Lai pasaule mainītos
Komentārs:
inese -
2013-02-22 23:53
Pirmais solis ir pārnest centru sevī. Sākt mīlēt dzīvi. Sākt priecaties par to, kas esi. Sākt baudīt sevi šai pasaulē. (un vismazāk domāt par vājiem vīriešiem).
Otrais solis ir beigt kritizēt to, kas nepatīk. (šai gadījumā tie vājie vīrieši). Vienu periodu vajadzētu par viņiem vispār nedomāt (jo par ko domājam un tieši tas, ko domājam - tas aug).
Trešais solis - pildīt sevī laimi, mieru un mīlestību. Vairot sievišķību. Jo Tu pati būsi sievišķīgāka, jo vīrišķīgākus vīriešus piesaistīsi. Arī tie vīrieši, kas Tev tuvumā - mijiedarbojoties mainīsies.
sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Man tikko kā jautājumu un atbilžu sadaļā meitene bija uzdevusi jautājumu kā atbrīvoties no liekā svara un es tik plaši par to aizdomājos, ka saprotu, tas ir kas vairāk kā atbilde uz vienu jautājumu, un tas ir kas vairāk kā tikai tēma par lieko svaru.
Īstenībā stāsts jau ir par mūsu neapmierinātību ar esoši situāciju un vēlmi, lai būtu labāk. Un tas taču var būt pilnīgi jebkurā jomā – attiecībās, darbā, karjerā, naudas pelnīšanā, ķermeņa izmaiņās, pašsajūtā utt.
Un te nu ir viens ļoti jūtīgs, ļoti svarīgs jautājums – kā sapņot sapņus un būvēt vīzijas par skaistāku nākotni, iekšēji nenomelnojot un nedusmojoties uz esošo situāciju.
Tātad – no vienas puses tas, ka negribam tā, kā ir šobrīd –tas ir tas virzošais spēks, kas mūs mudina celties un darīt savādāk. Tātad- it kā tur nekā peļama nav. Bet izrādās, ka tas tā ir tikai virspusēji. Izrādās, ka – ja gadījumā esošo situāciju nepieņemam un tam veltām patiešām daudz negatīvas un noliedzošas enerģijas, tad šis graujošais spēks ir pamatā nākotnes plānu nerealizēšanai. Tad vienkārši lielākā daļa mūsu spēku un enerģijas aiziet negatīvajā virzienā.
Par ko domā – to audzē.
Tātad – ja cilvēks šobrīd ir ar šiem liekajiem kilogramiem un nespēj skatīties uz sevi spogulī, dusmojas, īgņojas, vai kā šī meitene jautājumā bija noformulējusi- „atliek” dzīvi, tad graujošā enerģija ir tik liela, ka nekādas diētas, afirmācijas un ārēji labie nodomi un cenšanās nepalīdz. Kāpēc? Tādēļ, ka zemapziņā ir milzīga agresija pašam pret sevi un šo situāciju. Ar graujošu enerģiju neko nevar radīt. Tas ir pret Visuma kārtību.
Tas ir tāpat tiem, kuri gribētu dzīvot bagāti un laimīgi, bet šobrīd ir trūkumā un nelaimīgi. Un tas trūkums un bezizeja ir tik dziļi, ka afirmācijas, ārēja pozitīvā domāšana un cenšanās pilnīgi neko nedod.
Vai arī tie, kas šobrīd ir sliktās attiecībās vai varbūt uz šķiršanās robežas. Tad var gadīties, ka aizvainojums uz dzīvi, uz sevi, uz viņu utt. ir tik milzīgs, ka nevar šo situāciju pieņemt un kaut ko mainīt.
Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk un ja atceramies ko no paša sākuma runājam par laimes terapiju – tad pirmais solis laimes terapijā ir ar pateicību pieņemt to, kas šobrīd ir. Es esmu dzīva. Es esmu mīlestības un gaismas būtne. Es varu radīt mīlestību un gaismu. (Tad jautājums – kāpēc es radu dusmas, īgnumu, agresiju un aizvainojumu?)
Ir jāizdara izvēle par labu radošai enerģijai. Atceries – viss ir brīva griba. No mums pašām ir atkarīgs vai esam vai neesam laimīgas, vai esam izvēlējusies dzīvot ar graujošo vai radošo enerģiju. No sākuma ir jāierauga, cik dzīve ir skaista – un jāsāk par to domāt un to baudīt, un tikai tad, sāks notikt pārmaiņas.
Vai esi kādreiz paskatījusies uz savu dzīvi kā uz brīnumu. Un uz savu ķermeni kā uz brīnumu. Ka tā ir brīnumaina sistēma, kas darbojas saskaņā ar kādu daudz lielāku sistēmu. Kas viss ir saistīts ar Veselumu un ka mēs esam šī Veseluma unikāla daļa? Bez mums tas viss būtu savādāks. Vai esi novērtējusi šo Dieva dāvanu?
Mēs aizmirstam pateikt paldies, par to, kas no Augšas mums tiek dots. Un uzreiz metamies kritizēt un prasīt arvien vairāk un arvien kaut ko citu (pēc savām domām labāku). Mēs gribam dzīvot kā nepateicīgi patērētāji.
Bet...... Mēs varam dzīvot pilnīgi savādāk. Mēs no šī brīža varam pieņemt un iemīlēt esošo situāciju un sevi tajā. Mēs varam paskatīties uz notiekošo kā brīnumu. Nu kaut vai – iedomājies savu ķermeni. Pieņem to. Iemīli to. Domās samīļo katru šūniņu. Pieņem, ka visas šīs ir Tavējās un ļoti, ļoti mīļas. Ka ķermenis ir ļoti skaists. Pilnīgi unikāls. Ka cilvēks prāts un saprāts neko tādu nav spējīgs radīt. Ka tā ir Dieva izveidota unikāla radīšanas kārtība, kas rada mūs tik brīnišķīgus un skaistus.
Un tikai tad, kad katra šūna būs „tavā pusē”, kad būsi tās pieradinājusi un samīļojusi, kad būsi guvusi to uzticību (nu...gluži kā par dzīvnieku audzināšanu runājam, bet varbūt, ka tieši tad ir vieglāk to saprast un īstenot), tieši tad tās šūnas vairs nepretosies. Tieši tad afirmācijas un labie nodomi sāks dot rezultātu. Redz, kamēr mēs cīnāmies – tikmēr situācija cīnās ar mums. Kad to pieņemam, tad tā atmaigst un padodas. Kamēr mēs (kaut iekšēji) cīnāmies – mēs esam saspringušas līdz šūnu līmenim. Bet tiklīdz pieņemam un necīnāmies, tā ķermenis, prāts, saprāts, apziņa utt. nu pilnīgi viss atslābinās un izveidojas kanāls, caur ko dievišķā radošā enerģija var brīvi caur mums plūst un sakārtot situāciju. Lūk – šis ir tas svarīgākais. Mums jāiegūst tāds laimīgs iekšējs miers un ticība, ka viss tūlīt sakārtosies. Un, lūk, ar šo iekšējo mieru, jau pēc tam varam darboties cik vien aktīvi gribam. Tad jau vairs nekāda bloķēšanās nenotiek.
Nu..tādas te man tās šodienas pārdomas.
Lai Tev brīnišķīga nedēļas nogale!
Ar mīļumu, Inese |
