sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Sveika, šodienā Tavā un manā mīļākajā dienā!

Vēlos ar Tevi parunāt par to, kā Tu sevī ik dienas uzturi pateicības, miera un laimes enerģiju. Vai Tev tas izdodas ik dienu? Kāpēc es tā jautāju?

Ik dienas ļoti daudz runāju ar meitenēm semināros, līdzcilvēkiem, sevi, par to, cik ļoti svarīgi ir būt pateicīgai ik mirkli. Cik ļoti svarīgi ir izdzīvot katru mirkli ar visu sirdi, pieņemot to tieši tādu, kāds dots. Un par to jau nerunāju es viena, šeit, Pavasara studijā, par to ik dienas runā Inese, ikviens lektors, kā arī meitenes, kas intensīvi raksta komentārus, kā arī visi autori, ko šobrīd lasu. Brīžiem ir sajūta, ka apkārt visi par to vien runā. Tāpēc rodas sajūta, ka visiem tas izdodas ļoti viegli...

Vai Tev, būt pateicīgai un laimīgai izdodas katru dienu, ik mirkli un ļoti viegli? Man – ne vienmēr... Tāpēc arī šobrīd Tev rakstu... Jo, vēlos, lai sajūti, ka nedzīvojam cukurvatē vai rozā spilvenos... ( ;) Lai arī brīžiem man pašai šķiet, ka dzīvoju gan... ;) )

Katru rītu, kad nozvana modinātājs (6-os), es minūtes 15-20 pasakos Dievam par jauno dienu, manu mīļāko dienu, noskaitu Tēvreizi, ļoti lēnām pamostos un noskaņojos jaunajai dienai. Ir rīti, kad jau pēc šīs savas sarunas esmu pilna ar Mīlestību un Pateicību, bet citus rītus laimes vēl nav... Ko tad? :)

Nākošais solis, ko daru – dodos uz savu rīta auksto dušu, kurā pavadu ne vairāk kā 5 minūtes, bet tā man dod pilnīgu rīta spirgtumu un labsajūtu, pārsvarā katru rītu, šis ir brīdis, kad gūstu lielu devu prieka un manī iemājo miers, par to, ka esmu šeit un tagad, jauna diena ir sākusies, kā tai jāsākas. Ar smaidu! :)

Bet. Kādu dienu arī tas vēl manī nerada to sajūtu, ko vēlos... Turpinu savus rīta rituālus... Dodos uz virtuvi pēc glāzes ūdens, apsēžos un tajā ierunāju Tēvreizi, pateicību un mīlestību, dzerot vienmēr sev saku – „es Tevi ļoti, ļoti mīlu”. Ļoti bieži arī šis ir brīdis, kad smaidu un peteicība ienāk mani.

Nu jau kādu laiku esmu iesākusi vēl vienu rituālu. Katru rītu apsēžos uz grīdas, lai ērti, taisnu muguru un tad 15-20 minūtes – klausos, domās sarunājos ar Dievu, dziļi elpoju un ...atraujos no zemes. Šīs 15-20 minūtes ir ļoti būtiska rīta sastāvdaļa, jo „saliek visu pa plauktiņiem”, es ļoti plūstoši uzsāku savu dienu. Nobeigumā vēl izpildu „Sveicienu saulei”, un rīts var sākties. :) Kopā tas viss man aizņem 1-1.5 stundu.

Agrāk es modos pēdējā mirklī, gandrīz vai 5 minūtes pirms izie&ˇanas no mājas un man ne mirkli nešķita, ka jādara kaut kādas šādas lietas. Vai es biju nelaimīga? Nē! Vai es biju laimīga? Dažreiz! Kāpēc? Jo es par šo visu vispār nedomāju. Laime man šķita, ir kāda netverama sajūta, ko noķer īpašos brīžos... Šodien vairs tā nav.

Un tad par ko ir viss šis stāsts? Par to, ka neviens cits Tavu dienu nepadarīs laimīgu, ja ne pati. Es no sirds saprotu, ja Tevī kādā mirklī rodas pretestība pret brīžiem pārpozitīvo vidi, kā minēju raksta sākumā. Man ir rīti, kad izpildot visus īpašos rituālus es tik vai tā neesmu sevī radusi mieru, harmoniju un laimi, bet tad es Tev varu piedāvāt vēl vienu iespēju par ko padomāt un man tas palīdz ik uz soļa. Saskati aiz sevis cilvēkus... tos cilvēkus, kuri, dēļ tā vien, ka Tu esi pamodusies – ir laimīgi. Sajūti ar katru šūnu ikvienu cilvēku, kurš dēļ Tavas šodienas eksistences kļūs laimīgs, priecīgs, pateicīgs. Es gribētu teikt, ka tādu cilvēku var būt ļoti daudz. Viennozīmī tā ir Tava ģimene, Tavi tuvākie un mīļākie cilvēki. Noteikti tie ir Tavi draugi, lai arī katru dienu nesatiekaties, nesazvanaties, draugi zin, ka Tu esi tikai viena zvana attālumā. Bet tad vēl ir tāda cilvēku grupa, kurus katru rītu, ceļā uz darbu, Tu satiec – uzsmaidi šodien kaut vienam no šiem cilvēkiem un novēli brīnišķīgu dienu, kaut domās! :) Protams, ir Tavi kolēģi, kuri pavisam noteikti ir pateicīgi un laimīgi, ka Tu esi darbā, jo, kaut uz mirkli iedomāsimies, ja Tevis pēkšņi šodien nebūtu darbā, kādam būtu jāuzņemas Tavi pienākumi, rastos sasprindzinājums. Bet šodien viss ir labi, Tu esi šeit, ar kolēģiem, plecu pie pleca palīdzot viens otram. Un vai Tu saskati aiz saviem pienākumiem tos cilvēkus, kuriem Tavs darbs ik dienas palīdz, sniedz atvieglojumu? Mēs visi esam daļa no apbrīnojama mehānisma un atliek kaut kam noiet greizi, kā to, mums neapzināti, izjūti lielāka vai mazāka cilvēku grupa. Apzinies, ka Tu esi tauriņš, kurš ar savu spārnu vēzienu ietekmē simtiem, vai pat tūkstošiem cilvēku ikdienas dzīvi.

Lūk, šodien šī apziņa, manī radīja neizsakāmu prieku par to, ka ES ESMU. Es ar katru šūnu izjutu, cik tas ir svarīgi, ka šodien pieceļos, sapildos ar mīlestību un uzsāku savas ikdienas gaitas. Es pēkšņi, ļoti apzināti, sajutu ikvienu cilvēku, kam šodien darīšu dienu gaišāku. Kaut ar to vien, ka  šobrīd ar Tevi sarunājos. Kaut ar to, ka atbildēšu uz Tavu e-pastu, vai zvanu. Kaut ar to vien, ka mājas lapā atsvaidzināšu informāciju. Kaut ar to vien, ka jau tagad ar prieku uzņemu ikvienu mūsu saskarsmes mirkli. Es apzinos un sajūtu savu nozīmību savā ikdienā. Es sajūtu savus spārnus un to, ka tos vēzējot, pildītus ar mīlestību, es padaru daudzu cilvēku ikdienu par kripatiņu gaišāku!

Ieraugi savu spārnu vēziena plašumu! Šodien pie sevis padomā, cik cilvēku ikdienu Tev ir iespēja ietekmēt! Un to apzinoties, ietekmē pozitīvi! Ik mirkli mums ir iespēja dzīvot cukurvatē vai rozā spilvenos – ja tikai izdarām izvēli! Dažreiz tas notiek vienā acu mirklī, dažreiz tam ir jāpieliek kripatiņa gribasspēka, BET to var sajust un šajā stāvoklī var nonākt – ir tikai jāvēlās, ir tikai JĀĻAUJ sev to visu izbaudīt!

Šodiena man ir sākusies apbrīnojami skaisti! :) Un tikko izlasīju Inesītes Mīlestības pārpildīto rakstu par labajiem darbiem! :) Un es sajūtu, kā Ineses enerģētika aug, kā viņas ietilpība palielinās ik mirkli! Esmu pateicīga būt līdzās!

Lai Tev šodien izdodas sajust savu vērtību, savā dzīvē, ikdienā!

Dziļā mīlsetībā, pateicībā un no sirds,

Daina