sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Jau trešo gadu es veicu rituālu, kurš man palīdz caurskatīt gadu un „salikt domas pa plauktiņiem”, pateikt paldies visam, kas ar mani noticis. Sajust kā augu un kā mana apziņa paplašinās.
Jau trešo gadu pēc kārtas starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu apsēžos un caurskatu notikumus savā dzīvē – lasu šī gada pierakstu kalendāru, atceros sajūtas, izbaudu ik mirkli, lai atvadītos no gada un saprastu, ko gribēšu mainīt nākošgad.
Jau trešo gadu pēc kārtas rakstu savu gada interviju.
Jautājums: Kāds tev bija šis gads?
Atbilde: Grūts un tai pat laikā laimīgs. Šis gads un notikumi šai gadā ir prasījuši no manis daudz spēka. Caur mani iet lielāka jauda, kā iepriekšējos gados. To ļoti izjūtu un pie tā ir jāpierod. Dažbrīd liekas, ka gribu ko mainīt. Lēnām domāju ko un kā. Jau šo to esmu iesākusi darīt savādāk.
J. Kāds ir tavs šī gada lielākais un skaistākais notikums?
A. Grāmatas „Ieelpo laimi un mīlestību 2” iznākšana un grāmatas atvēršanas svētki. Tas bija kaut kas neticami fantastisks priekš manis, ko iepriekš nekā nebiju paredzējusi. Viss saslēdzās tik milzīgā enerģijā, ka vēl tagad to baudu.
Man patīk apzināties, ka tas iezīmē manas darbības nākotnes virzienus.
J. Kāds ir tavs lielākais zaudējums un bēdīgākais notikums?
A. Paldies Dievam, ka lielu personīgu zaudējumu nav bijis. Toties ir sabrukušas vairākas ilūzijas. Par sadarbību. Par cilvēku nodomiem. Par saderību un iespējamu kopīgu darbošanos.
Esmu kaut kādā mērā ieguvusi to redzi, ko Ragaciema Agnese sauc par spēju saskatīt cilvēku būtību. Viņa seminārā teica, ka ir pienācis laiks, kurā ļoti ātri būs iespēja noskaidrot vai vari un gribi ar konkrēto cilvēku darīt ko kopā vai nē. Ļoti ātri izgaismosies viss tumšais (un arī gaišais).
Pēc būtības šo varētu uzskatīt par vislielāko ieguvumu, bet diemžēl tas saistās arī ar to, ka ļoti skaidri redzi negatīvo (jeb tumšās vibrācijas). Pie tā ir jāpierod.
Ir cilvēki, par kuriem šogad (man par lielu pārsteigumu)sapratu – mūsu sadarbībai vēl nav pienācis laiks. Tās ir tās ilūzijas, kuras sagruva.
J. Vai saisti šos un citus notikumus kopsakarībās?
A. Jā. Es vispār tikai kopsakarībās skatos uz dzīvi. Šai situāciju izgaismošanās sakarā, es ļoti novērtēju cilvēkus, ar kuriem esmu un strādāju kopā gadiem vai arī, ar kuriem ir izveidojusies ļoti veiksmīga un tālupejoša sadarbība tieši . Esmu viņiem un Dievam ļoti pateicīga.
J. Vai izjūti, ka ir ekonomiskā krīze?
A. Nu...nezinu. Es sen vairs to nesaucu par krīzi. Vai arī jau sen kā esmu sapratusi, cik krīzes ir vērtīgas. Dzīve ir vērtīga ar visiem kritieniem, krīzēm un atziņām pēc tam.
J. Kāpēc vadi Pavasara studiju?
A. Tādēļ, ka redzu tam jēgu. Tādēļ, ka saņemu tūkstošiem atsauksmju, cik cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Tādēļ, ka man pašai tas ir tik jēgpilni. Es pati augu caur darbošanos Pavasara studijā.
J. Vai nebaidies pārāk ietekmēt cilvēkus?
A. Tās noteikti, ka nav bailes. Drīzāk mana piesardzība nebūt pārāk spilgtai. Man ir svarīgi, lai cilvēks nonāk pie atziņas, kas viņam pašam svarīga, nevis aizraujas ar manu personību. Lai saturs ir svarīgāks par formu. Tam visu laiku sekoju.
J. Kādēļ raksti savu mājas lapu?
A. Mājas lapa ir vēl viens veids kā mums sarunāties. Ir grāmatas. Ir diski. Ir semināri un konsultācijas, bet internets kā resurss ir vēl viens veids kā komunicēt.
Protams, sekoju, lai viss ir līdzsvarā un dozēju laiku, ko pavadu pie datora.
J. Vai nebaidies no kritikas?
A. Drīzāk varētu teikt, ka es sekoju, lai tās nav pārāk daudz manā dzīvē.
Varam nokritizēt jebko un tā nav nekāda māksla. Es raugos līdzi, lai man pašai nebūtu pārāk kritiska attieksme un lai manā tuvumā kritika neņem virsroku pār pozitīvo.
Kritikai ir graujoša enerģija. Radošajam dzīvē ir jābūt daudz vairāk kā graujošajam.
J. Ko tu gribi novēlēt lasītājiem gadu mijā?
A. Apzināties savas dzīves jēgu un savu vērtību, savas spējas un savu spēku. Apzināties un vadīt šo enerģiju pozitīvā virzienā.
Lai dzīve ir mīlestības piepildīta un Dieva svētīta.
Ar vislielāko mīlestību,
Inese
