Ar spārna vēzienu
Komentāri:
dainarozenberga* -
2012-02-13 23:58
Laimiņ, atceries, ka Tev pašai jābūt par autoru savai dzīvei! Ir viegli iestigt dziļāk, bet mums atkal un atkal ir iespēja izvēlēties, kad un kā aizkļūt atpakaļ... kā atkal nokļūt mājās... :))))
dainarozenberga* -
2012-02-14 00:22
Ilona, varbūt vari sākt ar to, ka apzinies tos pašus tuvākos cilvēkus, kuriem Tava esība ir ļoti svarīga... Sajūti savu vērtību tajā, ka kaut vismazākajā mērā, bet Tu uzlabo viņu dzīvi, padari to vērtīgāku, mīlestības piepildītāku? Man šķiet aiz katra cipara varam ieraudzīt cilvēkus... Attiecīgi, ja reiz ir ienākumi, tad kolēģiem ir darbs, viņi var pabarot savas ģimenes... Jebkurš darbs nes kādam labumu... Aiz katras kustības stāv cilvēki... Es arvien vairāk to apzinos. Ja pasmaidīšu pārdevējai, uzlabošu viņas noskaņojumu, citi pircēji saņems viņas smaidu, pēc darba pārdevēja aizies mājās priecīga par dienu un daudz vairāk dos savai ģimenei, tātad - cik jau šeit ir iesaistīto cilvēku no viena smaida! Es esmu optimiste un ticu, ka varu ietekmēt kāda ikdienu ar vienu vienīgu smaidu! Un to varam ikviens!
dainarozenberga* -
2012-02-14 02:39
Ilona
Vai esi lasījusi Siņeļņikova "Ceļš uz bagātību", vai dzirdējusi Pavasara studijas semināru "Nauda un bagātība"? Es ticu, ka darot savam un visas pasaules labumam, vairojot pārpilnības enerģiju sevī, ticot un nepadodoties viss var nokārtoties. Naudas kustība mūsu dzīvē kārtējo reizi parāda - pietrūkst mīlestības, tā tas vienkārši ir, uz katra soļa, mēs tiešām varam saņemt tikai dodot... Ja Tev ļoti patika darbs, tad ir tikai jāatrod iemesls, kur pati sev bloķējo pārpilnības enerģiju. Varbūt uz pārlieko enerģijas patēriņu uz to ka motivēji cilvēkus pirkt. Mana pārliecība, kas ar katru brīdi nostiprinās, sava enerģijas plūsma ir jākustina, jāvairo, jāpaplašina, kā arī to nedrīkstam tērēt tur, kur tā aizplūst "neceļos".
Kas ir neceļi - cenšanās izdabāt katra pircēja vēlmēm, novirzīšanās no pamatmērķa. Mēs bieži pāŗtērējam enerģiju tur, kur tas ir pilnīgi lieki, vai par daudz...
Nu es te tā filozofēju, mēģinu sev atbildēt, jo starp citu pati biju novirzījusies no uzņemtā kursa... Labi, ka laicīgi tiku atpakaļ...
dainarozenberga* -
2012-02-14 02:47
Jannat, mīļš paldies! :) Lai izdodas Tavs ceļš! :)
Elīza,
Tad man ir jautājums - cik daudz laika Tev ir priekš sevis? Kā jau minēju, es agrāk līdz pēdējam mirklim biju gultā, modos tad, kad bija viss sprinta ātrumā jāizdara, lai normālā izskatā izietu no mājas... Reizēm krāsojos mašīnā, ko man šķiet dara ļoti daudz sieviešu... :)
Kā saka R.Šarma - piecelies stundu agrāk, kā celies jau tagad... Jo tas viss ko dari ir priekš sevis. Laiks sev... pus otra stunda man paiet, ja pieskaitu 20 minūtes gultā - lēnām mostoties, šo var noteikti padarīt īsāku - uz 5 min, vēl šur tur pārdomājot laiku, domāju, ka var iekļauties 45 min - stundai - bez saspringuma... Vai tas ir to vērts... Katra paša izvēle. Es saku, ka ir! :)
Kad strādāju iepriekšējā darba vietā, kur darbā bija jābūt 9os, ceļā pavadīju 20 min., tad man pilnīgi pietika, celties 6os, pavasarī un vasarā no rīta pus stundiņu izgāju ārā ar nūjām, vai paskriet... Viss ir laika sadale un kvalitatīva... Savas dvēseles veldzējumam... :)))))
dainarozenberga* -
2012-02-14 03:03
Ilona,
Nomaldīšanās no kursa var izpausties dažādi. Vispirms ir jāsaprot, kāds ir bijis uzstādītais kurss, tāds kurss, kurš sākotnēji padevās viegli, tāds, kad šķiet Visums sarkano paklāju izklājis un ir tikai pa to nebaidoties un paļaujoties jāiet, tāds kurss, kuru ejot jūtu pavēju, Dieva svētību. Paskatoties uz visu savas darbības laiku skaidri var redzēt, kādos brīžos ir bijis "pavējš", tad ir tikai jāsaprot, kas novirzīja no tā veiksmīgā ceļa. Tā varētu būt pieķeršanās rezultātam, pārlieka koncentrēšanās uz peļņu... Manā gadījumā - es pēkšņi gribot labu, pārslēdzu savu enerģiju uz blakus lietām, kur patērēju daudz vairāk spēka, tādējādi, vairs nepietika spēka tam, kas būtība bija jādara. Viss jau notika, kā jānotiek, esmu atguvusi līdzsvaru un sapratusi savu kļūdu un ticu, ka viss notiks, jo ik mirkli redzu sev apkārt cilvēkus, kam palīdzu, kam noder tā Mīlestība, kas ir manī. :)
Vai atbildēju par kursu? Varam vēl patirzāt šo jautājumu... :) Man tas viss ir ļoti svaigs šobrīd! :)
dainarozenberga* -
2012-02-14 05:17
Elīza, :))))
Acīmredzot Tev daudz laika jāpavada ceļā uz darbu un no darba. Ceļš var būt Tava meditācija. Es katru rītu, kad devos uz darbu ar mašīnu (viena pati) balsī sarunājos ar Dievu. Tas bija viens fenomenāls laiks... Un katru reizi, kad esmu mašīnā viena - sarunājos ar Dievu, man tur ir ļoti viegli pieslēgties dievišķajai enerģijai, lai cik neticami tas skanētu.
Manuprāt, ir svarīgi ieviest kaut kādus rituālus dzīvē, kurus pildot velti laiku tikai un vienīgi sev. Varūt Tev jau tādi ir, tikai Tu tos pildi vakarā? Varbūt nekas no tā tieši Tev nav nepieciešams... Katram jau sava pieredze... Bet ja harmonijas nav, tad nemitīgi ir jāmeklē... Mani šībrīža rīta rituāli ir radušies pakāpeniski, pamēģinot un saprotot, kas der un kas nē...
dainarozenberga* -
2012-02-14 05:23
Ilona,
Galvenais, lai mērķis sniedz labumu cilvēkiem, tad viss notiks ar Dieva svētību.
Par to agro celšanos - ir tieši kā raksti - vislabākais un svarīgākais miegs ir no 22:00-24:00, kad atpūšas mūsu smadzenes. Principā, jā, ar 6 stundām vajadzētu pietikt, tas nozīmē celšanos 4os... Es šobrīd ziemā to nezinu vai spētu realizēt, bet vasarā būs jāmēģina celties ar sauli, skatīsimies kas sanāks... Viss kopā ar dabas ritmu.
Es esmu cilvēks, kam vajadzīga "rutīna", laika plānojums, lai nepalaistos slinkumā... Tādēļ arī sevi nedaudz disciplinēju un brīžos, kad palaižos, tad arī ļoti ātri jūtu sekas...
dainarozenberga* -
2012-02-14 05:29
Inesīt, mīļš paldies Tev! Un, jā, man arī radās doma par rakstu, kā noturēt kursu... :)))))
dainarozenberga* -
2012-02-14 16:47
Paldies, DaceH!
Zini, mans mērķis arī bija, iedvesmot atrast savas lietas, savus rīta rituālus! Tieši tā arī ir, kas der vienam var nederēt man, bet citreiz, tas kas der citam, var derēt arī man! :)
Un es piekrītu Daciitei, visa pamatā ir pateicība ik uz soļa. Par jaunu dienu, par siltu rīta tēju vai kafiju, par mīļajiem cilvēkiem līdzās...
Baudam, katrs savus rituālus! :) Kā arī pieturamies pie tiem... :)
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
 Sveika, šodienā Tavā un manā mīļākajā dienā!
Vēlos ar Tevi parunāt par to, kā Tu sevī ik dienas uzturi pateicības, miera un laimes enerģiju. Vai Tev tas izdodas ik dienu? Kāpēc es tā jautāju?
Ik dienas ļoti daudz runāju ar meitenēm semināros, līdzcilvēkiem, sevi, par to, cik ļoti svarīgi ir būt pateicīgai ik mirkli. Cik ļoti svarīgi ir izdzīvot katru mirkli ar visu sirdi, pieņemot to tieši tādu, kāds dots. Un par to jau nerunāju es viena, šeit, Pavasara studijā, par to ik dienas runā Inese, ikviens lektors, kā arī meitenes, kas intensīvi raksta komentārus, kā arī visi autori, ko šobrīd lasu. Brīžiem ir sajūta, ka apkārt visi par to vien runā. Tāpēc rodas sajūta, ka visiem tas izdodas ļoti viegli...
Vai Tev, būt pateicīgai un laimīgai izdodas katru dienu, ik mirkli un ļoti viegli? Man – ne vienmēr... Tāpēc arī šobrīd Tev rakstu... Jo, vēlos, lai sajūti, ka nedzīvojam cukurvatē vai rozā spilvenos... ( ;) Lai arī brīžiem man pašai šķiet, ka dzīvoju gan... ;) )
Katru rītu, kad nozvana modinātājs (6-os), es minūtes 15-20 pasakos Dievam par jauno dienu, manu mīļāko dienu, noskaitu Tēvreizi, ļoti lēnām pamostos un noskaņojos jaunajai dienai. Ir rīti, kad jau pēc šīs savas sarunas esmu pilna ar Mīlestību un Pateicību, bet citus rītus laimes vēl nav... Ko tad? :)
Nākošais solis, ko daru – dodos uz savu rīta auksto dušu, kurā pavadu ne vairāk kā 5 minūtes, bet tā man dod pilnīgu rīta spirgtumu un labsajūtu, pārsvarā katru rītu, šis ir brīdis, kad gūstu lielu devu prieka un manī iemājo miers, par to, ka esmu šeit un tagad, jauna diena ir sākusies, kā tai jāsākas. Ar smaidu! :)
Bet. Kādu dienu arī tas vēl manī nerada to sajūtu, ko vēlos... Turpinu savus rīta rituālus... Dodos uz virtuvi pēc glāzes ūdens, apsēžos un tajā ierunāju Tēvreizi, pateicību un mīlestību, dzerot vienmēr sev saku – „es Tevi ļoti, ļoti mīlu”. Ļoti bieži arī šis ir brīdis, kad smaidu un peteicība ienāk mani.
Nu jau kādu laiku esmu iesākusi vēl vienu rituālu. Katru rītu apsēžos uz grīdas, lai ērti, taisnu muguru un tad 15-20 minūtes – klausos, domās sarunājos ar Dievu, dziļi elpoju un ...atraujos no zemes. Šīs 15-20 minūtes ir ļoti būtiska rīta sastāvdaļa, jo „saliek visu pa plauktiņiem”, es ļoti plūstoši uzsāku savu dienu. Nobeigumā vēl izpildu „Sveicienu saulei”, un rīts var sākties. :) Kopā tas viss man aizņem 1-1.5 stundu.
Agrāk es modos pēdējā mirklī, gandrīz vai 5 minūtes pirms izie&ˇanas no mājas un man ne mirkli nešķita, ka jādara kaut kādas šādas lietas. Vai es biju nelaimīga? Nē! Vai es biju laimīga? Dažreiz! Kāpēc? Jo es par šo visu vispār nedomāju. Laime man šķita, ir kāda netverama sajūta, ko noķer īpašos brīžos... Šodien vairs tā nav.
Un tad par ko ir viss šis stāsts? Par to, ka neviens cits Tavu dienu nepadarīs laimīgu, ja ne pati. Es no sirds saprotu, ja Tevī kādā mirklī rodas pretestība pret brīžiem pārpozitīvo vidi, kā minēju raksta sākumā. Man ir rīti, kad izpildot visus īpašos rituālus es tik vai tā neesmu sevī radusi mieru, harmoniju un laimi, bet tad es Tev varu piedāvāt vēl vienu iespēju par ko padomāt un man tas palīdz ik uz soļa. Saskati aiz sevis cilvēkus... tos cilvēkus, kuri, dēļ tā vien, ka Tu esi pamodusies – ir laimīgi. Sajūti ar katru šūnu ikvienu cilvēku, kurš dēļ Tavas šodienas eksistences kļūs laimīgs, priecīgs, pateicīgs. Es gribētu teikt, ka tādu cilvēku var būt ļoti daudz. Viennozīmī tā ir Tava ģimene, Tavi tuvākie un mīļākie cilvēki. Noteikti tie ir Tavi draugi, lai arī katru dienu nesatiekaties, nesazvanaties, draugi zin, ka Tu esi tikai viena zvana attālumā. Bet tad vēl ir tāda cilvēku grupa, kurus katru rītu, ceļā uz darbu, Tu satiec – uzsmaidi šodien kaut vienam no šiem cilvēkiem un novēli brīnišķīgu dienu, kaut domās! :) Protams, ir Tavi kolēģi, kuri pavisam noteikti ir pateicīgi un laimīgi, ka Tu esi darbā, jo, kaut uz mirkli iedomāsimies, ja Tevis pēkšņi šodien nebūtu darbā, kādam būtu jāuzņemas Tavi pienākumi, rastos sasprindzinājums. Bet šodien viss ir labi, Tu esi šeit, ar kolēģiem, plecu pie pleca palīdzot viens otram. Un vai Tu saskati aiz saviem pienākumiem tos cilvēkus, kuriem Tavs darbs ik dienas palīdz, sniedz atvieglojumu? Mēs visi esam daļa no apbrīnojama mehānisma un atliek kaut kam noiet greizi, kā to, mums neapzināti, izjūti lielāka vai mazāka cilvēku grupa. Apzinies, ka Tu esi tauriņš, kurš ar savu spārnu vēzienu ietekmē simtiem, vai pat tūkstošiem cilvēku ikdienas dzīvi.
Lūk, šodien šī apziņa, manī radīja neizsakāmu prieku par to, ka ES ESMU. Es ar katru šūnu izjutu, cik tas ir svarīgi, ka šodien pieceļos, sapildos ar mīlestību un uzsāku savas ikdienas gaitas. Es pēkšņi, ļoti apzināti, sajutu ikvienu cilvēku, kam šodien darīšu dienu gaišāku. Kaut ar to vien, ka šobrīd ar Tevi sarunājos. Kaut ar to, ka atbildēšu uz Tavu e-pastu, vai zvanu. Kaut ar to vien, ka mājas lapā atsvaidzināšu informāciju. Kaut ar to vien, ka jau tagad ar prieku uzņemu ikvienu mūsu saskarsmes mirkli. Es apzinos un sajūtu savu nozīmību savā ikdienā. Es sajūtu savus spārnus un to, ka tos vēzējot, pildītus ar mīlestību, es padaru daudzu cilvēku ikdienu par kripatiņu gaišāku!
Ieraugi savu spārnu vēziena plašumu! Šodien pie sevis padomā, cik cilvēku ikdienu Tev ir iespēja ietekmēt! Un to apzinoties, ietekmē pozitīvi! Ik mirkli mums ir iespēja dzīvot cukurvatē vai rozā spilvenos – ja tikai izdarām izvēli! Dažreiz tas notiek vienā acu mirklī, dažreiz tam ir jāpieliek kripatiņa gribasspēka, BET to var sajust un šajā stāvoklī var nonākt – ir tikai jāvēlās, ir tikai JĀĻAUJ sev to visu izbaudīt!
Šodiena man ir sākusies apbrīnojami skaisti! :) Un tikko izlasīju Inesītes Mīlestības pārpildīto rakstu par labajiem darbiem! :) Un es sajūtu, kā Ineses enerģētika aug, kā viņas ietilpība palielinās ik mirkli! Esmu pateicīga būt līdzās!
Lai Tev šodien izdodas sajust savu vērtību, savā dzīvē, ikdienā!
Dziļā mīlsetībā, pateicībā un no sirds,
Daina |
