Atļauties būt pašai


Komentāri:

inese - 2013-07-25 18:46
Ilzīt, mīļo, paldies par rakstu.
Ir precīzi kā Tu saki - laimes terapija sākas ar godīgumu pašai pret sevi.
Un ja ko sevī gribam mainīt, vajag viegli un ar mīļumu. Tā, lai baudām savu augšanu un sava sievišķīguma apzināšanos.

samīļoju Tevi cieši, cieši:)


inese - 2013-07-26 00:07
Ilzīt, tas viss iet kopā -godīgums pašai pret sevi un vieglums. Un ja kādam sanāk zobus parādīt, tad parāda un arī to dara viegli. Nemetas sevi šaustīt, ka diez vai tā pieklājās un diez vai smalka dāma tā var atļauties utt. Ja tā bija jādara, tad ciena savu izvēli, dara un viegli dodās atkal tālāk.
Tur ir tas vieglums.

Man patika kā vakar seminārā Kuldīgā runājām - ka gribam dzīvi dzīvot viegli un dziļi vienlaicīgi.
Gribam jēgpilni, ar emocijām, ar dziļām jūtām, ar izpratni, gribam pa īsto un tai pat laikā ar mīļumu un dievišķu vieglumu.
Tā ir tā sievišķība, kuru sevī veram vaļā.



sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ILZE GULBE

 Sveiki! Mani sauc Ilze, ar Inesi un unikālo Pavasara studiju mazāk vai vairāk regulāri draudzējos jau pusotru gadu. 

Šajā skaistajā, enerģētiski ļoti spēcīgajā vasarā viss notiek ļoti pastiprināti, ko radam, tas manifestējas un lielā ātrumā. Gribēju jau kādu laiku rakstīt kādu komentāru par sievišķības tēmu, tad izdomāju, ka jāuzraksta neliels rakstiņš ar savām, ļoti personīgām pārdomām. Uz to īpaši pamudināja atklātais Santas raksts šodien. Paldies Santai par atklātību un liels prieks, ka Andritas lekcijas palīdz daudzām sievietēm!

Ar katru dienu vairāk pārliecinos, cik bezgala svarīgs ir personīgais filtrs – uz pilnīgi visu, vienalga kuru autoritāti un kādā formātā. Kad uzdodam sev mūžīgo jautājumu: Kāpēc esam šeit? Atbilde ir:  Lai iepazītu sevi. Kā lai iepazīst sevi? Atbilde skan: Dzīvojot tikai un vienīgi savu dzīvi pēc saviem noteikumiem – ērti vai neērti, citiem patīk vai nepatīk, viegli vai grūti, lēti vai dārgi, skumji vai priec īgi, bet SAVĒJO.

Es šeit nesākšu iedziļināties, ka jādzīvo saskaņā ar Dieva un Dabas likumiem, domāju, ka tas ir skaidrs.

Kad skatos uz savu un tuvāko draudzeņu dzīvēm, skaidrībai – pati esmu sulīgo un skaisto 45-gadnieku lokā un uzdodu sev jautājumu – kas ir šo sieviešu, arī, Paldies Dievam manas, sievišķības un veiksmīgas dzīves pamatā? Man šie jautājumi pilnīgi dabiski nāk galvā, kad lasu rakstus un domāju par to – daudz, kam piekrītu, daudz kam nē. Tāpēc arī vienkārši gribēju padalīties, varbūt kādai noder šīs pārdomas.

Likās, ka dzīve sākas no 40, tagad saprotu, ka 45os ir tikai uzņemti apgriezieni – acis spīd, asums pieaug, enerģija pieaug, seksualitāte ir pašā zenītā, un tam visam klāt pieaugošs miers un diezgan nesatricināma pašapziņa, ka TU pati stūrē savu dzīves kuģi Savā noteiktajā virzienā.

Ja man prasa – kas ir Sievišķīga sieviete, vienīgā atbilde ir Laimīga Sieviete, kas Dzīvo Savu Dzīvi, pēc Saviem noteikumiem, jo vienīgais veids kā būt laimīgai un atrast sevi, ir sekot savai Sirdij un šeit vienīgie spēles noteikumi ir tikai Tavējie. Un šeit šablonu nav. Es ļoti piesardzīgi izturos uz jebkādiem apgalvojumiem, kas nodefinē – darīsi šitā, būs šis. Mazliet paskaties apkārt, pamēģini un redzi, kas Tev der un kas neder.

Runājot par to, ko dara manas laimīgās un sievišķīgās draudzenes, un es pati – mēs esam tik dažādas, ar tik dažādām nodarbēm, profesijām, attiecību modeļiem katrai savā ģimenē, ka pat grūti aprakstīt – sākot no liela uzņēmuma īpašnieces ar ietekmīgiem finansu resursiem, beidzot ar skolotāju, kas skrien maratonus dažādās pasaules valstīs, no profesionālas ceļotājas un jaundibinātas fabrikas īpašnieces, vai vienkāršas Latvijas uzņēmējas kā es, dažas no mums gatavo lieliski, dažas (es tai skaitā) – labāk tālāk no virtuves, toties ir laba apetīte un nebeidz slavēt vīru par lidojumu kulinārijas jomā, un tā bez gala.

Visām ir ilgtermiņa noturīgas laulības no padsmit līdz 25 gadu stāžam un bērni. Dažas no mums brauc uz kapu svētkiem pa retam, dažas (es tai skaitā), dumpojas, dažas ar prieku vāra zaptes, taisa ziemai konservus, dažas (es šajā klubiņā) negrib par to dzirdēt un nedara neko šai jomā. Dara, kā uzskata par vajadzīgu un saskaņā ar savām, nevis mammas un radu vēlmēm. Dažām laimīgā laulība bija no pirmā, dažām no otrā piegājiena, Paldies Dievam, rezultāts pozitīvs.

Man pašai bija humors ar garajiem svārkiem pavasarī. Bija ar vecāko meitu iepikrties, jo sākas pavasaris un mūžīgā patiesība, ka nav ko vilkt, nekur nav pazudusi. Šo to Zārā nopirkām, paņēmu arī vienus garos svārkos, meita teica, ka izskatās ok, pašai arī tā likās, nu ne perfekti, bet stila dažādībai – lai iet. Mājās nodemeonstrēju savam vīrām (nu mēs jau arī 20 gadus kopā) un pēc viņa  garās sejas spriežot, sapratu, ka jāmaina. Viņš man ieteica pieturēties pie pārbaudītām vērtībām – ja garie, tad šauri un ar šķēlumu. Nākamā dienā samainīju pret gaisīgu vasaras kleitu.

Cik pašas pieredze, tuvāko draudzeņu pieredze dzīves gaitā rāda, ka sekojot savai sirdij un dzīvojot dzīvi, kādu Tu vēlies, neskatoties ar to saistītajām neērtībām, arī skumjām, nesapratni, bieži vien arī no tuvāko cilvēku puses, un turpinot iet savu ceļu, arī veidojas laimīga dzīve, laimīga un sievišķīga sieviete.

Braucām sestdien ar vīru uz Saulkrastu džeza festivālu, spīdēja tāda smuka vasaras vakara saule un runājām par šīm tēmām, un es viņam tā arī prasīju, kas to sievieti vīrieša acīs padara tik vienreizēju, ka arī pēc 20 gadiem ir tik fantastiska sajūta. Tā sajūta ir ļoti, ļoti īsta un dziļa, bez salkanumiem, ar pamatīgu bagāzu, kāpumiem un kritumiem, kaisli un ar visu pārējo, tā nav bijusi nekāda pastaiga pa parku, tādām es neticu,  kāpēc pēc tā visa kopā piedzīvotā un pārdzīvotā mums ir tik labi kopā jau 20 gadus un paliek tikai labāk, un joprojām nav rutīnas?

Un tad arī vienojāmies, ka galvenais ir īstums, patiesums – Esi tas, kas Tu esi, tāds, kāds Tu esi un ar to Tu esi unikāls, vienreizējs, Sava ceļa gājējs, ar Tevi ir interesanti, un tikai tāds esot Tu vari piesaistīt savu otru pusi - īsto Sievieti vai Vīrieti, vibrācijas nostrādā, nekļūdīgi.

Nezinu, vai tur būtu kaut kas labs sanācis, ja 20 gadus atpakļ būtu lauzusi sevi un izlēmusi kļūt par kārtīgu saimnieci, ko no manis sagaidīja abas mammas, nevis veidot biznesu, veidot tādu kustīgu, piesātinātu un lustīgu ģimenes dzīves modeli, kāds mums ir, jo mums tāds patīk. Mammas ilgus gadus cepās.

Mammas jau bieži grib, lai viss “ir kā pienākas” (un no sirds vēl labāko, lai viņām ilgs mūžs un veselība). Ja būtu klausījusi mammas, domāju, ka mēs būtu pašķīrušies. Manam vīrietim vajag tādu nepieradinātu, spontānu, nepakļāvīgu sava ceļa gājēju, pilnu ar idejām, nu tādu “huļigānu” dzīves garumā, un ar Sievišķību tur viss ir vislabākajā kārtībā. Un es esmu sajūsmā, ka mani pieņem tādu, kāda esmu, jo citāda jau  es nevaru būt.

Novēlu Tev no sirds Atļauties Būt Pašai, jo Otras Tādas Kā Tu Nav!
Komentāri (10)  |  2013-07-23 22:02  |  Skatīts: 2880x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2013-07-24 21:27
Ilzīt, piekritīšu par 100 %, manā dzīvē tas ir strādājis. Nevis būt pašai, "uzspļaujot" pārējiem, bet tieši pašai savu vērtību ziņā, būt pašai, sekojot savai sirdsbalsij. Neizdabājot citiem, kad to no tevis gaida. Šai sevis nenodošanā ir tas spēks. Tai pat laikā tā nav spītēšana, tā ir vienkārši uzticēšanās sev.
Paldies par rakstu, ka to atgādini!

illva - 2013-07-24 22:09
Tik......precīzi Tu Ilzīt to visu esi aprakstijusi...fantastiski....Jā!!!!...tā!!!...sajūta!!!!...,kad esi patiess..Tā!!!...ir tik īsta......un kaifīga))))......un...Tu esi tik forša,ka esi spējusi stāvēt par sevi un nepavilkties uz citu cilvēku gaidām. Mēs tik bieži iekrītam uz to,.....pavelkoties,ko gaida vecāki....sabiedrība uttt.
Paldies...par stiprinājumu...tieši šobrīd.......man vajadzēja šo apstiprinājumu sev))))
Sirsnībā Ilva.

Ilze Gulbe - 2013-07-25 07:00
Baiba, sirsnīgs paldies par trāpīgo komentāru! Tieši tā, kā Tu saki, nevis "uzspļaujot", ar bravūru, bet klausot iekšējam komposam, kas klusā, konkrētā balsī nekļūdīgi Tevi virza, ja vien pietiek sirds gudrības saklausīt:)
Lai mums izdodas aizvien labāk to saklausīt!
Lai mums izdodas

Ilze Gulbe - 2013-07-25 07:00
Baiba, sirsnīgs paldies par trāpīgo komentāru! Tieši tā, kā Tu saki, nevis "uzspļaujot", ar bravūru, bet klausot iekšējam komposam, kas klusā, konkrētā balsī nekļūdīgi Tevi virza, ja vien pietiek sirds gudrības saklausīt:)
Lai mums izdodas aizvien labāk to saklausīt!
Lai mums izdodas

Ilze Gulbe - 2013-07-25 07:02
Ilva, paldies par uzmundrinājumu un jaukiem vārdiem! Tas ir tiešām labi, ka tādā veidā varam viena otru atbalstīt, kad ievajagas:)

inese - 2013-07-25 18:46
Ilzīt, mīļo, paldies par rakstu.
Ir precīzi kā Tu saki - laimes terapija sākas ar godīgumu pašai pret sevi.
Un ja ko sevī gribam mainīt, vajag viegli un ar mīļumu. Tā, lai baudām savu augšanu un sava sievišķīguma apzināšanos.

samīļoju Tevi cieši, cieši:)

ilze - 2013-07-25 23:26
Inesīt, paldies par jaukiem vārdiem! Man tāds viens jautājums, kā tur ir vienmēr tikai ar vieglumu un mīļumu, ir taču situācijas, kur acīm redzot kā lauvenei vai vilcenei, gan zobi jāparāda, gan jāparūc, ja vajag, mazliet ķepas jāpalaiž, tas nav mērķis, bet dzīve ir pārsteigumu pilna un sava teritorijā jau vien jānosargā, ja apstākļi prasa, dažādām metodēm. Es šo līdzību ar lauvenēm un vilcenēm ņemu no dabas, ja savi lauvēni vai vilcēni jāaizstāv, sieviete var visu! Tāpat kā dabā - ir pērkons, lietus, krusa, orkāni, saule, mierīgs un stiprs vējš, mierīgs un ļoti mainīgs laiks, tāpat sieviete, domāju, to visu sevī ietver, un pie vajadzības liek lietā.
Vēl man patīk salīdzināt - vīrieti ar taisni izraktu kanālu - viņš lienāri iet uz priekšu uz mērķi, sieviete - kā upe - un mēs zinam cik dažāda un viltīga ir upe - sākot no čalojoša, mierīga strautiņa līdz nezināmām krācēm, atvariem un dzelmei.
Es viennozīmigi esmu par vieglumu un maigumu, bet manuprāt, tas īsti pilnasinīgais spekrts ietver visu, ko pirmīt minēju. Par sevi noteikti zinu, ne tikai attiecībā uz bērniem, esmu to darījusi, un pie vajadzības darīšu atkal, arī pie savas teritorijas nosargāšanas, kas ir svēta lieta, jo tā ir Mana Dzīve, laidīšu lietā i zobus, i nagus, i rūkšu, i kodīšu, un tā sievīšķigi, pa smuko, no sirds! Nevar taču maigi noskatīties, kad kāds manis neaicināts nāk manā teritorijā sāk izrīkoties vai viegli noraudzīties, kad manus bērnus kritizē.
Nu kaut kā gari sanāca, bet gribējās ar šo padalīties:))
Ko Tu par to domā?
Lai jauka diena!
Ilze

ilze - 2013-07-25 23:26
Inesīt, paldies par jaukiem vārdiem! Man tāds viens jautājums, kā tur ir vienmēr tikai ar vieglumu un mīļumu, ir taču situācijas, kur acīm redzot kā lauvenei vai vilcenei, gan zobi jāparāda, gan jāparūc, ja vajag, mazliet ķepas jāpalaiž, tas nav mērķis, bet dzīve ir pārsteigumu pilna un sava teritorijā jau vien jānosargā, ja apstākļi prasa, dažādām metodēm. Es šo līdzību ar lauvenēm un vilcenēm ņemu no dabas, ja savi lauvēni vai vilcēni jāaizstāv, sieviete var visu! Tāpat kā dabā - ir pērkons, lietus, krusa, orkāni, saule, mierīgs un stiprs vējš, mierīgs un ļoti mainīgs laiks, tāpat sieviete, domāju, to visu sevī ietver, un pie vajadzības liek lietā.
Vēl man patīk salīdzināt - vīrieti ar taisni izraktu kanālu - viņš lienāri iet uz priekšu uz mērķi, sieviete - kā upe - un mēs zinam cik dažāda un viltīga ir upe - sākot no čalojoša, mierīga strautiņa līdz nezināmām krācēm, atvariem un dzelmei.
Es viennozīmigi esmu par vieglumu un maigumu, bet manuprāt, tas īsti pilnasinīgais spekrts ietver visu, ko pirmīt minēju. Par sevi noteikti zinu, ne tikai attiecībā uz bērniem, esmu to darījusi, un pie vajadzības darīšu atkal, arī pie savas teritorijas nosargāšanas, kas ir svēta lieta, jo tā ir Mana Dzīve, laidīšu lietā i zobus, i nagus, i rūkšu, i kodīšu, un tā sievīšķigi, pa smuko, no sirds! Nevar taču maigi noskatīties, kad kāds manis neaicināts nāk manā teritorijā sāk izrīkoties vai viegli noraudzīties, kad manus bērnus kritizē.
Nu kaut kā gari sanāca, bet gribējās ar šo padalīties:))
Ko Tu par to domā?
Lai jauka diena!
Ilze

inese - 2013-07-26 00:07
Ilzīt, tas viss iet kopā -godīgums pašai pret sevi un vieglums. Un ja kādam sanāk zobus parādīt, tad parāda un arī to dara viegli. Nemetas sevi šaustīt, ka diez vai tā pieklājās un diez vai smalka dāma tā var atļauties utt. Ja tā bija jādara, tad ciena savu izvēli, dara un viegli dodās atkal tālāk.
Tur ir tas vieglums.

Man patika kā vakar seminārā Kuldīgā runājām - ka gribam dzīvi dzīvot viegli un dziļi vienlaicīgi.
Gribam jēgpilni, ar emocijām, ar dziļām jūtām, ar izpratni, gribam pa īsto un tai pat laikā ar mīļumu un dievišķu vieglumu.
Tā ir tā sievišķība, kuru sevī veram vaļā.

ilze - 2013-07-26 17:09
Paldies, Inesīt! Nu tad viss sakrīt - ar vieglumu, saskaņā ar savu iekšējo pārliecību, tad arī visu daram! Tas komentārs no Kuldīgas ļoti trāpīgs - viegli un dziļi reizē! Lai izdodas, arī šodien!


Atpakaļ