Mūsu vibrācija


Komentārs:

maara - 2012-05-25 17:43
Pārcilāju prātā vakardienas un pēdējā laika notikumus. Un jūtu, ka gribu savās pārdomās dalīties, jo pēkšņi esmu sapratusi, ka tas, kas notika pēdējā laikā, tā bija fantastiska iespēja mācīties pieņemt jebkuru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Strādāju bērnudārzā, mācu bērniem mūziku. Nu viena grupiņa bērnu ir tāda, ka pēc viņu nodarbības man vajag pusstundu lai vispār atgūtu spēkus. Viņi ir kustīgi, neklausīgi, pļāpīgi, šiverīgi, vārdu sakot tik aktīvi, cik vien iespējams. Tajā pat laikā - ļoti gudri un apķērīgi, darboties ļoti griboši. Sākumā es dusmojos uz viņiem. Tad bija periods, kad ļoti sevi šaustīju, ka esmu slikta skolotāja, ja jau ar bērniem netieku galā. Tad pamazām centos katru mūsu tikšanās reizi piepildīt ar mīlestību, īpaši pievēršoties tiem lielākajiem nerātņiem. Pamazām sāku saprast, ka viņu uzvedība nav kaut kas īpaši pret mani vērsts, ka viņi vienkārši ir tādi, kādi ir - dzīvi, priecīgi, rosīgi, reizēm kompleksu un problēmu mākti, normāli, patstāvīgi domājoši bērni.
Vakar viņiem bija izlaidums. Šorīt sēžu un domāju, cik ļoti jūtos Mīlestības piepildīta pēc visa šī pasākuma un cik ļoti man žēl no viņiem šķirties. Jo tikai tagad, kad mūsu sadarbība jau beigusies, esmu sapratusi, ka Dievs man deva vienreizēju iespēju mācīties mīlēt, mācīties pieņemt. Šie bērni bija mani Skolotāji, ka palīdzēja man saprast, cik cilvēki var būt dažādi, cik ļoti reizēm viens cilvēks spēj gan sāpināt, gan iepriecināt vienlaikus. Un cik ļoti svarīgi ir pieņemt un piepildīt ar mīlestību katru situāciju. Esmu tik pateicīga par šo iespēju gan Dievam, gan šiem bērniem!



sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBEGRA

Es pēdējā laikā ļoti izjūtu iekšēju transformāciju. Pārmaiņas notiek, man pašai nemaz „neplānojot”. Viens no lieliem stūrakmeņiem manām šībrīža sajūtām ir tas, ka esmu uzsākusi jogas iesācēju kursu pie Tijas (www.tija-yoga.1s.lv) , kas ir absolūts apziņas plešanas līdzeklis. Šī ir mana pirmā pieredze ar jogu, bet pateicoties Pavasara studijai, semināriem, preksei, es izjūtu cik dziļi manī ieplūst jogas enerģija... vai arī, cik ļoti dziļas dzīles tā manī atver...

Otrs stūrakmens viennozīmīgi ir izlasītā grāmatiņa – Rumāņu puisīša vēstījums par Inuakiem un mūsu mīļo Zemi. Kad izlasīju to mazo (40 lpp.) brošūriņu, jutos kā lielā pārdomu mākonī ietīta, nevarēju saprast, vai šī grāmata mani „uzrunāja”, vai nē, vai ticu katram vārdam, vai uzskatu to par fantastikas stāstu...

Un zini, ar katru dienu un dažādās savas ikdienas situācijās saprotu, ka mani tā mazā grāmatiņa ir iespaidojusi ļoti dziļi. Es fiziski iedomājos, ka samīļoju visu pasauli, es līdz sirds dziļumiem arvien vairāk iemīlu ikvienu cilvēku, tikai par to vien, ka mēs visi kopā atrodamies šajā pašiem līdz galam nesaprotamo pārmaiņu laikā.

Un šeit sākas mana saruna ar Tevi par attieksmi pret līdzcilvēkiem. Par to, vai ir tā, ka mums līdzās ir tīkamie un netīkamie cilvēki, vai ir tā, no vieniem mēs izvairamies, bet ar otriem cenšamies satikties pēc iespējas biežāk? Vai ir tā, ka vairāk mīlu vienu ģimenes locekli, mazāk otru? Vai mēs it visus cilvēkus iedalām pēc nozīmības, saskaņā ar savu vērtību sistēmu?

Mēs ļoti daudz „iedalām” – ir ģimene (vīrs, sieva, bērni), ir lielā ģimene (vecāki, brāļi māsas), ir radi – mani un vīra/sievas, ir draugi, paziņas, darba kolēģi, kaimiņi, politiķi, sabiedrībā zināmie cilvēki... Un ik vienā no šīm grupām mums ir cilvēki, kuri mums patīk vairāk vai mazāk, kurus ļoti mīlam vai dažreiz nīstam.

Katru dienu mēs satiekam ļoti daudz cilvēku, uz ielas, transportā, veikalā, darbā, sazvanāmies, runājamies... Un padomā, kas notiek tad, kad mēs ar viņiem tiekamies? Mēs nevilšus sākam dalīt arī savu laiku – patīkamais un nepatīkamais. Ar šiem cilvēkiem es esmu laimīga, bet ar šiem, jūtos laiku nositusi... vēl sadusmojos vai sāku sevi žēlot...

Labākais variants ir tas, ja savā darbā Tev nepatīk kolēģi – tātad visu šo laiku – 8 stundas dienā, 40 nedēļā, 160 stundas mēnesī un iedomājies 1920 stundas gadā Tu atrodies graujošā enerģijā, Tu izdzīvo sev netīkamu laiku... Tad mēs vēl varam pieskaitīt klāt katru nedēļu kādas 5-10 stundas laika, kurā atrodamies sabiedriskajā transportā (kādam mazāk, kādam vēl vairāk), kur pavisam noteikti mums nepatīk cilvēki, kas spiežas klāt, kas burkšķ, skaļi pļāpā, skaļi klausās mūziku, skaļi smejas, glūn virsū... Tātad vēl gadā +500 stundas. Tad atceries par ikvienu tikšanos ar kaimiņu, ar radiem, kas Tev nepatīk, ar draugu paziņām – mēnesī dro&ˇi pieskaiti vēl kādas 20 stundas, kas gadā sanāk vēl +240 stundas. Mīļā, aizmirsu pieskaitīt tās stundas, ko runā pa telefonu – ar negatīvi noskaņotiem cilvēkiem – vidēji, kādu 1 stundu nedēļā? Tātad vēl + 52 stundas.

Kas  mums sanāk – gada laikā 2700 stundas mēs pavadām graujošā enerģijā. Tikko sarēķināju, kopā gadā (atņemot dienā 8 stundas miegam) mēs izdzīvojam 5840 stundas, tātad 2700 ir apmēram puse visa Tava laika... Pusi savas dzīves laika Tu pavadi sev netīkami...

Un man rodas jautājums – kāpēc? Kādēļ mēs tā dzīvojam? Man pašai šī matemātika ienāca prātā tieši šajā brīdī, sarunājoties ar Tevi... Un es esmu pārsteigta, goda vārds...

Tu vari sarēķināt savu laiku... Un zini, ir pilnīgi vienalga, vai Tu grauj savu enerģiju visu savu dzīvi, vai tikai 10% no sava laika – tik vai tā Tu grauj, tik vai tā Tu iedali – patīkamais un nepatīkamais...

Vai tiešām mums cilvēki tā jāiedala? Vai tiešām mums savs laiks tā jāiedala? Vienmēr atceries, tiklīdz Tu piekar „birku” kādai cilvēku grupai vai laikam, kas Tev būs jāpavada tā kā Tev šķiet, ka Tev nepatiks – Tu brīdī, kad vēl nekas nenotiek – jau iegriez svārstiņu negatīvā virzienā. Tu jau vairo sevī negatīvo. Tu jau kultivē agresiju, dusmas, aizvainojumu – kāpēc man tas jādara, jāpiedzīvo... Padomā – ja Tev nepatīk kolēģi un vispār darbs kopumā – Tu jau no rīta pamostoties esi neapmierināta, ka Tev vispār ir jāceļās, esi nelaimīga, ka sākusies darba diena. Tad tām 8 stundām Tu vari pieskaitīt vēl 2-3 stundas klāt.

Vai par šo visu vēl un vēlreiz padomājot, Tu esi gatava tā turpināt?

Ja esi, viss kārtībā, tā ir Tava izvēle un es to cienu un pieņemu.

Bet varbūt tomēr, tieši šobrīd Tu saproti, ka tas pavisam noteikti nav tas, kā Tu vēlētos turpināt savu dzīvi? Vai to var izmainīt? Viennozīmīgi – jā var! Vai zini kā? Tu noteikti zini – sāc ar SEVI...

Pirmkārt – sāc apzināties, ka Tu dzīvo savu dzīvi katru sekundi. Nav tā, ka laimīgā dzīve ir mājās, ar saviem mīļajiem, bet darbā mēs vienkārši  piespiežam „pauze” laimei, izdzīvojam un atkal atgriežamies laimē, kad esam mājās. Atceries, stāstu par svārstiņu Ineses grāmatā – mēs nevaram graut un radīt vienlaicīgi... Tāpēc mums ir jāiemācās radīt – vairot labo ikvienā savas dzīves mirklī!

Otrkārt – pārstāj iedalīt cilvēkus – patīkamajos un nepatīkamajos. Nez vai Tu būtu priecīga uzzināt, cik cilvēki Tevi pieskaita tai nepatīkamajai grupai... Kam tas ir vajadzīgs? Tev? Vai tiešām tā ir vieglāk? Saku uzreiz, nebūt nē... Daudz vieglāk ir uz katru paskatīties kā uz Dieva bērnu, uz dvēseli, kas tāpat, kā Tu ir nākusi šeit uz Zemes mācīties mīlēt. Kā mums katram izdodas, tas attiecas tikai uz mums katru pašu. Bet, kas ir labākais, mēs varam palīdzēt viens otram... Sajūti, ka mēs visi esam saistīti, ar skaistiem krāsainiem diedziņiem. Mēs visi nākam no viena Avota, mūsos katrā ir ļoti līdzīga vibrācija un mēs savstarpēji rezonējam... Apzinies, ka Tu vari būt tā, kas otru ievibrē pozitīvi... Tu to vari, mēs ikviens to varam, nebaidies, pamēģini un tici, ka tā pozitīvā vibrācija ļoti strauji izplešas... Ļoti...

Es esmu laimīga apzinoties, ka gaismas stars, kas nāk no manis aptver arvien vairāk cilvēkus. Es esmu pateicīga, ka sajūtu šīs Gaismas spēku un to absolūto Mīlestību, kas mani padara jo dienas jo spēcīgāku. Un es esmu tik pat izredzēta cik Tu. Tevī šī mīlestības enerģija var ienākt daudz vairāk jau šobrīd. Kā? Tajā daloties... Dalies ar ģimeni, kolēģiem, draugiem, paziņām, cilvēkiem uz ielas, veikalā... Dalies ik mirkli. Ko tas dod? Tu pārstāj iedalīt labo/slikto, Tu pārstāj gaidīt.... Tu saņem bezgalīgu spēku no Debesīm. Tas ir bezgalīgs, bet mēs paņemam cik spējam, tieši šobrīd, proporcionāli Mīlestības enerģijai mūsos.

Ak mīļā, notici, šis viss nav „putni” un „ku-kū”, šis viss ir šodiena un ļoti tuva mūsu mīļās Zemes nākotne... Ja vēlies izlasīt Rumāņu puisīša vēstījumu, droši raksti man uz daina.rozenberga@gmail.com... Un Tu daudz labāk sapratīsi par ko es tagad runāju...

Manī atkal vibrē Mīlestības stīgas... Un jau atkal es esmu bijusi tikai instruments, kas pieraksta... Paldies Tev, ja izlasīji un paldies, ja spēji paņemt ko sev nozīmīgu no šī raksta...

Es Tev sūtu ļoti daudz Mīlestības,

Tava Daina

Komentāri (17)  |  2012-05-07 17:49  |  Skatīts: 5100x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ievucis - 2012-05-07 19:01
Paldies par šo rakstu! Es tiešām zinu, kā šis viss strādā un cik daudz mīlestības varam iegūt, dodot un piepildot ar savu mīlestību ikvienu cilvēku un telpu sev apkārt. Pat it kā netīkamie cilvēki kļūst par ļoti jaukiem, vienkārši mainot savu attieksmi pret ik vienu un ikvienam sūtot savu mīlestību.

Man šodien sākas jauns dzīves posms. Šis raksts man atgādināja, ka šī ir atkal jauna iespēja sevi un apkārtējos sapildīt ar mīlestību un prieku :)



jannat - 2012-05-07 23:41
Lielisks raksts, kas liek nomierinaat savas emocijas attieciibaa uz cilveekiem, to iedaliisanu utt! Mees visi maacaamies miileet - zelta vaardi - dievs dod tik atcereeties gruutajos mirkljos to!

illva - 2012-05-08 07:59
Daina....es saku tik ļoti PALDIES....par atsūtīto grāmatu...es burtiski apēdu to....un man patiesi ir tik ļoti ko domāt.....brīnumaini....un patiesi.
Samīļojiens.

haika - 2012-05-08 19:24
Brīnišķīgs raksts, tieši laikā! Paldies!
Esmu tieši uz tāda viļņa noskaņojusies, bet ne vienmēr iet tik gludi :)
Kā savulaik baznīcā man vienmēr likās, ka mācītāja sprediķis ir tieši par mani :), tā arī Pavasara studijas lieliskie raksti mani vienmēr uzrunā ļoti personīgi.

karinchiks - 2012-05-09 16:00
Paldies,Daina par jauko rakstu..
Puisīša vēstījums mani ļoti,ļoti uzrunāja...vēl ticamāki,kad pēc laika,klausījos Agnesi...Personīgi es..tam ticu...
Ļoti spilgti atceros...par eglēm,cik ļoti viņām sāp,kā viņas raud...

Par līdzcilvēkiem..mums,protams,vajadzētu ik dienas piedomāt,jo tā jau arī sanāk ,ka reizēm redzu otrā...nu to,kas nepatīk..bet tad eju pie spoguļa..un sevi uzrunāju nevis par Maiju,bet Paiju..tas man palīdz....:))
Man vēl patīk,ka kāds saka,ka esmu ar putniem,vai kā saki Tu. (ku.kū..tas tak super kompliments)


dainarozenberga - 2012-05-09 16:33
Meitenes, no sirds priecājos, ka viss aug augumā, progresijas ātrumā. :)
Karinčik, Tavs piemērs par Maiju un Paiju ir super! :) Un, jā, it viss, kas citiem liekas "ar putniem" un "ku-kū" man šķiet brīnišķīgi un kā jau saki - kompliments! :)

inese - 2012-05-09 21:50
Lasu un smaidu - cik ļoti tas "kukū" un "sarunas ar putniem" man patīk. Tā ir tā daļa, kas nav pierādāma. Tā ir tā daļa, kuru cilvēka prāts nevar saprast. Tā man ir saprotamākā daļa. Ar sirdi, ar intuīciju, ar dvēseli.
Un ir tik intersanti to pēc tam mēģināt tomēr ietērpt vārdos un šeit par to visu parunāt.

Runājot par puisīša vēstījumu - tas ir mainījis manu uztveri un attieksmi pret notiekošo. Interesanti, ka Itālijā skatoties uz simtgadīgām skulptūrām, strūklakām un pieminekļiem, kur attēloti cilvēki ar pleznām kāju vietās vai zivs astēm, vai govs nadziņiem, kaut kā vēl jo vairāk ir skaidrs no kā tas viss cēlies.
Tagad pēc šīs grāmatas bija to vēl vieglāk saprast.

ronda - 2012-05-09 23:45
Arī es noklausījos tikšanos ar Agnesi un uzzināju par to puisīša vēstījumu. Vai kāds var pateikt, kur šo vēstījumu var izlasīt?

dainarozenberga - 2012-05-09 23:51
Ronda, atsūti savu e-pasta adresi uz pavasarastudija@gmail.com, es nosūtīšu! :)

maara - 2012-05-25 17:43
Pārcilāju prātā vakardienas un pēdējā laika notikumus. Un jūtu, ka gribu savās pārdomās dalīties, jo pēkšņi esmu sapratusi, ka tas, kas notika pēdējā laikā, tā bija fantastiska iespēja mācīties pieņemt jebkuru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Strādāju bērnudārzā, mācu bērniem mūziku. Nu viena grupiņa bērnu ir tāda, ka pēc viņu nodarbības man vajag pusstundu lai vispār atgūtu spēkus. Viņi ir kustīgi, neklausīgi, pļāpīgi, šiverīgi, vārdu sakot tik aktīvi, cik vien iespējams. Tajā pat laikā - ļoti gudri un apķērīgi, darboties ļoti griboši. Sākumā es dusmojos uz viņiem. Tad bija periods, kad ļoti sevi šaustīju, ka esmu slikta skolotāja, ja jau ar bērniem netieku galā. Tad pamazām centos katru mūsu tikšanās reizi piepildīt ar mīlestību, īpaši pievēršoties tiem lielākajiem nerātņiem. Pamazām sāku saprast, ka viņu uzvedība nav kaut kas īpaši pret mani vērsts, ka viņi vienkārši ir tādi, kādi ir - dzīvi, priecīgi, rosīgi, reizēm kompleksu un problēmu mākti, normāli, patstāvīgi domājoši bērni.
Vakar viņiem bija izlaidums. Šorīt sēžu un domāju, cik ļoti jūtos Mīlestības piepildīta pēc visa šī pasākuma un cik ļoti man žēl no viņiem šķirties. Jo tikai tagad, kad mūsu sadarbība jau beigusies, esmu sapratusi, ka Dievs man deva vienreizēju iespēju mācīties mīlēt, mācīties pieņemt. Šie bērni bija mani Skolotāji, ka palīdzēja man saprast, cik cilvēki var būt dažādi, cik ļoti reizēm viens cilvēks spēj gan sāpināt, gan iepriecināt vienlaikus. Un cik ļoti svarīgi ir pieņemt un piepildīt ar mīlestību katru situāciju. Esmu tik pateicīga par šo iespēju gan Dievam, gan šiem bērniem!

baibam - 2012-05-25 20:29
Maara- tas ir ļoti skaisti un iedvesmojoši, ko Tu esi izjutusi un uzrakstījusi, paldies Tev!

dainarozenberga - 2012-05-25 21:17
Māra, paldies, tik patiesi un skaisti!
Tieši tā jau arī tas ir, mācāmies iemīlēt un pildīt ar mīlestību ikvienu savas dzīves mirkli un līdz ar to arī daudz vieglāk ir saskatīt Gaismu līdzcilvēkos. Un mazie enģeļi ir tik īpaši skolotāji.
Lai Mīlestība ar Tevi roku rokā arī turpmāk.
Es smaidu, mana sirds un dvēsele smaida!
Lai jauka vasara!

illva - 2012-05-27 19:06
Dainarozenberga....Tavs rakstiņš joprojām mani uzrunā.....izlasītais puisīša vēstījums.... brīnumainu pārdomu vērts.....un vakar....es noskatijos TV3 kanālā raidīto filmu ""Pareģojums"". Ir vērts noskatīties...tik ļoti daudz momentu, kur varētu teikt ""kū-kū...vai darbības ar putniem""....tik ļoti redzams, ka līdzcilvēka prāts nespēj saprast un pieņemt.....bet aktieris...Nicolas Cage....savā lomā tik ļoti fantastiksi nospēlēja.... intuitīvi izjūtot ar sirdi ar dvēseli.
Šo filmu vienaldžigi nespēju noskatīties. Fantastiks iluztrēts piemērs...par to...ko mēs runājam.
Ar saulainiem sveicieniem.


inese - 2012-05-28 19:51
O, kā es gribēju noskatīties šo filmu, bet tieši vakar nesanāca. Un TV3 jau arhīvu nepiedāvā.
Tad nu tagad jāmeklē vai kaut kur internetā nevar noskatīties onlinā.
Ilvu, ja saki, ka laba - tad es eju meklēt, kur to var redzēt:)

dainarozenberga - 2012-05-28 22:40
Inesīt, šeit arī links uzfilmu:
http://my-hit.ru/film/4419

Ilvu, tas ir brīnišķīgi... es vēl un vēlreiz pārlasu rumāņu puisīša vēstījumu un nu tagad arī filma jānoskatās, jo Sestdien pilnīgi bija izskrējis no prāta, jo TV dikti maz skatos... :)))))

inese - 2012-05-28 23:07
Paldies, Dainīt:)
jā - es ar šai periodā ar TV esmu uz "jūs".
Noskatīšos datorā:)

illva - 2012-05-29 06:51
Ai!!!!......kāds man prieks....,ka Jūs esat jau sameklējušas un gatavas noskatīties šo filmu.....:)
Samīļojiens.


Atpakaļ