Pilna istaba ar Mani
Komentāri:
daceh -
2012-10-15 19:59
Mīļā, stereo, ārējie apstākļi noteikti nav sazvērējušies pret Tevi, bet gan palīdz Tev veidot un saprast konkrēto dzīves mācību. Kā saka, mēs paši veidojam savus ārējos apstākļus. Ja sevi nemīlam, apkārt arī viss tāds rādās, ja sevi sodam, uzradīsies, kas mūs sodīs, ja sevi necienam, tad arī būs kāds, kas mūs necienīs...Man ļoti patīk teiciens, ko arī es savā dzīvē izmantoju: “To, kas Tev trūkst, sāc dot”. Ja Tevī trūkst mīlestības, dod to citiem un mīlestība vairosies. Es noteikti klausos savā dvēselē, grāmatas izmantojot tikai kā pamudinājumu īstā virziena izvēlei...Vai vari ieklausīties sevī un atklāti pajautāt, kāpēc Tev liekas, ka sevi nemīli? Kas būtu tāds, kas Tev noteikti liktu teikt, jā, šo gan es sevī ļoti mīlu...Un sākt ar mazumiņu. Es noteikti ticu, ka Tevī ir kaut kas brīnumjauks, jo mūsos visos ir kaut kas tāds, kas nav nevienā citā :) Un jākoncentrējas tikai un vienīgi uz sevi, jo bieži vien mēs sevi nemīlam, jo domājam par to, kā es izskatos citu acīs, salīdzinu sevi ar citiem, meklēju visu ko citos, bet ne sevī!
daceh -
2012-10-16 19:07
Varbūt mēs šo dzīves it kā "tumšo" brīdi - tā saucamo sevis nemīlēšanu varam paskatīties no citas puses - tas ir brīnišķīgs ceļš uz to, ko sauc par sevis mīlestību. Jo kā mēs varam zināt, kas ir mīlestība, ja īsti nepiedzīvojam nemīlestību? Arī man ir bijuši dzīvē visādi posmi, kad liekas, ka nekas te nevar palīdzēt, bet tagad saprotu, ka tie mirkļi ir bijuši tie labākie šodienas sasniegumiem. Bez tiem es te nevarētu par šo tēmu runāt. Nekas nav slikts, ja vien mēs paši tam nepiešķiram tādu nokrāsu! Pamēģiniet pārslēgt domāšanu uz pozitīvo, priecāties par to, kas ar Tevi notiek, kas ienāk Tavā dzīvē, kas Tev patīk, kas liek smaidīt utt. Fokusējaties uz to, kas dara Jūs laimīgas nevis otrādi :) Kā rakstīju, sāciet ar mazumiņu, saskatiet labo pa maziem solīšiem, nefokusējaties uz to, kas traucē! :)
Samīļoju Jūs abas - stereo un zaiga!:)
daceh -
2012-10-16 20:58
Iedvesma, piemēram, mani praktiskie padomi ir sekojoši: pirmais un pats, pats svarīgākais, kas man ļauj mīlēt sevi - dot citiem mīlestību, palīdzību, rūpes, materiālo atbalstu, padomus utt. Tad, kad sāc dot citiem, tas ļoti atver mīlestībai. Turklāt tas viss jādara no sirds.
Protams, nekādā gadījumā nevajag aizmirst sevi - jādod ir arī sev - visu to pašu, ko citiem. Un, protams, jāpaļaujās uz Augstāko! Mani atver mīlestībai pret sevi viss tas, ko man patīk darīt un es tam vienmēr mēģinu atrast laiku. Viens no maniem praktiskiem padomiem - darīt to, kas Tev patīk! Atrast to, kas Tevī atver priekam un darīt to. Man patīk sportot, dejot, gatavot ēst, lasīt grāmatas, rakstīt, pastaigāties, baudīt dabu, skatīties teātri, būt kopā ar draugiem un vīru, smieties, skatīties kopā ar bērniem Šreku, braukt ar auto, runāties ar Dievu, garšīgi paēst, krāsoties pie spoguļa, pabaudīt baltu kafiju, ceļot, grābt lapas utt. utt. Un tas, ka man tas viss patīk man vienkārši liek liek justies tā, ka es sevi mīlu :)
daceh -
2012-10-16 23:04
Daiņuks patiešām labi pateica - ja esi pats tukšs, neko īpaši nevari iedot citiem. Jāpildās ar mīlestību - visiespējamākajos veidos! Meitenes, es tāpēc ļoti, ļoti ticu, ka Jūsos ir mīlestība un daudz - tikai vajag atvērt plašāk īstās durvis :)
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DACE HARTMANE
Sveika, Dievišķā!
Šodien vēlos padalīties ar Tevi savās brīnišķīgajās sajūtās par iekšējo sevis mīlestību. Noteikti esi lasījusi dažādu literatūru par to, kā iemīlēt sevi, citus un vispār dzīvi. Arī es esmu nemitīgi meklējusi atbildes uz šiem jautājumiem, bet bieži vien nonācu pilnīgā strupceļā ar savu iekšējās mīlestības meklēšanas ceļojumu. Ar prātu saprotu, ka iemīlot sevi, pa īstam izjutīsi arī patiesu mīlestību pret citiem. Kā tad, lai noķer šīs sajūtas? Kā, lai izjūt šo vārdu patieso spēku?
Sākšu ar to, ka sevis iemīlēšanai der jebkas, kas ved uz pozitīvām pārmaiņām mūsu dzīvē. Šķiet, ka īstu mīlestību pret sevi ievieš savas Esības apzināšanās, savas dievišķās esības nozīmes izpratne šajā pasaulē. Manas sajūtas ir tādas, ka šīs esības izjušana notiek tikai tajā brīdī, kad pilnībā esi pārstājusi koncentrēties uz apkārtējo pasauli, apstākļiem, notikumiem utt. Visiem sevis iemīlēšanas gājieniem jānotiek tikai iekšienē. Turklāt, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir Ticība ar lielo burtu. Tā ir ticība sev, ka es vēlos un varu sevi mīlēt. Afirmācijas bez ticības strādā kā svārstiņš pozitīvas enerģijas iegriešanai un, iespējams, ved Tevi tuvāk sevis iemīlēšanai. Tomēr īstie notikumi sākas tad, kad konkrēta Tava doma tiek ievīstīta Tavā 100% ticībā.
Mīlestība pret sevi ir tāda, kad Tu pilnībā apzinies, ka mīli sevi tādu, kādu Tevi ir radījis Dievs, tādu, kāda esi laimīga, gariem vai īsiem matiem, tieva vai dūšīga, priecīga vai bēdīga, skaista vai brīnumskaista. :) Mīlestība pret sevi ir tikai un vienīgi Tevī pašā, nekur citur. Un apkārtējie cilvēki ar savu attieksmi, ar saviem vārdiem, savām dvēseles acīm pasaka Tev to, kas ir Tevī...
Kad cilvēks ir piepildīts ar mīlestību savā dvēselē, no viņa staro mīlestība un visi vēlās saņemt šo mīlestību, visi vēlās pieskarties šai mīlestībai gan fiziski, gan emocionāli... Vai tad neesam redzējušas un sajutušas cilvēkus, kuri izstaro milzu mīlestību un mēs kā magnēts pievelkamies pie viņiem? Vēlamies sajust un ieelpot kopā šīs pilnības sajūtas...
Un tad uzrodas arī smaids – brīvs un nepiespiests, tāds, kuru pamana katrs garāmgājējs. Jo tā ir enerģija, spēcīga enerģija, kurai nevar tā vienkārši paiet garām. Es pa īstam izjūtu to - ja cilvēkā ir patiesa mīlestība pret sevi, viņš var dot to arī citiem, jo viņam pašam tās ir pārpārēm. Tādas sajūtas palīdz baudīt esošo dzīves mirkli, veidot brīnišķīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, novērtēt to, cik patiesībā vērtīgs esi pats sev... Jo Tevī ir mīlestība. Un es tik ļoti labi izprotu teicienu, ka cilvēks nevar iedot otram to, kā viņam nav... Tāpēc arī nevaram iemīlēt citus, jo mūsos nav mīlestības pret sevi.
Teicienu “Es sajutu ar sevi pilnu istabu” ir iespējams piedzīvot vārda tiešākajā nozīmē. Katrai no mums, iespējams, šīs apziņas situācija un brīdis ir atšķirīgs, bet to noteikti ir iespējams piedzīvot. Un tas notiek brīdī, kad Tevī ieplūst milzu mīlestība pret Sevi. Brīdī, kad Tu saproti, cik esi unikāla, dievišķa būtne. Iemīlēties sevī patiešām var – tā, ka gribās lidot, vārda tiešajā nozīmē, un saukt visiem – cik dzīve ir skaista. Mīlestība pret sevi automātiski noved pie citu cilvēku mīlestības. Tā nu tas ir un es varu teikt, ka tā ir brīnišķīgākā sajūta dzīvē.
Es novēlu katrai no mums justies kā dievišķai karalienei, kura ļoti sevi mīl, kura katrā no saviem līdzcilvēkiem saskata sevi, kura ir gatava dot citiem mīlestību, neatkarīgi no apstākļiem, dalīties smaidā, jo smaids atver durvis uz prieku, ar saviem piemēriem iedvesmot citus un vienkārši būt laimīgai!
Es novēlu šo lidojuma sajūtu ikvienai no mums un, lai mūsos ir daudz, daudz mīlestības.
Dace Hartmane |
