No zināšanas uz darīšanu
Komentārs:
kristine -
2013-01-24 04:30
Pilnīgi piekrītu par režīmu un sava veida disciplīnu. Kopš brīža, kad ieviesu savā dzīvē konkrētu režīmu, mangan enerģija gan spēks uzradās vairāk. Rakstā tas ļoti trāpīgi pateikts. Paldies! :)))
sadaļa: DARBS, NAUDA UN BIZNESSautors: INESE PRISJOLKOVA Labrīt : ) Cik interesanti, ka mēs nu jau tiekamies katru dienu un es gluži kā vecos labos laikos katru rītu sāku ar īsu sarunu ar Tevi. Vienīgais, kas mainījies, es vairs nerakstu tikai sieviešu dzimtē un sarunājos vienlīdz ieinteresēti ar sievietēm kā ar vīriešiem.
Kādēļ tā?
Dēļ topošās grāmatas formāta un dēļ semināriem vīriešu auditorijās. Es vienkārši trenējos vairs nedomāt un nesarunāties tikai sieviešu dzimtē.
Šis temats, par ko šodien gribu parunāt ir vienlīdz svarīgs abiem (gan sievietei, gan vīrietim) un faktiski mēs par to runājam no pirmās dienas, bet....kaut kā ir sajūta, ka tas atkal jāizceļ. Un te nu man noder vakar izlasītais citāts no Siņeļņikova vienas no grāmatām:
„Zināšanas, ko nenostiprina konkrētas darbības,- tās ir nedzīvas zināšanas. Uzdodams tik daudz jautājumus, tu mēģini apmānīt pats sevi. Tu domā, ka ieguvis vairāk informācijas, tu jutīsies mierīgāk? Tu maldies”.
Un, lai arī Siņeļņikovs droši vien to neraksta tieši par mums un Latvijas sabiedrību, es varu teikt, ka tas tomēr lielā mērā ir gan par mums. Un faktiski es varētu sevi no šī „mums” izslēgt, jo patiešām gandrīz pilnīgi visu, ko uzzinu un izlasu, un atzīstu par labu esam, es tiešām ieviešu savā dzīvē (un augu). Bet tai pat laikā – „viss ir viens un mēs esam veselums”, tādēļ saku, ka tas attiecas uz mums un tiešā mērā skar arī mani: )
Vai vari iedomāties kāda būs šodien Tava diena. Un cik daudz no viedām gudrām zināšanām, Tu ieviesīsi savā dzīvē šodien? Vienu atziņu ieviesīsi? Bet divas? Vai trīs? Vai rīt to visu nostiprināsi? Un vai kāda daļa ieiesies Tavā dzīvē tā, ka tas būs uz palikšanu?
Īstenībā ir pilnīgi vienalga ar ko sākt, bet pats svarīgākais ir sākt. Citādi mēs tik ļoti esam pieraduši klausīties, palasīt, paskatīties un par to visu parunāties, ka tā pa īstam konkrētai darbībai nemaz nav ne laika, ne spēka, ne iespējas. Un beigās ir tā, ka mēs visu dienu esam „par un apkārt” runājuši un tā arī pie darbības un kādiem rezultātiem netiekam. Un interesantākais tas, ka pašiem ir sajūta, ka esam pilnīgi noskrējušies un pat piekusuši no runāšanas, domāšanas, apspriešanas un piedalīšanās. Bet...kas tad reāli ir izdarīts un par ko tad reāli ir gandarījums? – nav nekā.
Krievu valodā ir tāds teiciens „vidimostj burnoj dejateņostji”. Kad rosies rosīšanās pēc. Vai arī tas ir tas angļu „busy for being busy”. Nu tas viss ir par tiem, kas dara. Bet vēl jau ir vesela kategorija ļaužu, kas vispār nedara. Kuri ir tādā kā apātijā. Nu ja Tev ir sajūta, ka esi tādā stāvoklī, tad vienkārši sāc ar pirmo soli. Sāc ar ko mazu, bet sāc. Un Tu redzēsi kā enerģētika izmainīsies.
Vakar mēs piedzīvojām komisku situāciju, kad viena meitene pieteicās sestdienas semināram „Misija, darbs un bizness” un uzzinot formātu, kādā taisāmies strādāt – viņa saka: „izklausās, ka tas patiešām ir nopietni un būs pa īstam jādara”. Un tad mēs varējām tikai pasmieties, ka, redz, kamēr nepasaka, ka būs jāsastāda dienas plāns un būs konkrēti darbi, kas jāizdara un pēc tam par šiem saviem rezultātiem vēl vajadzēs paziņot pārējiem, tikmēr ir sajūta, ka īstenībā viss ir tikai tā pa virsu. Un kamēr domājam, ka ir pa virsu, tad tiešām arī ir pa virsu.
Vai arī- man bija vakar cita saruna ar puisi, kas grib no ofisa darba režīma pāriet uz pašnodarbinātā statusu. Un tad nu es tieši to pašu atkal saku – ka režīms un disciplīna jau paliek tik un tā – tikai neviens tevi nepieskata un neviens nekontrolē. Tu kļūti pats savas dzīves saimnieks. Un ko nozīmē būt saimniekam? – jā, uzņemties atbildību par sevi un citiem.
Man pašai viss ir atkarīgs tikai no manis pašas – gribu strādāju, gribu guļu, gribu skatos TV. Bet lai man būtu gandarījums par ražīgi un radoši nodzīvotu dienu, man šī radošā enerģija ir jāliek lietā. Un ja es to apslāpēju ar gulēšanu vai čunčināšanos, nesaņemšanos, vai šaubīšanos, tad , pilnīgi noteikti, iedvesma pazudīs un ar laiku būs ļoti daudz jāiegulda atkal laika un spēka, lai to visu iekustinātu.
Manis pašas režīms ir ļoti konkrēts – no rīta es kādas 4 stundas pastrādāju pie datora (vēstules, jauni raksti, jaunas metodikas, grāmata vai kas cits) un tad eju uz mežu un jūru, lai sasmeltos jaunu devu enerģijas un tad dodos uz semināriem, tikšanos, konsultācijām utt. Vakarā, ja gribu un ir spēks un interese, paskatos datorā vēl vienu reizi, ja nē, tad nē. Un apmēram šādi tas ir katru dienu.
Ko man tas dod?
Konkrēts ritms sagatavo ķermeni un prātu, lai atraisītu radošo enerģiju konkrētā brīdī. Ķermenim vienkārši ir daudz vieglāk saprast, ko no viņa prasa. Konkrēta disciplīna, režīms vai secība ir kā katras dienas rituāls, kas palīdz vieglāk sasniegt mērķus. Piedevām to visu var darīt ārkārtīgi plūstoši un ar baudu (šis teikums sievietēm) vai arī dinamiski un enerģētiski spēcīgi (šis vīriešiem).
Pats svarīgākais ir nevis nonīkt šo dienu, bet tiešām radīt, darīt, baudīt, gūt gandarījumu un prieku.
Lai Tev brīnišķīga spēkpilna šī diena!
Ar mīlestību un labām domām, Inese |
