sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Jau ilgāku laiku viens no biežāk man uzdotajiem jautājumiem, ko ir salīdzinoši grūti teorētiski atbildēt ir - kā veidot to saikni ar sevi? Kā atvērt Kanālu uz Augstākiem spēkiem? Kā meditēt? Kā apklusināt prātu? Kā sākt sevi mīlēt? Kā tieši praktiski to visu izdarīt?
Un visu šo laiku (praktiski visus trīs Pavasara studijas pastāvēšanas gadus) es domāju kā to var palīdzēt ne tikai izskaidrot un nodot kā savu pieredzi, bet tieši praktiski ieviest to semināros jeb tikšanās reizēs, lai cilvēks sajūt un saprot par ko vispār ir runa.
No sākuma es mēģināju semināros vadīt meditācijas. Un tas patiešām visiem ļoti patika un mēs kādu laiku to praktizējām. Pēc tam- ierakstīju cd un domāju, ka tas to aizstās un varētu būt labs palīgs praktiskam darbam ar sevi mājās. Tomēr paralēli visu laiku domāju – ko vēl, ko var izdomāt vai pamēģināt tādu, kas patiešām reāli ļautu sevi apzināties pavisam citā dziļumā un sajust sevi pavisam savādāk.
Un nu gribu Tev izstāstīt par vienu pieredzi, kuru tikko kā Pavasara studijā esam izmēģinājuši un tiešām visi kā viens nospriedām, ka tā ir neparasti spēcīga un ļoti saprotama metode, kuru var salīdzināt ar meditāciju, kuru var nosaukt par terapiju sevis izzināšanai. Oficiāli šī metode saucas – autentiskās kustības.
Es nezinu vai Tev tas kaut ko izsaka. Man neizteica un visām pārējām dalībniecēm, kas piedalījās pirmajā grupā arī bija tikai minējumi, kas tas varētu būt.
Bet tad nu stāstu visu pēc kārtas.
Reiz pie manis uz Pavasara studiju atnāca jauna smalka meitene un kaut kā aizrunājāmies par to, cik būtiski šajos turbulences laikos ir sajust centru sevī. Cik svarīgi ir noturēt garīgu līdzsvaru, fizisku veselību un nepadoties kopējam stresam, tempam, prasībām, latiņām, svešām patiesībām un sabiedrības uzstādījumiem. Un pēkšņi viņa saka, ka ir mākslas terapeite un kustību terapeite un tikko kā atgriezusies no Austrijas, kut izgājusi fantastisku programmu autentiskajās kustībās. Ieinteresēti klausos un kamēr viņa stāsta, jūtu, ka vienreiz noskrien skudriņas (šī vienmēr ir man zīme, ka stāstītajam ir kāda nozīme konkrēti priekš manis) pēc laiciņa atkal jūtu šīs skudriņas un es pie sevis tik domāju –nu kas notiek, kas tā man ir pa zīmi. Klausos tālāk un viņa saka, ka šajās praktiskajās nodarbībās ir fantastiska iespēja sajust šo centru sevī tik dziļi un pamatīgi (un viņa šai brīdī dod personīgu piemēru, kas patiešām mani gan pārsteidz, gan ieintriģē), gan izveidot un sajust saikni ar Augstākiem spēkiem (un atkal seko nereāls piemērs). Mēs runājam tālāk un es pēkšņi dzirdu sevi jautājam – vai viņa nevarētu vienu šādu nodarbību novadīt priekš mums šeit studijā un viņa saka jā.
Un tad nu tagad varu dalīties ar savu pirmo pilnīgi fantastisko pieredzi.
Lai saprastu kas tas ir, es, pilnīgi nepretendējot uz profesionālu aprakstu, saviem vārdiem varu pateikt tā – tā ir aizvērtām acīm iedziļināšanās savās sajūtās ar brīvu iespēju kustēties pa telpu. Šī no tehnikām man šķita visefektīvākā un tā ir tā, kuru gribu Tev nedaudz te aprakstīt, bet principā – nodarbība, protams, ir ar konkrētu programmu, ar dažādām tehnikām, grupas vadītāja tās pārzina un grupu vada atbilstoši grupas tempam un gatavībai tikt līdzi. Uzreiz varu pateikt, ka viss notiek ārkārtīgi iekšēji un it kā sevī, un tai pat laikā –grupa ir tā, kas palīdz to visu izjust un izdarīt.
Par savu pieredzi varu pateikt, ka sākumā man likās – nu kas tur var būt, pievēršu acis un pakustēšos pa telpu. Bet izrādījās, ka tad, kad Tu aiztaisi acis un zini, ka telpā ir vēl citi cilvēki, kam ir ciet acis, tad pēkšņi viss kļūst savādāks. Pazūd ierastais komforts. Pazūd tik pierastie ārējie atbalsti (ko dod redze un saskatīšanās ar citiem). Un pēkšņi šis stāvoklis, kad vienkārši sēdi uz grīdas acīm ciet, tevi ieved...maza bērna nevarībā un tai pat laikā tai brīnišķajā emociju un sajūtu pasaulē, ko izjūt mazs bērns, izzinot pasauli.
Tajā pirmajā reizē es tā arī paliku pie šīs izzināšanas un absolūtā prieka, līksmības un laimes sajūtas (katram tas ir savādāk), ka esmu tik ciešā kontaktā ar sevi. Un uzreiz varu pateikt – ka šis tomēr būtiski atšķiras no „standarta” meditācijas, kuras esmu pieradusi praktizēt sēžot vai guļot. Tiklīdz sākas tā kustēšanās, ir pilnīgi cita sajūta, kas ieved citos līmeņos (nu, piemēram, mani sākumā bērnībā).
Otrajā piegājienā es jutos daudz reiz drošāka un man arī daudz straujāk notika šī sajūtu maiņa. Un tad es piedzīvoju brīnumu. Es vienās desmit minūtēs izdzīvoju visu savu dzīvi, es izjutu visas izjūtas un pārejas savos dažādos vecumposmos un beigās pilnīgu saplūšanu ar Dievu mūžībā. Tas bija kaut kas tik spēcīgs. Tas bija tik varens. Bija grūti noticēt, ka tas iespējams dažās minūtēs.
Nu jau ir pagājušas vairākas dienas un tikai šodien es tā pa īstam spēju par šo visu parunāt.
Un protams, ka katram tās izjūtas bija savādākas. Es varu runāt tikai par sevi. Vienīgais, ko piebildīšu – ka sākumā bija dalībnieces, kas teica, ka nespēj meditēt un vizualizēt, ka nejutīs neko un neredzēs (iekšēji) neko, bet jau pie otrās tehnikas nebija neviena, kas nebūtu piedzīvojis ko īpašu.
Ko tas dod?
Pirmkārt, vēl lielāku sevis apzināšanos. Būšanu kopā ar sevi (savu īsteno būtību) un sevis sajušanu. (tas ir tas, ko lielākā daļa cilvēku tik bieži prasa kā to darīt).
Otrkārt, atbrīvot ķermeni un ļaut enerģijai brīvi plūst. (ko arī grūti ir izdarīt, ja diendienā nepraktizē kādu no meditāciju tehnikām)
Treškārt, atpazīt enerģijas blokus un „aizvēsturiskas” noglabātas neizstrādātas tēmas vai notikumus. Tie panāk virspusē un dabiski izstrādājas.
Ceturtkārt, ļauj izveidot saikni ar Augstākiem spēkiem un reāli piedzīvot Dieva klātbūtni, dievišķo plūsmu caur sevi un varbūt pat dažādas atklāsmes un atziņas (saku no pieredzes).
Un noteikti, ka vēl un vēl ļoti daudz ko citu, ko nevaru pateikt pēc vienas šādas savas pieredzes.
Un nu pats galvenais – tā kā dalos ar pilnīgi visu, ko savā dzīvē atklāju, tad , protams, ka esmu uzaicinājusi Daci šādas nodarbības pie mums (un ar mums) vadīt vēl.
Šīs nodarbības (ko tā arī sauksim „autentiskās kustības”) var noderēt visiem tiem, kam vēl nav pierasts diendienā meditēt un iegūt šo saikni ar sevi un debesīm, kā arī tiem, kas praktizē ikdienas meditācijas, lai iegūtu vēl vienu jaunu un interesantu dziļu pieredzi savā garīgā izaugsmē. (Mūsu grupā mēs bijām tieši tik dažādi un īstenībā tas pat ir labi un grupu padara vēl spēcīgāku un līdz ar to efektu jeb rezultātu vēl lielāku).
Tā kā – ja esi ieinteresējusies, tad raksti vai nu komentāru sadaļā vai Dainai vēstulēs uz e-pastu (pavasarastudija@gmail.com) , lai varam Tevi iekļaut nākošā šādā grupā , kuru plānojam jau uz novembra beigām. Vietas mums patiešām ir ierobežotas, jo vienā grupā var būt ne vairāk kā 8-10 dalībnieku. Ja esi pie mums bijusi Kuģu ielā, tad zini cik mūsu zāle ir liela (vai maza). Tādēļ mums jārēķinās ar resursiem. Un tai pat laikā jāsaka, ka tas arī būtu optimālais skaits, lai visi labi var sajusties.
Ar mīļiem sveicieniem un bezgalīgu laimes sajūtu par saviem atklājumiem un izjūtām,
Inese
