Arī Tu vari cept garšīgu saldskābmaizi :)


Komentārs:

dainarozenberga - 2012-08-22 23:07
Mīļo, Dacīt, es ļoti iedvesmojos no Taviem pēdējiem rakstiņiem - par maizīti! Jānotic, ka to varu arī es un jāienes mājās šī īpašā smarža, kuru sajūtu caur šo rakstiņu!
PALDIES!



sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE KALĒJA

Vai zini, kas šo pelēcīgi nomākušos dienu padarītu mazliet saulaināku? Tikko no cepeškrāsns izņemta paplāte ar maizes kukulīšiem un pilnīga svētlaime, kad visa māja smaržo pēc maizītes. Arī Tu vari sevi un savus mīļos iepriecināt. Vajadzīga ir tikai mīlestība un labā griba. Un jā, arī daži produkti nepieciešami un cepeškrāsns, kurā Tu labprāt kaut ko izcep.

Gribu tikai uzreiz Tev pateikt, ka es neesmu gatavošanas lielmeistars un arī neesmu mācījusies kulinārijas skolās. Ir lietas, ko es ikdienā daru virtuvē un tās man patīk un padodas. Šeit es uzrakstīšu kā es cepu maizīti, bet, ja Tev ir kādi citi padomdevēji vai Tu jau pati cep, tad, protams, vari izvērtēt un rīkoties pēc sava prāta :)

Saldskābmaizes cepšanai ir 3 posmi: ieplucināt maizi, samīcīt maizi, cept:) 
Mīklu ieplucinu parasti vakarā un mīcīšanu un cepšanu tad nākošajā dienā. Ja ieplucināšanu veicu no rīta, tad mīcu ne ātrāk kā pēc 6-
8 stundām. 
Saldskābmaize=salds+skābs+maize. 

Ja maizīti cepsi pirmo reizi, tad vispirms ir jāsagatavo ieraugs. Un pēc katras cepšanas Tu atstāsi mīklas pikuci, kas atkal nākošajā reizē būs kā ieraugs.

Tātad ieraugu gatavo kādā palielākā bļodiņā vai burciņā. Ielej apmēram krūzes tiesu siltu ūdeni, klāt pieber 1 paciņu sauso raugu, 2-3 tējkarotes cukuru un arī miltus, visu samaisi tādā nebiezā putriņā. Tad atstāj ieraugu siltumā. Tas putosies, rūgs un strādās, un nāks arī pāri, ja trauks būs par mazu. Tad nākošajā dienā  ieraugs būs labi uzrūdzis un gatavs lietošanai.

SALDSKĀBMAIZES RECEPTE

Ieplucināšana: 
Lielā bļodā (es izmantoju māla bļodu) ieber apmēram 2palielas krūzes (ar kaudzi) rudzu miltus, sauju ķimenes (es lieku arī saulespuķu sēkliņas apm 100-150g, citi liek rozīnes, aprikozu gabaliņus, vai citādākas sēkliņas).
To visu apleju ar 1,2 litri vārošu ūdeni (pirmajā receptē ko saņēmu ir 2 krūzes milti un 1litrs ūdens). Izmaisu, lai izklīst kunkuļi. Izveidojas tāda pabieza putriņa (biezums tā kā biezputrai, ja ir pa šķidru, tad mazliet pieber miltus, ja otrādi, tad vēl vārošu ūdeni). 
Tad ik pa brīdim apmaisu un sagaidu, kad būs atdzisusi - silta, nevis karsta (ar karoti uzmanīgi pielieku pie lūpām , lai saprastu vai nav par karstu, jo raugu karstā nedrīkst likt). 
Tādā siltā mīklā lieku iekšā ieraugu un vienmērīgi izmaisu. (Ieraugu citreiz ātrāk izņemu no ledusskapja (ja atceros, tad jau no rīta), lai atmostas un sāk darboties. Citreiz no ledusskapja izņemu tikai pirms ieplucināšanas). Pēc rauga ielikšanas mīkla paliek gaišāka un mazliet šķidrāka. 
Apsedzu mīkl
as bļodu ar dvieli un lieku siltā vienmērīgā temperatūrā uz nakti, lai ieskābst. Es iesēdinu mīklas bļodu lielajā sēžammaisā bedrītē un pārsedzu ar kārtīgu segu. Citi ietin vairākās segās no apakšas un augšas. 

Mīcīšana: 
Pirms mīcīšanas sagatavoju vēl nedaudz raugu no paciņas, lai labāk maize rūgtu (citi neliek šādu papildraugu). Tātad krūzē kādi 50g silta ūdens, ieberu
 1/2-1 tējkarotes  sauso maizes raugu no paciņas, nedaudz cukuru un miltus un uz kādām minūtēm to putriņu atstāju siltumā vai saulītē, lai uzrūgst. 
Kad papildraugs ir uzrūdzis, tad leju to mīklā iekšā (kamēr mīcīšu, mīklas guļamvietu maisā vai segās aizpakoju ciet, lai nepaliek vaļā un nedziest). 
 Pievienoju mīklai šķipsnu sāli, 4-5saujas cukuru -apmēram 0,5kg. (citi ber cukuru mazāk, bet mums garšo salda maizīte) un tad klāt kviešu miltus (nezinu, cik daudz, bet domāju, ka vismaz 1kg tur aiziet). Maisam ar karoti, kamēr mīkla ir bieza. 
(citi mīca kā senos laikos ar rokām, bet mēs ar koka karoti. Man tā mazāk spēka, to visbiežāk dara Ingars.) Ja mīkla būs par cietu, tad izcepoties maizīte būs sausa. Ja mīkla būs par mīkstu, tad uzliekot uz pannas kukulīši izplūdīs. Bquot;; Kad papildraugs ir uzrūdzis, tad leju to mīklā iekspan style=iezums tāds, ka tu gribētu uztaisīt futbola bumbu, bet mīkla apmēram  uz 1/3 nedaudz iesēstos un paliktu tāda plakanāka, bet neizplūstu kā plācenis) 
Virspusi bļodai pielīdzinam ar ūdenī samērcētām rokām. tad pārberu plānā kārtiņā miltus un lieku visū atkal to dvielīti. iepakoju atpakaļ siltajā vietiņā. Citi, kas netaisa to papildraugu, liek sildāmo spilventiņu zem bļodas, lai tāds labs siltums (nevis karstums). 
Maizi atstāju uzrūgt uz 1,5-2stundām (citi raudzē pat 4 stundas). 

Cepšana: 
Es cepu maizīti apmēram 220 grādos standarta režīmā, kur augšu un apakšu silda. 10 minūtes uzkarsēju cepeškrāsni. 
Uz pannas uzklāju cepampapīru. Tad saslapinu zem vēsa ūdens visu laiku rokas, lai mīkla nelīp tā klāt. Apmēram uz pusēm atdalu mīklu, sākumā tikai ieliekot slapjas rokas pa vidu, tad atkal ar slapjām rokām (tā kā 2 kausiem pretī) paņemu 1/2 mīklas un lieku vienā pannas malā kā garenu kukulīti, tad blakus otru pusi mīklas. Svarīgi, lai bļodā paliek vēl mīkla, ko sakasīt priekš ierauga nākošajai reizei (vismaz ½ no puslitra burciņas). Tad atkal ar slapjām rokām abus kukulīšus pielīdzinu, atdalu, ja sagājuši kopā, mazliet vēl piekoriģēju mīklas daudzumu, ja nav vienmērīgi. Lieku cepeškrāsnī (uz 3.plauktiņa no apakšpuses). Cepu 55 minūtes. pēc tam izņemu, ar aukstu ūdeni slapinu roku un nomazgāju abus kukulīšus no virspuses. Apsedzu ar pāris dvieļiem visu pannu un atstāju, lai atdziest. (Citi liek kukulīšus uz dēļa vai plaukta un sasedz ar segām).    Tad kad vairs nav karsta, tad lieku kukulīšus maisiņos, lai garoziņa paliek mīkstāka. 
Bļodā palikušo mīklu sakasu trauciņā, uzlieku vāku virsū un lieku ledusskapī, lai raugs nomierinās un guļ. Bet ļoti bieži man pārnāk ledusskapī pāri, tad sabāžu atkal atpakaļ un vāciņu virsū (skrūvējamo vāku stikla burkai nepiegriežu, bet tikai uzlieku virsū). 

Kādreiz kukulīši kaut kā neizcepās un palika tāda kā sakritusi kārta, reizēm arī ļoti sasprēgāja. Domāju, ka karstums bija pārāk mazs. Ja mīkla pārāk mīksta, tad viņi saaug ļoti kopā, bet garšīgi ir tāpat.  Man labāk patīk, kad mīkla labāk mīkstāka nekā par cietu. 
Es tagad uz pannas lieku 1 garenu kukuli un otra garenā vietā taisu 2 apaļus, tā izcepas 3 kukuļi un  vismaz vienu mazo varam kādam uzdāvināt. 

Galvenais nenobīsties par pirmajām reizēm, visu uztver ar humoru un darbiņu dari ar mīlestību. Un maizītes cepšana patiesībā ir ļoti vienkārša. Ja kādi jautājumi, tad raksti :)
       Ieteikt draugiem       TweetMe   

baibam - 2012-08-22 19:13
Pilnīgi siekalas saskrēja mutē! :)

Dace Kalēja - 2012-08-22 21:19
Un ne jau velti :) Tādu maizīti Tu veikalā nenopirksi un arī privātie maizes cepēji lielajās maizes krāsnīs to izcep pilnīgi citādu.

dainarozenberga - 2012-08-22 23:07
Mīļo, Dacīt, es ļoti iedvesmojos no Taviem pēdējiem rakstiņiem - par maizīti! Jānotic, ka to varu arī es un jāienes mājās šī īpašā smarža, kuru sajūtu caur šo rakstiņu!
PALDIES!

pasadoble - 2012-08-23 21:24
paldies par rakstu:)
runa jau nav par maizniecības tehnoloģiju smalkumiem. runa par sajūtām un asociāciju rotaļām, kas saistītas ar procesa un rezultāta izgaršošanu, man, piemēram, saldskābmaizes cepšana saistās mazliet ar rutīnu, jo ir dzīvē sanācis to cept vairumā. mana maizes sajūtu kvintesense nāk no bērnības, kad tālos padomju gados gāju palīgā tantei ceptuvē ņemt nost no svariem sasvērtos mīklas pikučus un likt formās......bērnam interesanti, un nogurdinoši, jo viss notika naktīs. BET kad no krāsns izņemtam "ķieģelītim" varēja atlauzt doniņu, pamērcēt saulespuķu eļļā un nogaršot - viss smagums izgaisa. ne ar ko nesalīdzināma smarža, garša, bauda......:))))))

Anita Buzjuka - 2012-08-31 22:21
Mīļš paldies Tev, Dacīt, par recepti! Tevis ceptā maizīte tik tiešām ir ļoti garda. Svarīgi, ka tā ar mīlestību cepta. Paldies Tev!
Šeit vēl vēlos piebilst, ka ar mīlestību cepot mājās maizi, visi šīs mājas iemītnieki tiek svētīti, šī maizes smarža svētī visu un visus. Tam seko veiksme un izdošanās visās dzīves jomās. Ko arī novēlu mums visiem!!!:)))

baibam - 2012-09-19 23:59
Man radās jautājums- to ieraugu, ja taisa pirmo reizi jātaisa dienu iepriekš, kā ieplucināšanu? Tad sanāk 3 dienas viss process, vienu dienu ieraugs, otru dienu ieplucina, 3. dienā cep. Vai es pareizi sapratu?

Dace Kalēja - 2012-09-20 00:04
Jā, Baiba. Ja šodien Tu gatavo ieraugu, viņš šodien visu dienu rūgst, rīt jau ieraugs sāks ieskābt. Tad Tu rītvakar ieplucini un parīt no rīta mīci un vēlāk cep. Tad Tev ieraugs nākošajām reizēm būs un process tad būs īsāks.
Lai Tev izdodas!
Es arī šorīt ieplucināju un vakarā cepšu. :)

baibam - 2012-09-20 00:10
un tas ieraugs, kas paliks pāri, vienkārši ledusskapī burciņā jātur, ja? Ne jau saldētavā? Cik ilgi viņš tā var stāvēt? Nedēļu?

Dace Kalēja - 2012-09-20 00:14
Ledusskapī tāpēc, lai nerūgst, bet vēsumā tas iesnaužas un guļ. Man ilgākais starp cepšanas reizēm ir bijis kādas pāris nedēļas. Nekas viņam nenotiek. Ņem siltumā, aprunājies, ka laiks mosties un tad jau arī viss būs ok :))

baibam - 2012-09-20 00:14
Un kādos maisiņos Tu pēc tam liec maizīti, lai garoza mīkstāka? Plastmasa? Tik daudz jautājumu... Var redzēt, ka gatavojos procesam :)

baibam - 2012-09-20 00:25
Tad sanāk, ka, ja grib ieplucināt, piem., otrdienas vakarā (lai trešdien no rīta ceptu) , ieraugs jātaisa pirmdien no rīta (sanāk, ka rūgs 2 dienas un 1 nakti) vai pirmdien vakarā (tad sanāk, ka rūgs 1 nakti un 1 dienu)?

Dace Kalēja - 2012-09-20 00:48
Ja, es lieku plastmasa maisiņos. Kad siltu ielieku, maisiņš apraso un garoziņa paliek mīksta.
Es domāju, ka pietiek, ja Tu ieraugu gatavo pirmdien vakarā. Visu nakti un vēl dienu viņam pietiks. Un rēķinies, ka burbuļos un kāps uz augšu. Neieliec pārāk mazā traukā :)

baibam - 2012-09-20 01:15
Sirsnīgs paldies par padomiem!

Diāna Neilande - 2015-11-06 22:43
Paldies par recepti!
Maizīte sanāca ļoti garšīga! super! :)


Atpakaļ