un aizvakar..., kad visas nervu šūniņas bij’ novilktas kā vecmeistara vijoles stīgas.

Studēju praktisko psiholoģiju, un darbietilpīgais prakses kvalifikācijas darbs, kuru jau no februāra mēneša, kā pa kalniem un lejām izstrādāju, šobrīd jau ir aizstāvēts vairāk kā veiksmīgi.

Mana darba tēma, kuru pieņēmu no skolas vadības, pirmajā skatījumā šķita šausmīgi sarežģīta: „Prasmes izkopšana atrast līdzsvaru starp negatīvo un pozitīvo interpretāciju komunikatīvos procesos.” Vienkāršākiem vārdiem runājot, tas nozīmē atrast zelta vidusceļu jebkura veida saskarsmē. Vēl šī procesa gala rezultātu varētu tēlaini uzburt kā ainu, kad vilks guļ mierīgs paēdis, kaza spriņģo sveika un vesela, un ganiņš laimē staro, uz noras malas saulainai ganu meitenei blakus sēžot.

Jau pašā sākumā sapratu, ka nemaz nesaprotu, kā to dabūt gatavu... Un no tagadējā skatu punkta varu teikt, ka tobrīd pat nenojautu, cik neaptverami augstu latiņa bija uzcelta.

...
Komentāri (13)  |  2012-06-28 04:24  |  Skatīts: 2762x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Laimes terapija praksē


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Nesen noslēdzās Daces Meijas vadītais praktisko treniņu cikls „Es, savas dzīves arhitekts”. Vēlos padalīties ar jums par saviem iespaidiem un ieguvumiem šajās praktiskajās nodarbībās. 

Droši vien tāpat kā daudziem, mana laimes terapija sākās, lasot dažādu literatūru un arī Pavasara studijas mājas lapā iedvesmojošos Ineses rakstus. Tā pa drusciņai šeit un grāmatās lasītais mainīja manu izpratni par pasauli, par notiekošo, un mainījās arī mana attieksme un rīcība.

Tomēr dažkārt nācās secināt, ka ir notikumi, jūtas, kas tur pie zemes un neļauj celties spārnos un ļauties lidojumam. Ir notikumu izraisītas jūtas, par kurām zinu, ka nevēlos tās nest turpmāk līdzi, bet tā arī nezinu, ko ar tām iesākt, ko darīt, kā tikt no tām vāļā? Tāpat dažkārt gandrīz identiskas situācijas notiek atkal un atkal. Skaidrs - kaut kas jāmaina, bet kas tieši, un ko darīt?

...
Komentāri (0)  |  2012-06-26 23:45  |  Skatīts: 1204x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Veci aizvainojumi un piedošana


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Gan padomju laikā,gan arī vēlāk nav bijis retums nepilnas ģimenes. Kurās māte audzina viena bērnus un strādā divās darbavietās. Daudz retāk ir sastopams, ka tēvs viens audzina bērnus.

Manā gadījumā izpalika abi vecāki. Nebija nekādas traģēdijas, viņi vienkārši bija jauni un pilnīgi nesagatavoti patstāvīgai dzīvei.Tā es arī augu pie vecāmmātēm, sākumā pie vienas, tad pie otras. Protams viņas centās, gāja laiks un es izaugu, pabeidzu skolu. Tad sāku strādāt, īrēt dzīvokli un pamazām iekārtot savu dzīvi.

Pagāja laiciņš un manā dzīvē atkal ienāca māte. No vienas puses es priecājos, bet no otras starp mums,  protams, stāvēja neredzams "mūris". Un šis "mūris" turējās daudzus gadus. Visumā tas mani netraucēja, jo biju aizrāvusies ar savu dzīvi. Un nekad nebiju tendēta kādu iemīt "dubļos", un izjust atriebības saldo garšu. Manā dzīvē pavīdēja arī pa kādai atkarībai.

...
Komentāri (13)  |  2012-06-18 15:37  |  Skatīts: 3493x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Redzes atjaunošana


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Mīļās meitenes! Jau ilgu laiku esmu pastāvīga Pavasara studijas mājas lapas apmeklētāja, bet diskusijās, nez kāpēc, iesaistos reti. Šobrīd liekas, ka ir pienācis īstais brīdis rakstīt – uz to pamudināja Dainas rakstā „Dažreiz vajag spēku” minētais par M.Norbekova grāmatu „Muļķa pieredze, jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm”. Arī es esmu vairākkārt izlasījusi šo iedvesmojošo grāmatu, esmu arī apmeklējusi Norbekova institūta 10 dienu semināru Rīgā, ik pa laikam nodarbojusies ar savas redzes atjaunošanu un guvusi dažas labas atziņas.

Nedaudz par sevi – mani sauc Vija, esmu mežkope un dabas sargātāja, bet šobrīd, pateicoties intuīcijai, daudzām zīmēm un savai jogas skolotājai Tijai, esmu nonākusi pie apjēgas, ka man jānodod tālāk sava pieredze dabiskās redzes atjaunošanā.

Lai varētu to veikt pilnvērtīgi un atbildīgi, esmu papildus sākusi mācīties. Šobrīd esmu Denveras (ASV, Kolorado štats) Labākas redzes centra skolniece, bet vasarā saņemšu šī centra sertifikātu kā dabiskās redzes skolotāja. Esmu iepazinusies ar centra dibinātāja G.Marša (viņš atguvis redzi no mīnus 14 dioptrijām vienai acij un mīnus 12 otrajai) redzes atjaunošanas programmu, sagatavojusi nodarbību ciklu redzes atjaunošanai un saglabāšanai un saņēmusi G.Marša piekrišanu, ka vadu šādas nodarbības.

...
Komentāri (20)  |  2012-03-14 17:33  |  Skatīts: 6852x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Domāšana pa jaunam


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Sveika! Gribu padalīties ar savu pieredzi, kā nesen dzīvē izmantoju to, ko mēs te mācāmies un domāju „pa jaunam”. :)

Nedēļas sākumā man bija ieplānots iet pie draudzenes (sauksim viņu par Sandru) uz dzimšanas dienu. Dāvana jau izdomāta, sirdī miers un prieks. Te negaidīti zvana otra draudzene (ar kuru kopā mums jādodas ciemos, saukšu par Ilzi) un prasa, vai es esmu Sandrai jau dāvanu nopirkusi- vai es atceroties, ka kaut kad domājām korķu viļķi dāvināt, bet viņa jau esot dāvanu nopirkusi, un tad nu tas korķu viļķis tā kā man esot jādāvina. Mani drusku apmulsināja Ilzes teiktais, bet tad es atceros- jā, laikam kaut kad solījām to korķu viļķi. Bet manī ir tāda kā neizprotama pretestība, taču šoreiz intuīcijā neieklausos un nolemju savu iepriekš domāto dāvanu nepirkt, bet gan iegādāties korķu viļķi un loģiski vīnu komplektā.

Šeit man jāpastāsta, ka, tāpat kā Inese savā pirmajā grāmatā raksta, arī man agrāk patika šad tad iedzert pa glāzei vīna, tomēr, kopš aizraujos ar laimes terapiju, šī vēlme bija kļuvusi arvien mazāka un mazāka un es aizvien biežāk sāku no piedāvātās glāzes jubilejās atteikties. Kaut kā jutu, ka man to nevajag un es no tā neko labu negūstu. Un līdz ar to jutu, ka arī nevēlos no sevis tādas lietas dāvināt, bet nu inerces pēc tomēr to izdaru.

Aizeju ciemos, pasēdēšana izvēršas jauka, es gan iekšā vairāk par pusglāzi vīna nevaru iedabūt... Pie tam no tā paša vakarā uznāk tāda ēdelība- alkohols palielina apetīti- ka visu nakti svaidos pa gultu (jo uz nakti nav labi daudz un smagi ēdieni).

...
Komentāri (27)  |  2012-02-15 04:48  |  Skatīts: 3412x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Dvēseles mājas


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ


 Pēdējo rakstu meiteņu komentāri manī izraisīja pārdomas, kāpēc mēs dažkārt tik ļoti sevi apkraujam ar darbiem, ka pazaudējam pašas sevi? (un man tā ir bijis ne reizi vien, kad atjēdzos jau spēku izsīkuma pēdējā stadijā). Tāpēc arī tapa šis raksts.

 

...
Komentāri (11)  |  2012-01-22 20:20  |  Skatīts: 2935x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Taisna mugura un smaids


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Labrīt! Šorīt atkal esmu piecēlusies tā paagrāk, neskatoties uz to, ka ir brīvdienas rīts. Un gribu ar Tevi aprunāties :) un padalīties (Mani pilnībā ir pārņēmusi došanas enerģija un es to patiesi baudu!). 

Vai esi kādreiz aizdomājusies (noteikti esi!) cik liela nozīme mūsu pašapziņas uzturēšanai un labam garastāvoklim ir stājai? Zinām jau zinām, bet cik pašas to ikdienā praktizējam? Ir taču tā, ka citreiz ikdienas problēmas burtiski „spiež pie zemes” un ir kā „smagums plecos”. Un nemanāmi sagumstam, ieraujam galvu plecos pat negribot...Bet organismam, zemapziņai tā jau ir zīme - kaut kas nav kārtībā. Elpošana arī kļūst tāda kā saspiesta, skābeklis šūnām pienāk mazāk, līdz ar to patiešām jūtamies sliktāk un nedomājam vairs tik skaidri. Bet vai šāds stāvoklis mums palīdz šīs problēmas risināt? Protams, ka nē. Mēs gaidām, kad garastāvoklis uzlabosies. Vai kad problēmas beigsies. Un tad - tad gan mēs jutīsimies laimīgi un labi. Bet var sanākt, ka mēs gaidīsim ļoti, ļoti ilgi... Un caur šādu pieeju nebūsim savas dzīves autores.

...
Komentāri (21)  |  2012-01-16 20:00  |  Skatīts: 3411x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Brīnišķīga diena


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Sveika!

Nu, tā kā mēs esam pašas savas dzīves autores, jeb, kā man arī patīk teikt, dzīves mākslinieces, tad pašas arī ņemam otu rokā un radām savu dienu, vai ne? Es iedvesmojos no Robina Šarmas video un nolēmu pamēģināt- diena patiesi izdevās lieliska, tādēļ gribu padalīties un iedvesmot arī Tevi. Šarma saka- kā dienu iesāksim, tā pavadīsim, tātad:

1) pirmām kārtām piecelies stundu agrāk, nekā parasti. Man sanāca 5-os no rīta (visi mājinieki vēl gulēja), jo ap 6.30 jau sāku post bērnus uz dārziņu; Pateicu sev smaidīgu „labrīt” spogulī un pateicos jau iepriekš par brīnišķīgo dienu, kas man būs. Nu tad izpucē zobus un

...
Komentāri (26)  |  2012-01-14 18:55  |  Skatīts: 3701x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Aukstums un ķermeņa gudrība


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Atsaucoties Inesītes ierosinājumam un nu jau arī sasaucoties ar viņas brīnišķīgajiem rakstiem par nocentrēšanos sevī, tiem klāt pievienoju rakstu par aukstuma terapeitisko iedarbību. Tas varētu noderēt visiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, pārslodze, ilgstošs stress, spriedze vai sāpes locītavās vai kur citur ķermenī, nestabils (pārāk augsts vai zems) asinsspiediens, emocionāls pārjūtīgums, ieildzis nogurums vai dzīvesprieka zudums, biežas iesnas vai slimīgums, vai vienkārši vēlme norūdīties un „nocentrēties”. 

Ārstēšana ar aukstumu ir mūžsena metode, par kuru iespējams lasīt dažādā literatūrā un arī internetā. Šī varētu būt vieta, kur varam padalīties savā dzesēšanās un rūdīšanās pieredzē – to iespējams darīt ļoti dažādi!

...
Komentāri (112)  |  2012-01-04 04:26  |  Skatīts: 8101x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.



Lapa | [1] [2] 3 [4] [5] |