Kārtība un nekārtība


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Nezinu kā Tev, bet mana lielākā mācību stunda sākas tad, kad ieeju bērna istabā vai atveru skapja durvis. Nu dažreiz tiešām rodas jautājums vai viss ir jāizmētā pa grīdu un vai skapis, kurš vakar tika sakārtos, jau šodien bija jāsavanda līdz nepazīšanai.


Un te nu sākas manas sarunas pašai ar sevi. Varbūt, ka bērns (10.gadi) ir vēl par mazu, lai uzturētu kārtībā savu istabu. Varbūt, ka viņas kārtības izjūta krietni atšķiras no manējās. Varbūt, ka viņas enerģētikai atbilstoša ir tieši šāda „kārtība” un tā ir mana problēma, jeb mācību stunda – to pieņemt vai nepieņemt.
 

Un tad nu te mēģinu visādi eksperimentēt pati ar savu attieksmi.


Vienu periodu es tiešām kopā ar viņu kārtoju un mēs bijām diezgan abas iesaistījušās šai procesā. Pēc tam sākās mans ārkārtīgi pieblīvētais semināru grafiks, kad vakaros un brīvdienās mājās praktiski neesmu un šī kopā darbošanās izpaliek. Un ko domā – esmu atradusi sev jaunu veidu kā ar to tikt galā un patiešām ir sajūta, ka ir uzlabojumi.
 

Pirmkārt – es ik pa laikam tiešām eju un tīri enerģētiski sakopju istabu – noslauku putekļus, izmazgāju grīdu, vēdinu un atjaunoju tieši istabas enerģētiku. Un ko domā – tas deva ļoti labus rezultātus un vienu periodu tiešām arī bērns pats spēja uzturēt savas mantas kārtībā un skapis ar nebija savandīts.


Tagad ir sācies mājās remonts un pēkšņi viņas istabā ir diezgan daudz lieku mantu – un protams, bērns to uzreiz izmanto, lai bardaks kļūtu vēl lielāks.
 

Bet nu man sāk veidoties nojausma kā tas varētu tīri enerģētiski būt – tātad ja istaba ir tīra un mantas lielāko tiesu kārtībā, tad bērnam pašam ir vieglāk uzturēt kārtību savas normas robežās. Ja tas viss paliek tikai uz viņas pleciem – viņa nespēj atjaunot ne kārtību, ne enerģētiku.


Un tagad drusciņ par to, kā jūtamies to visu darot – ja Tevi kaitina tas, ka tavs pusaudzis pats nedara lietas un Tu viņa vietā tagad dabū ko darīt – tad labāk nedari. Ar kaitinošo, dusmīgo enerģētiku būs tikai vēl viss sliktāk - svārstiņš aizgriežas negatīvā virzienā  un beigās var vēl izvērsties vārdu pārmaiņa par tēmu „ko tu nāc manā istabā”. Bet ja to dari ar iekšēju mīlestību un tiešām šo enerģētiku uzlabo, tad bērns (manuprāt, jebkurā vecumā, bet nu man ir pieredze tikai ar desmitgadīgu) to zemapziņā novērtē un pieņem ar pateicību.
 

Vismaz mūsu mājās tas notiek ar buču došanu un paldies teikšanu un milzu solījumiem uzturēt savu istabu kārtībā visu atlikušo mūžu J))))


Kā ir Tev? Kā Tu ar to tiec galā?
Komentāri (18)  |  2011-04-12 22:16  |  Skatīts: 5887x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
iedvesma - 2011-04-12 23:49
Sākumā - paldies par rakstiņu.

Kārtība priekš manis nozīmē ļoti, ļot idaudz. man ir svarīgi, lai visapkārt būtu kārtība - pašai savā istabā, uz mazā brāļa mācību galda, mājās, kur ciemojos pie vecākiem, lai apkārtne būtu sakopta, pašai domas skaidras un visi jautājumi atrisināti - uzskatu, ka kārtībai ir jābūt it visur.

Un kad viss ir tīrs,sakārtots, lietas ir savās vietās, tad man pašai ļoti attīras enerģētika un paliek dzīvot " tā vieglā". Šķiet, ka arī elpot paliek vieglāk un labas domas nāk prātā ar vien biežāk un apmierinātība ar pasauli lielāka.

Nekārtība manī rada ļoti lielu stresu, negatīvu attiexmi pret tiem, kas to vidi tādu rada. Bet es esmu sapratusi, ka kārtot, uzturēt tīrību un lietu kārtību es varu uzturēt tikai savā pasaulē, savā ikdienā, savās domās un attiecībās. Tas, kā dara citi - ir viņu izvēle. Pie nekārtības pierod un ar laiku šķiet, ka viss ir labi un tā tam ir jābūt, jo tā lietu nekārtība vienkārši pārstāj traucēt. Zinu sievieti, kas 50 gados pat nepamana, ka viņas istaba ir tik ļoti lielā bardakā, ka ciemiņam nav vietas apsēsties, bet man ieejot šādā telpā uzkrītoša šķiet katra manta, jo tā nav savā vietā.

Es uz šīm lietā jau raugos savādāk. radu savu kārtību, savā pasaulē, savas labsajūtas radīšanai! Jo cīnīties ar bardaku ir bezjēdzīgi un nu jau šķiet nevajadzīgi.

=)

Ilona* - 2011-04-13 00:05
Tad kad galvā ir kārtiba,tad ari majas ir kārtiba.

Inese* - 2011-04-13 17:08
Piekrītu - mājas mums parāda mūsu pašu iekšējās pasaules kārtību.
Bet ja ir nekārtība (gan iekšēja, gan ārēja), tad vār sākt domu sakārtošanu ar istabas vai galda virsmas sakārtošanu:)
Es tā kādreiz daru:)

Agnese* - 2011-04-13 17:40
Ilona,piekrītu tev.

Estere* - 2011-04-14 18:18
Es tomēr mazliet nepiekrītu. Pirmkārt, desmitgadnieks vēl nav nekāds pusaudzis! Tomēr kārtošanas un kārtības ieradumi veidojas jau no mazotnes, galvenokārt skatoties uz vecākiem. :) Bet es nepiekritīšu, ka cilvēkam ir nepieciešama sterila kārtība, un katra ne tik pareizā vietā nolikta manta rada pasaules katastrofu un haosu dzīvē. Arī manā nosacītajā kārtībā (no malas varbūt tā neizskatās) ir sava kārtība, kas man ļauj atrast visu, kas un kad man nepieciešams un galvenais - justies brīvi, nesasaistīti. Mani drīzāk kaitina, ja kādam rodas problēmas, ja kāda manta ir nolikta mazliet neprecīzi. Un esmu sapratusi, ka nekārtība (īpaši attiecībā uz bērniem) rodas tad, kad mantu ir par daudz. Bērni ir pārsātināti ar lietām, tāpēc īpašu uzmanību nevelta tam, vai drēbes ir smuki noliktas vai nomestas kur pagadās (rīt taču varēs paņemt tīras no skapja) un tas pats attiecas uz mantām. Jo mazāk mantu, jo bērns tās vairāk novērtē un arī mācēs sakārtot!

Inese* - 2011-04-14 18:52
Es ar nedomāju, ka vajadzīga ir sterila kārtība.
Kārtība ir kārtība. Katram šis jēdziens ir kaut kas cits. Manuprāt iekšējā un ārējā kārtībā ir tā, kurā cilvēks jūtas komfortabli.

Ja ārēja nekārtība sāk radīt domu un attieksmes "nekārtību", tad ir jāsāk kārtot.

Un vēl - ir tīrā nekārtība un netīrā nekārtība. Par tīro nekārtību nav iebildumu - jo tas enerģētikai nekaitē. Savukārt netīrība un nekārtība rada sliktu enerģētiku, kas mūs un mūsu ģimeni reāli ietekmē visās mūsu dzīves jomās.


Karinčiks* - 2011-04-27 20:08
Paldies par rakstu,laba tēma..Katrs var izteikties par šo tēmu,piekrītu iepriekš visiem kom..jo katram jau tā kārtība ir sava.Galvenais lai katrs savā mājā,vidē jūtas labi.
Personīgi mani uzrunā sakārtota vide,esmu pat novērojusi sevī,kad atrodoties telpā,ciemos kaut kur,kur viss ir tā,kā man nebūtu pieņemams..spēju pielāgoties uz mirkli.Grūti teikt,vai ikdienā tā varētu,jo pieredze rāda savu..satiec cilvēku,katrs kārtību,lietas uztver pa savam..bet prieks,ka nemainot otru jūti,ka topi labāks,tīrāks uz lietām,kas tev apkārt.Jo esmu novērojusi,ka ir arī pretēji..Kāju nav kur likt,bet ir labi..un ja tā,tad šiem cilvēkiem,kas dzīvo tā..ir labi.Protams,ka bērnam arī var tāda kārtība būt pieņemama..Nu man liekas,ka tēma ir tik izsmeļoša..ka varam turpināt un turpināt..Bet galvenais,lai paši jūtamies labi tur,kur dzīvojam'...

Kate* - 2011-09-15 08:01
Pastāstīšu kādu novērojumu.
Ekonomiskās situācijas apstākļos kāds no vecākiem labākas peļņas nolūkos dodas uz ārzemēm, un šajā gadījumā māmiņa. Tētis paliek ar 2 dēliem tos audzinot. Viss jau būtu labi, tikai ar kārtību ir tā , kā ir. Visu cieņu, vīrietis uzņēmies tēva pienākumu godam un tiešām pilda arī mātes un aukles lomu , bet kārtības jautājums nav primārais.Es kā ģimenes draugs mēģinu palīdzēt un skaidroju noteikumus bērniem (ja paņēmi , noliec tajā pašā vietā , izbērto saslauki u.tml.) , saņemu milzīgu pretestību no šiem bērniem, ir niķi un stiķi. Process ir ielaists. Bērnu tētis vienkārši netiek galā. Nezinu kā palīdzēt. Tiklīdz iejaucos, bērni protestējot neko nedara un rezultātā kļūstu par tautas ienaidnieku bērnu acīs un tad no manis mūk un sāk baidīties. Tētis puikām ir mīļš un labs, bet kārtības tiešām tur nav un ar tas jau nav noslēpjams pašā ģimenē , tas spraucas pa visām varītēm uz āru, jo viņu radītā nekārtība jau ietekmē arī citus bērnus kopīgos pasākumos. Atliek tikai novērot, diemžēl. Ir kāds cits risinājums?

Inese* - 2011-09-15 16:38
Ai, cik sarežģīti ir ar to palīdzēšanu no malas. Faktiski mēs "otra teritorijā" varam iet tikai tad, ja mūs aicina, un palīdzēt tikai tad, ja lūdz.

dūkņa* - 2011-11-01 22:42
Kārtība ir viens jautājums ar, kuru netieku galā - bērni ir trīs 4,7,un 10 gadi,. Nu jau ir labāk - mazliet paaugušies. Ar prieku vēroju brīžus, kad viņiem pašiem uznāk kārtības vilnis. Un tad es gaidu, kad man nāks vilnis, bet reizēm spēka nav. Laikam jāuzlabo enerģētika.

Baiba* - 2011-11-02 00:54
Iesaku atslābt ar pārlieku kārtošanu, man arī ir 2 ziķeri 2 un 4 gadus veci. Ja bērni paliek mājās ar vīru, māja dienas beigās izskatās "kā pēc atomkara". Vīram un bērniem ir cita izpratne par kārtību un es esmu to piņēmusi. Ja es esmu mājās, mēs ievērojam noteikumu- ja sāk jaunu spēli, iepriekšējā jānoliek vietā (vai jāšakārto). Spēles ar'sīkiem gabaliņiem (puzles, konstruktori) stāv uz skapja vai atvilknē, ja bērni vēlas ar tiem spēlēties, viņi palūdz mums ar vīru, mēs iedodam un pēc spēles noliekam vietā. Mantu kasti esam likvidējuši (tur visas mantas bija vienā čupā, ja kādu ievajadzējās, visa kaste tika izgāzta uz grīdas), tagad mantas stāv atvilknēs pa tēmām (kluči, lelles, mūzikas instrumenti u.tml). Vispār jau esot izpētīts, ka bērni vislabāk mācās no piemēra, t.i., ja mēs paši būsim kārtīgi, arī mūsu bērni pieaugot kļūs kārtīgi. Maziem bērniem nav raksturīgi būt kārtīgiem (pati arī bērnībā neko kārtīga nebiju, toties tagad mīlu kārtīgu māju). Ja ir lielāki bērni, laba metode ir t.s. "burvju maiss", kad visas drēbes vai mantas, kas nomestas uz grīdas, nonāk burvju maisā, kuru atver tikai pēc dažām dienām vai nedēļas. Nu gan jau sapratīs, kad ievajadzēsies kādu mantu vai apģērbu. Par šo, protams, iepriekš jāvienojas un jāpastāsta visai ģimenei. Un konsekventi jāievēro. To sauc par savas darbības loģiskām sekām :) Ir tāds autors Jans Ūve Jorge, viņam latviski iznākušas vairākas grāmatas par bērnu audzināšanu, mūsdienīgi apskata arī kārtības jautājumus, dabūnamas Rozes grāmatnīcās, tiešām iesaku. Vēl, protams, svarīgi, visu darīt ar mīlestību sirdī , varbūt sasaukt ģimenes sapulci un izrunāt kārtības jautājumus un noteikumus, kā arī pastāstīt par savām izjūtām šai sakarā. (man nepatīk, ka drēbes izsvaidītas, tas mani tracina utt). Es domāju, ka bērns ir jau lielāks un viņam ir sava istaba, zināmās robežās viņš var tur ievērot, kādu kārtību vai nekārtību vēlas. Lai izdodas!

Baiba* - 2011-11-02 00:57
V'ēl gribēju piebilst, ka bērniem patīk kārtot kopā ar mani vai vīru nevis vieniem pašiem. "sakārto mantas" arī viņiem ir abstrakts jēdziens. Ja pasaka- lūdzu, saliec klučus kastē vai sasēdini rindā mīkstās mantiņas- tad darbiņi vedas labāk.

Baiba* - 2011-11-02 01:01
Katei- es arī piekrītu Inesei, ka nevajag jaukties no malas, ja kāds no vecākiem nelūdz. Ja šī situācija ir pievērsusi Tavu uzmanību, drīzāk ieteiktu padomāt- kur ir nekārtība manā dzīvē (vai attiecībās vai naudas lietās vai emocijās utt), pieļauju, ka jūsu māja ir ļoti kārtīga.

Inese* - 2012-02-21 20:39
Šodien 15.00 - 14.00 esmu uzaicināta parunāt par šo tēmu Latvijas Radio 1 "Ģimenes studijā".
Ja Tev arī ir interese, tad vari paklausīties vai nu pa radio, vai internetā noskatīties tiešraidi, vai tikpat labi pēc tam arhīvā.


Baiba* - 2012-02-21 23:58
Ļoti patika raidījums. Ir tik liela pateicība, ka ar Tavas pieejas palīdzību izprotu lietas dziļāk. Tā interesanti, ka raidījuma vadītāja bija pārsteigta, ka Pozitīvās domāšanas centra vadītāja neuzskata, ka par nekārtību vispār nav jāuztraucas. :) :) :)

Baiba* - 2012-02-22 00:03
Papildinot iepriekšējo komentāru- interesanti, kādi tik nav stereotipi par pozitīvi domājošiem. Tos arī cilvēki apvieno vienā grupā, piedēvē kādas īpašības.. Un pēc tam pārsteigums-ei, viņš taču nestaigā tik ar rozā brillēm (sasaucas ar Dainītes rakstu) vai - patiesi, viņš taču nelidinās tikai pa mākoņiem... nu tā interesanti :)

Jannat* - 2012-02-22 05:53
Jaa, sis temats par kaartiibu - nekaartiibu ne tikai beerniem, bet arii pieaugusajiem :)) Seviski saakot darboties ar laimes terapiju, es aktiivi tiiru maaju un tas kaartiibas dzinulis ir iegaajies, ka ir organiska prasiiba ik pa laikam tiiriit, lai gan sad tad veeroju sevi vai neaizeju perfekcionistes liimenii! tomeer jau dazas atzinjas naak - ka jaabuut pasai labi organizeetai un otrs ka ik pa laikam jaapaarskata un jaatiira maaja no vairs nevajadziigaam lietaam - vispaar taa kaartiiba - tas taads sevis organizeetiibas jautaajums...labs ir Ineses piemeers no raidiijumaa - reizi nedeeljaa visi kopaa pa riktiigo sakaarto maaju..:)

Ilona* - 2012-02-23 14:21
Es piekritīšu Jannat. Jo vairāk kārto savu iekšējo pasauli, jo kārtīgā gribas redzēt arī ārējo. Vismaz sev es pamanīju šādu izteiktu sakarību. Bet vissvarīgākais ieguvums - tā nav sajūta, ah atkal jākārto, bet tā kārtošana notiek ļoti viegli, bez piespiešanās. It īpaši pēc meditācijām.


Atpakaļ