Privātā dzīve
Komentāri:
Solvita* -
2011-11-21 22:59
Ja runā par dziedātāju privātām dzīvēm vai slavenības dzīvi, tad tur piemīt zināms narcisisms , ar ko tai slavenībai jārēķinās , BET tas jau neietver tikai viņa viena dzīvi, tas ietver arī ģimenes locekļu , tuvinieku dzīves., kas varbūt absolūti nepiemīt narcisisms, tīksme par savu lielisko personību žurnālu slejās.
Latvijā vēl tā, bet paskatoties ārzemju dzeltenos izdevumus, tas ir murgs , miljons reportieru seko katrai kustībai.
Vai tas tiešām bagātina ??????????????????????????????
Solvita* -
2011-11-21 23:37
Slava, nauda un vara.
Dzeltenajos izdevumos tas ir pārpārēm un tad var redzēt, kuram kādu pārbaudījumu Dievs uzlicis, vai ar to spēj tikt galā vai nē.
Diemžēl slava ir tā, kuras dēļ bieži vien ienāk graujošā enerģija ģimenē. Atkailinoties kļūsti trauslāks, ievainojamāks.
Labi, viena lieta, stāstīt, ko pats gribi, bet pilnīgi cita - pludmales fotogrāfija, personas brokastu detalizēts apskats, ar ko bērni draudzējas, kādā skolā iet, ar ko draudzējas otra puse.
Kas ir robeža ?
Pēc idejas, kāda atšķirība vai tas ir kaimiņš vai slavenība, privātā ir tāpēc privātā.
Ja izvēle izdarīta par publisku dzīvi, tad jārēķinās, ka agri vai vēlu izraks kādu kompromitējošu materiālu. To var izdarīt vienmēr, ja vien ir iemels to darīt. To pārliecināmies katru reizi pirms vēlēšanām.
Robežu būs grūti saglabāt, jo to noteikti centīsies kāds pārkāpt, un kādam tas izdosies, piemērus nav tālu jāmeklē.
Vai man ir būtiski kas notiek mana ārsta dzīvē? Ja tā ir laimes terapija, tad iespējams, ka iespaido. Bet , ja tā ķirurģija, es to negribu zināt. Teorija ir teorija, bet praksē mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Rietumu un Austrumu medicīna, un arī Austrumu nav viss ideāli.
Solvita* -
2011-11-23 06:58
Inese, godīgi man sāp sirds par to, kas pašlaik notiek.
Runa ir par aprunāšanu.
Es klusēju, esmu mierīga, bet tas ir stāsts par to, kas ir slava un ar to saistīts.
Tie paši cilvēki, kas gatavi cienījamo mākslinieku nest uz rokām, iet uz koncertiem, dziedāt un klausīties viņa dziesmas, tagad priecājas , ka ne viņus vien bankas problēma skārusi pēc principa , ja man ļauni, tad viņam arī...
Es klusēju, jo es zinu, ka to darīt vienkārši nedrīkst.
Arī tagad rakstot , lai dalītos ar to, es domāju par to, vai tas ir labi vai ļauni, ka vispār pievēršu tam uzmanību
Jūtos kā saucēja balss tuksnesī
Ja tas ir spogulis, tad saku, ka man daudz ar sevi jāstrādā.
Bet rakstu to šeit tāpēc, ka ir jārunā par vērtībām, par tikumiem, neskatoties uz to, ka tas nav populāri.
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šodien ar Tevi gribu parunāt par mūsu interesi par otra cilvēka privāto dzīvi. Vai vispār interesējamies un kāpēc, vai tad, kad uzzinām, ieinteresējamies dziļāk vai absolūti nē, vai tas ir svarīgi vai nē.
Es diezgan daudz esmu par šo tēmu ar cilvēkiem runājuši un pa lielam secinājums ir tāds, ka tā ir cilvēka personīgā telpa un nav pieklājīgi par to interesēties dziļāk vai kā vērtēt viņu, izejot no tā kā viņš dzīvo.
Bet kādēļ tad tomēr cilvēki tik ļoti ietekmējas no citu cilvēku sasniegumiem, no piemēriem, no pieredzēm, no situācijām? Kādēļ gribam tik ļoti salīdzināties vai analizēt citus? Vai tam ir tikai negatīva piegarša? Vai arī tur ir kas pozitīvs? Vai tas vispār var būt pozitīvi?
Un tā kā man jau tomēr patīk katrā situācijā un katrā lietā meklēt un atrast pozitīvo, tad es arī šoreiz pamēģināšu.
Ar visu to, ka es ar milzīgu pietāti izturos pret cilvēka personīgajām robežām. Ar visu to, ka man patiešām neinteresē „kas ar ko un kāpēc”. Ar visu to, ka žurnālus par privātajām dzīvēm lasu tikai tad, ja mani šī pieredze var iedvesmot vai noderēt, izrādās, ka es tomēr daudz veltu uzmanību jautājumam par privāto dzīvi.
Nu pirmkārt jau - es pati ļoti dalos ar to, kas manā dzīvē ir noticis. Un daru to ne tikai domu un teoriju līmenī (ko esmu sapratusi vai kādu metodi tagad pielietoju), bet arī ar saviem dzīves piemēriem, kā tas manā dzīvē strādā, kas no tā mainās un līdz ar to kas manā dzīvē notiek. Un tā kā ar savu dzīvi dalos tik ļoti, tad loģiski, ka mani iedvesmo tas, ko savās dzīvēs sasniedz citi vai kā citi tiek pāri kaut kādām dzīves situācijām, kurām es varbūt vēl nē. Un arī mans ikdienas darbs ar visiem semināriem, privātām konsultācijām un sarunām liek diezgan daudz pieskarties citu cilvēku dzīvēm.
Tad tagad tas jautājums varbūt varētu būt jau dziļāks – vai tas, ko uzzinām par citu cilvēku iespaido mūsu attieksmi pret to, ko viņš dara? Vai ir būtiski kā dzīvo mūsu ārsts, bērnu auklīte, kaimiņš vai seriālu aktrise? Ir? Nav? Vai ir svarīgi, kā dzīvo dziednieks, vai piemēram, skolotājs, kas palīdz sakārtot citiem vai mums dzīves. Vai ir būtiski kā viņš pats savā dzīvē tiek galā vai netiek galā ar kaut kādām svarīgām dzīves jomām?
Vai tas Tevi iespaido vai nē?
Vai Tev ir būtiski kas notiek šāda cilvēka dzīvē?
Es esmu domājusi tā, ka man diezgan labi patīk, ja neko nezinu par savu skolotāju vai autoru kādai labai grāmatai. Jo tad es patiešām vistīrāk varu uzņemt šo mācību, atziņu vai darbu tīrā veidā. Bet ja uzzinu, ka šis cilvēks nu, piemēram, netiek galā ar savām atkarībām.....nu....es visticamāk, ka tomēr ietekmētos gan. Lai gan ideālā veidā, protams, būtu labi, ja mēs katru mācību spētu uzņemt kā ziņu no Dieva un pilnīgi varētu norobežoties no cilvēka, kas mums to sniedz. Tik un tā jau katra saņemta informācija ir jāanalizē un kaut kas no tā mums der, kaut kas nē. 100% jau ne no viena nevar paņemt. :)
Vārdusakot – šo s vairāk kā tādu ievadiņu uztaisīju sarunai vai diskusijai par to kādas ir mūsu domas par šo jomu.
Tēma –cita cilvēka privātā dzīve ir Tev būtiski vai nav? :) |
