Uzskaņošanās


Komentārs:

baibam - 2012-10-11 06:03
Es arī vienmēr par šo. Par dvēseles higiēnu. Tas patiesi tā ir. Katru rītu atkal no jauna. Citu rītu tas ir dabiski, citu rītu kā rīta rosme- patiesi ir jāuzskaņojas :) Tāpat man patīk visu laiku klausīties jauku mūziku, lasīt un skatīties iedvesmojošas grāmatas un filmas, runāties ar cilvēkiem un Dievu un šo sajūtu uzturēt nepārtraukti dzīvu! Tā kā Tavs atceries, atceries :)


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien pie Ilzes raksta izlasīju komentāru, kurš kaut kā man atkal jaunā gaismā atvēra atziņu, kāpēc ar sevi ir jādarbojas katru dienu. Ilze bija ierakstījusi -...." Ja vakar biji pateicīgs, tas nenozīmē, ka šorīt automātiski modīsies pateicības pilns:) "...

Un tas patiešām tā ir, ka mēs taču naktī arī dzīvojam, un sapņojam, un ejam savos dvēseles ceļojumos vai arī ja no bioloģiskā skatu punkta skatāmies –tad noguļam un nosprostojam pamīšus te vienu ķermeņa daļu, te otru, un, protams, ka no rīta mostoties, mūsu enerģētika ir pilnīgi savādāka kā vakar vakarā, gulēt ejot. Un tad nu brīnāmies – kāpēc laimes sajūta vakar bija, bet šodien vairs nav. Kāpēc vakar sev likos veiksmīga, laimīga un mīlestības piepildīta, bet šodien viss sagriezies kājām gaisā. Vai arī – gadās pilnīgi otrādi, kad vakar vai naktī bezmiegā pārdomājām, cik esam nelaimīgas, bet no rīta viss ir kārtībā.
 

Un visi tie, kas sev jautā – bet kā tad tā, mums visu mūžu jāseko savam noskaņojumam un visu laiku jāpiedomā pie savas laimes terapijas, un kad tad varēs beidzot dzīvot? Tad var ar bezgalīgu mīļumu sev paskaidrot, ka tieši tā jau ir tā dzīve. Ka rūpējoties par savu ķermeni un garastāvokli, mēs rūpējamies par savu enerģētiku. Ka tā ir ķermeņa un dvēseles higiēna.

Droši vien šie jautājumi un neizpratne kaut kā ir saistīti ar to, ka bērnībā mums iemācīja, ka katru vakaru būs jāmazgājas, bet, redz, aizmirsa iemācīt, ka katru vakaru un katru rītu ir jāpadomā gaišas domas. Mūsu senču senči to zināja. Viņi to darīja ar lūgšanām. Ar katras dienas savienošanos ar Dievu.

Būtībā to mūsu enerģētiku patiešām var salīdzināt ar mūzikas instrumenta skaņu un akordu. Un ja mēs šo instrumentu katru reizi nenoskaņosim, tad akords arī sanāk šķībs un greizs. Lai cik fantastiska būs Stradivari vijole, tā tik un tā ir jāskaņo katru reizi pirms ar to sākt muzicēt.

Faktiski tad laimes terapiju var saprast arī kā šo mūžīgo uzskaņošanos, lai mūsu akords skan tīri, ka pašām un citiem no mūsu dzīves ir prieks.
 

Lai Tev izdodas šodien brīnišķīgi uzskaņoties un lai Tavs šodienas skanējums skan tīri un skaisti!

Ar laimi un mīlestību,
 

Inese

Komentāri (7)  |  2012-10-10 20:10  |  Skatīts: 3451x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
dainarozenberga - 2012-10-10 21:31
Inesīt, brīnišķīgs salīdzinājums ar vijoli!
Es pilnīgi piekrītu, ka tik bieži aizmirstam, ka ne tikai jārūpēja spar savu fizisko ķermeni, bet tik pat daudz un vēl vairāk - jārūpējas par mūsu dvēseles higiēnu! :)
Un ne mirkli nevar taču pienākt brīdis, ka atlikušajā mūžā vairs nebūs jāmazgājas, jo esam nomazgājušies tīri... Un tieši tāpat ir ar Dvēseli un savu domu tīrību un kārtību. Ikdienā to impulsu ir tik daudz, ka gribot/negribot mēs saķellējamies! Nekad neaizmirsti parūpēties par savu iekšējo skaidrību! Un vienkārši sevī pieņem, ka arī par to ir jārūpējas - IK DIENAS! :)
Kad to saproti, pieņem tieši tik pat cik rūpes par fizisko ķermeni, tad tas viss kļūst daudz vieglāk izdarāms un pašsaprotamāks! :)

Lai mums izdodas!

inese - 2012-10-10 21:48
:))) mana mazākā māsa (tagad pieaugušā vecumā) bija jautājusi mammai vai arī viņas gados viņai vēl visu laiku ir jāmācās. un kad mamma atbildējusi jā, tad māsa palika domīga. Savukārt manī tas izraisa milzīgu prieku, jo tas nozīmē, ka vismaz līdz mammas gadiem būs ko darīt un būs ļoti, ļoti interesanti:))
Un tas jau ar ir par to pašu uzskaņošanos:))

Dainīt, mīļš paldies par Tavu komentāru. Samīļoju Tevi :)

baibam - 2012-10-11 06:03
Es arī vienmēr par šo. Par dvēseles higiēnu. Tas patiesi tā ir. Katru rītu atkal no jauna. Citu rītu tas ir dabiski, citu rītu kā rīta rosme- patiesi ir jāuzskaņojas :) Tāpat man patīk visu laiku klausīties jauku mūziku, lasīt un skatīties iedvesmojošas grāmatas un filmas, runāties ar cilvēkiem un Dievu un šo sajūtu uzturēt nepārtraukti dzīvu! Tā kā Tavs atceries, atceries :)

Indra Broka - 2012-10-11 07:55
Tā teikt - Atceries atcerēties!!! :-)

daceh - 2012-10-11 15:35
Principā, šī doma ir milzīga atslēga uz Laimi, ja saproti, ka nav sevi jānosoda par to, ka vakar biji bēdīga vai dusmīga, bet šodien nez kāpēc priecīga un apmierināta, jo patiesībā tā biji noskaņojusies. Un iespējams, ka katra stīga jau vienmēr nav perfekti jānoskaņo, jo mums ir jāizdzīvo arī tie ne tik jaukie brīži. Citreiz tās asaras ir ļoti vajadzīgas, jo atrisina ļoti daudz iepriekš nepamanītas lietas...Jo bieži sanāk, ka visu laiku sevi uzskaņojot, kaut ko netīšām arī pārvelc :) Bet būtībā, es ļoti piekrītu šai domai, ka visu laiku jāseko līdzi skaņas kvalitātei :)

inese - 2012-10-11 18:14
ja mēs tā ļoti tēlaini un tiešām par sevi kā par instrumentu runājam, tad man škiet, ka uzskaņot varbūt, ka tomēr vajadzētu vienmēr, bet dažreiz tas meldiņš var būt minorā un tad tā diena paiet bēdīgi, bet tik un tā iekšēji jūties laimīga, ka vari pa īstam arī šīs sajūtas izdzīvot.
Tā uzskaņošanās man škiet ir tā laimes sajūta. Vai tā īstuma sajūta. ka ja bēdīgs - tad pa īstam un nevienu nevainojot. Ja skumjš - tad tieši tāpat. ja priecīgs, tad priecīgs.

Un tur var nebūt viss pēc notīm, bet galvenais, lai ir fīlings.
Starp citu - reti kurš maestro spēlē perfekti pēc notīm. Bet kā skan!!!
Lūk - mēs jau ar par to pašu- ka mums nav jābūt pareizām, tā vietā varam būt laimīgas :)))

Kaut kā dikti labi mēs to izrunājām seminārā "Veiksme un iespējas". (Paldies grupai!!)
Un mēs patiešām veiksmīgas un laimīgas varam būt vienmēr!
Ar šo sajūtu es tagad staigāju.

arvienlabak - 2012-10-16 20:42
Tā ir. Tā stīgu "noskaņošana". Jā, daudziem ir tāds sašutums - sak, nu cik ta var sevi audzināt un apzināti darboties, priecāties. Kad tad būs Tā Lielā Laime, - no rīta līdz vakaram visu laiku nepārtraukti. :)) Bez ķibelēm un šķēršļiem.
Līdz šim ļoti viegli ir izskaidrot ar līdzību par dārza ravēšanu.....
Tu izravē savu skaisto puķu dobi, baudi skaistumu,bet ta taču nenozīmē, ka tās nezāles neaugs atkal! Augs! Un kā vēl! UN - ja neizrausi ar saknēm , bet tikai norausi galiņu - augs vēl kuplāk! :) Tā ka .... tā "cīņa" jau dabā ir ielikta. VIenkārši - jo vairāk sadzirdēsim Pasauli, jo vieglāka šī cīņa. Tāds process, kas vienkārši jāizdara, bez cepšanās un lūpas uzmešanas. Un baudi atkal to skaistumu un mirdzumu... :)
~ Kadrija ~


Atpakaļ