Kritiens, pārdomas, pateicība


sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šajā sarunā gribu ietvert vairākas tēmas un redzēs vai man tas viss izdosies. Sākšu ar to, ka vakar biju uz kino. Tas mūsu ģimenē reti notiek un tādēļ jau notikums pats par sevi ir vērā ņemams. Kad semināros stāstu cik būtiski ir ievērto līdzsvaru starp darbu, atpūtu un izklaidi, tad vienmēr pati secinu, ka es vai nu strādāju vai atpūšos, bet tāds vārds kā „izklaide” manā dzīvē laikam, ka ieguvis jau citu jēgu.

Kādreiz tas bija saistīts ar braukšanu ciemos - ar tērzēšanu, bagātīgu ēšanu un dzeršanu. Bet kopš ir tik ļoti daudz runāju savos semināros, konsultācijās un mājas lapā, tad vēl kaut kur speciāli braukt, lai no sirds ar draugiem parunātos – nu tas galīgi vairs nav aktuāli. Ēšana kā bauda un dzeršana kā apreibināšanās man nekad nav bijusi aktuāla (lai gan visu mūžu ir darīts) un tā nu tāda ciemošanās kaut kā no dzīves ritma ir pazudusi.

Kādreiz es izklaidējos ļoti daudz iepirkdamās. Bet tagad ir nomainījusies attieksme pret resursiem, nevajadzīgas lietas pārpārēm vairs nepērku. Arī staigāšana pa veikaliem vairs nesajūsmina.

Iepriekš ļoti bieži gājām uz teātriem. Bet tas atkal bija saistīts ar manu māsu, kas bija ģimenes kultorgs – sapirkās iepriekš visiem biļetes un pēc tam tikai paziņoja kuri datumi jārezervē un cik naudiņas tas ir izmaksājis. Tagad māsa Norvēģijā un šī kultūras daļa iet secen. (Protams, protams, mēs paši varētu pirkt biļetes, ierakstīt kalendāros datumus utt. Bet saku godīgi – tas nenotiek. Nu vismaz šajā dzīves periodā.)

Tad vēl kādreiz gāju gandrīz uz visiem koncertiem, ko Arēna Rīga organizēja. Ļoti patika. Bet..arī tas periods pārgāja. Biju uz James Blunt un pēc tam uz AHA. Uz šiem abiem es varētu iet kaut katru mēnesī, bet....

Un tā nu vakar notikums – bijām ar vīru uz kino. Filma „Bebrs”. Varat izlasīt anotācijās par ko tur kā bija, bet filmas laikā tika uzdoti vairāki jūtīgi jautājumi un viens no tiem ir „cik laimīgi mēs patiesībā esam”. Nevis cik mēs atrunājamies, vai cik mēs gribam būt laimīgi, bet tiešām esam. Un tur arī vairākas situācijas, kas atklāj dažādu dzīvju aizspoguliju – kur skaidri tiek parādīts, ka katram savs „skelets” skapī un ja šo jomu uztausta, tad ir gan puņķi, gan asaras un jautājums par laimi kaut kur pagaist. Un tā kā tā filma bija tāda diezgan pelēka, padrūma un saistīta ar depresiju, tad nolēmu šodien saldajā ēdienā paskatīties kaut ko sen aizmirstu nebēdnīgu un skaistu un on-linā noskatījos „Sekss un lielpilsēta” pirmo filmu (nevis seriālu, bet filmu). Un tur vienā mirklī atkal ir tas pats jautājums – meitenes, cik bieži jūs jūtaties patiesi laimīgas. Un tad viena no varonēm pārējām saka – „es tā jūtos katru dienu. Nu varbūt ne visu dienu, bet katru dienu.” Un pēc tam viņa sāk satraukties – kā tā var būt, ka katram kaut kas dzīvē slikts notiek, bet viņai viss tā kā pa diedziņu. Kā tā – citi laimi nejūt, bet viņa jūt.

Un es sāku domāt par sevi. Ka man ir tieši tāpat kā tai Šarlotei no filmas. Un tajā brīdī es ceļos no gultas un tāpat halātā, basām kājām vienkārši dodos uz mājas pirmo stāvu un.....skaidri jūtu....kā uz  trepju augšējā pakāpiena ....sāku slīdēt. Es visu redzu kā palēninātā filmā. Es slīdu un esmu jau uz muguras...bac...ba bac...saņemu pakāpienu pēc pakāpiena...ba..ba bāc...krītu un krītu. Man izkrīt no rokām trauki, ko biju turējusi rokās un es dzirdu kā Sandija no augšas panikā kliedz. Es krītu, krītu, krītu. Un man ir sajūta, ka reiz taču es noturēšos, ka tūlīt kaut kur pieķeršos, ka tūlīt atgūšu līdzsvaru. Bet...nekā...esmu jau pie apakšējiem pakāpieniem un saļimstu zemē. Man nesāp pilnīgi nekas. Es neko neesmu lauzusi. Es uzreiz to saku Sancim, bet piecelties vēl nevaru. Kaut kā bail izkustēties. Sandija raud, uztraucās. Suns mani laiza. Bet man ir tikai viena sajūta – absolūta laime, mīlestība un pateicība, ka nekas man nesāp, ka neesmu sasitusi ne galvu, ne asti, ne muguru, ne papēžus. Ka viss ar mani ir kārtībā.

Es pieceļos, mierīgi kā plānots ieeju dušā, izmazgāju matus, kaut ko daros. Un tikai tad, kad man atbrauc mājās vīrs un es reāli varu visu šo situāciju izstāstīt viņam, tikai tad es lēnām sāku drebēt un man ir neliela enerģijas satricinājuma sajūta.

Mēs sēžam, dzeram tēju un nu jau tērzējam – cik mūsu dzīve, laime un ikdiena īstenībā var būt trausla. Ka nekas mums pa īstam nepieder un ka nekam nevaram pieķerties. Ka viss var pazust vienā brīdī. ( un tam pat nav vajadzīga ne avārija, ne lidmašīnas katastrofa, ne noziegums, ne negadījums. Tu vienkārši dzīvo pa māju, un....). Varēja gadīties, ka salūzt mugurkauls, sprands vai sasitas galva. Rezultāts varēja būt no sliktākā līdz pat vissliktākajam. Bet man nav nevienas skrambiņas. Pat neviena zilumiņa. Mēs sēžam un vienkārši dzeram tēju. Sakām viens otram, cik viens otru mīlam un apzināmies –cik būtiski ir laimi saskatīt tieši šeit un tagad.

Mēs nezinām cik mums kas tiks dots. Un tieši tādēļ ir vērts apzināties savu laimīgo dzīvi jau šodien. Un nevis tēlotu laimi vai uzspēlētu, nevis pierādīt kādam.....vai sev, ka esmu laimīga, bet tiešām – sajust, ka tieši šeit šobrīd tagad es mīlu Dievu un mīlu dzīvi, mīlu sevi un mīlu savus tuvākos, mīlu pasauli un visus jūs!

Kā Lazarevs saka (vakar 7 stundas viņu klausījos u skatījos) – pats svarīgākais ir mīlestība. Ja tu spēj saglabāt mīlestību katrā brīdī, lai kas ar tevi notiktu – tad tas ir vissvarīgākais mūsu dzīves uzdevums. Mīlestība un tikai tad dzīvība un visas pasaulīgās jūtas. Pāri visam dievišķa mīlestība un pateicība.

Lai Tev mīlestības piepildīta diena!

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (62)  |  2011-11-13 22:56  |  Skatīts: 10071x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Diāna* - 2011-11-14 05:33
xxx - paldies, mīļā! Lepnība un augstprātība tiešām ir lietas, par kurām pēdējā laikā nākas domāt... jāatslābst:)

Solvita* - 2011-11-14 06:23
Šis man atgādināja pašas kritienu un ''lidojumu'' 'pa kāpnēm vasarā. Man pie vainas bija steiga, kad sašķobījās un paslīdēja kāja.
Labi, ka viss beidzās labi gan man toreiz , gan Inesei šoreiz.
Man liecība, ka Dievs sargāja.
Kā saka, Dievs nav mazais bērns, zina, ko dara.
Dieva darbi neizzināmi.
Vēl tauriņefekts nāca prātā.
Pieņemu, ka viss notiek tā, kā jānotiek.
Visam ir savs cēlonis un jēga, tikai ne vienmēr visu saprotam ar pašas apziņu. Vai vienmēr vajag visu izskaidrot?
Varbūt pietiek ar ļaušanos tai fantastiskai sajūtai, ka esi sveika un vesela un pateicību Dievam un sargeņģelim.

Inese* - 2011-11-14 06:55
Tomēr tas jau ir diezgan liels notikums un satricinājums dzīvē, tādēl tās domas tomēr ik pa laikam pie tā notikuma atgriežas.

Man pašai nāk prātā, ka katras jaunas zināšanas tiek pārbaudītas praksē. Piemēram, es klausoties Lazarevu (vai citreiz kādu citu autoru) pārdomāju daudz lietu. Un , protams, ka cenšos ko savā attieksmē un domāšanā mainīt. Piemēram, vairot mīlestību, mazināt kontroli, ļauties visam, kas notiek utt. Un tad nu man šāds kritiens uzreiz atspoguļo cik iekšēji esmu 'mierīga to uztvert.

Piemēram, tikko kā vienā seminārā runājām par sievietes situāciju un viņa teica, ka tad, kad ir šādi kritusi (nākot no darba, pilnām iepirkumu somām utt.) esot tik šausmīga agresija un dusmas pret vīru uznākušas. Ar domu kapēc viņai tā jāstrādā, kapēc tik smagi jānes utt.
Un atcerējos, ka ar mani ar kas tāds agrāk ir bijis. (tas nekas, ka pašai kas atgadās, bet uzreiz jāmeklē vainīgie un vēl jāžēlo sevi).
Tad nu šoreiz pamanīju, ka tas kritiens drīzāk bija kā svētība.
Protams neko šeit neidializēju. ne sevi un savu enerģētiku, ne iznākumu.
Bet šādi kontrolkritieni dzīvē (vai uz trepēm) ir ik pa laikam jāiziet, lai saprastu kā varam pārvarēt dzīves situācijas.

Šodien vienā klipā tas pats Lazarevs saka, ka viņam tā esot pirms semināriem un lieliem projektiem.
Caur to notiek attīrīšana un attīrīšana vienmēr ir jūtama (citreiz pat sāpīga).

zumZum* - 2011-11-14 07:06
Paldies, Inesiit, tagad saprotu labaak kapec ar mani notiek tas, kas notiek, klausoties Luiizi Heiju un peec tam visu to paardomaajot :)

Karinčiks* - 2011-11-14 16:00
Uh,tiko pieslēdzos rakstam..
Dieva bērns Tu esi...vieglie lidojumi ir saistīti ar eņģeļa pieskārienu..un laimes krekliņu..


Baiba* - 2011-11-14 16:28
"viņš saka, ka lai kas ar mums notiktu un lai ko kurš ar mums runātu (patīkamu vai nepatīkamu) pilnīgi viss ir jāpieņem it kā Dievs to teiktu. " - jā, tas varētu būt grūti izpildāms. Mātei Terēzei arī jautāja- kā Tu spēj apkot visas tās briesmīgās vātis - viņa atbildēja - es katrā šai cilvēkā (nabagā, slimajā) saskatu Dievu (Jēzu).
Pievienojos meitenēm par enģeli- Tevi, Inesīt, laikam kritienā tiešām sargenģelis pacēla uz rokām.

Dzintra Č.* - 2011-11-14 16:46
Mīļā Inesīt man arī prieks, ka tiki cauri sveikā...:)
Attiecībā par enģeļiem...man pirms dažām dienām notika interesants gadījums, ūdensvīra laikmekta priekšvakarā...īsumā: iegāju grāmatnīcā, izpētīju daudz un dažādas grāmatas, izvēlējos divas, man jau zināmu autoru grāmatas (nezināmus autors nepērku) lēnā garā izstaigājot grāmatnīcu ar savām izvēlētajām grāmatām rokās, devos uz kasi, pasniedzu grāmatas kasierei, samaksāju, viņa man tās atgrieza un ieliku grāmatas somā. Tālāk man devos uz īpašu ūdensvīra laikmeta sākumam veltītu meditācu pasākumu un vēlā vakarā dodoties mājās tramvajā nolēmu palasīt vienu no grāmatām...liels bija mans izbrīns un acis, kad izņēmu grāmatu - tā NEBIJA īstā!!! otra jā, viss ok. Bet tā viena - tā bija cita. Jautāsiet kā tas varēja notikt - pārdevēja kļūdījās, es sajaucu...nu var būt... visādi varianti (cilvēciskā prātā), taču...jutu, un skaidri sapratu, ka tā ir mana zīme, lielisks veids kā likt man izlasīt svešu autoru grāmatu (kuru noteikti nebūtu pirkusi)protams nekavējoties to arī izlasīju...nu skaidrs, ka grāmata bija priekš manis... Tik silta, tika aizraujoša, tajā skaisti uzrakstīts par dzīvi bērna acīm, un Enģeļu klātbūtni. Man enģeļi ir Dieva sūtīti draugi, Dieva palīgi, mūsu neredzamie palīgi, ar kuriem var sarunāties un kuri atbild, kuri palīdz un kuru atbalsu var sajust ...
Novēlu katram sadradzēties ar savīem enģeļiem :)



iedvesma - 2011-11-14 17:13
Dzintra Č.

Man bija identisks gadījums. Reiz lasīju šo mājas lapu un meitenes bija ļoti priecīgas par to, ka atkal grāmatnīcās ir Siņeļņikova grāmatu par bagātību. Es biju tik priecīga sagaidīt dienu, kad algu ieskaitīs un varēšu iet un iegādāties, lai brīvdienās varētu nodoties šīs grāmatas studēšanai. Aizgāju, pāršķirstīju, biju ļoti laimīga. Tad izdomāju, ka neņemšu to, ko visi skatās un šķurina, bet to, kas stāv blakus, tā teikt ir vēl "svaiga". Samaksāju. Raitā solī uz tramvaju, tā kā parasti lasu grāmatas sabiedriskajos transportos, tad ērti iekārtojusies velku ārā grāmatu, bet kā izrādās tā nav par bagātību, bet gan par nolūka spēku.

Arī es tam ticu, ka tā grāmata pie manis neatnāca nejauši, ka toman ir nepieciešams izlasīt un uztvert informāciju, kas tajā ir pasniegta.

Arī es paļaujos visam, kas ar mani notiek.

Man pie sevis ir klusībā tāds teiciens - Sarģenģelīt - lido Tu pa priekšu, es Tavās pēdiņās! :)



Liene* - 2011-11-15 10:30
Lasot pat elpa aizravas. Bet labi,ka viss beidzas labi!!! Man bija lidzigs kritiens.Aptuveni pirms pusgada.Gaisa dienas laika uz lidzenas vietas nokritu atmuguriski -paslideja kaja pret metala plaksni.Ta nu nekustigi kadu laicinu guleju, duneja galva un apkart bija tada ka migla. Sakuma pat nesapratu kas noticis lidz atjedzos un ieraudziju cilvekus,kas steidzas man palidzet. .Labi,ka ari viss man beidzas labi(kaut galva smeldza un mugura sapeja vel ilgu laiku).Tacu tas lika man par daudz ko padomat. Sakuma gan vainoju savus apavus,tad sevi,ka neskatos zem kajam kur eju. Tad analizeju-ja man butu bijusi citi apavi un es butu skatijusies zem kajam kur eju,vai tad tad es butu iztikusi bez si kritiena? Ta nu atbildi neradu. Un tikai pec laicina naca apskaidriba KO sis kritiens gribeja man pateikt un iemacit.. ka dzive ir tik trausla un ta pa istam nemaz nepieder mums..tapec jabut pateicigiem ik dienas par visu,kas mums ir un kas mums tiek dots..

Dzintrai C.-man ari lidzigs skaitampantins (par kuru ta "pa istam" atcerejos pec kritiena) no latvju dainaam,ko iemacija mana mamma:"Ej,Laimit, tu pa prieksu,es tavas pedinas!"



AgneseP.* - 2011-11-15 18:03
Ai, Inesīt, trakums!! Bet tiešām labi, ka viss ir labi!!! Interesanti, ka vairākas meitenes var padalīties ar šādiem saviem kritieniem, un es tai skaitā:) arī man septembra beigās nāca atklāsme, cik dzīve tomēr ir trausla. Šodien viss ir labi, un jau rīt viss var pēkšņi mainīties. Man pēc kritiena bija jāguļās slimnīcā un jāoperē plecs. Un es šajā laikā cīnījos ar divām sajūtām - ar nepieņemšanu - likās, nē tas nevar notikt ar mani, tas nevar būt. Iedomājies, tu sēdi slimnīcā gultā pēc operācijas ar pārgrieztu plecu, un vēl joprojām nespēj noticēt un pieņemt, ka tas ir noticis ar tevi. Un otra sajūta bija, jā - cik pateicīgiem mums jābūt par katru šo dzīves mirkli!!!

Inese* - 2011-11-16 06:10
Es ar nespēju noticēt par to savu kritienu. Pat nevis it kā nepieņēmu, bet vienkārši varu nobrīnīties - kā tas iepsējams, ka diendienā visādos ātrumos un uz dažādiem augstpapēžiem esmu staigājusi pa šīm trepēm vairāk kā 7 gadus, bet te pēkšņi basām kājām ņemu un paslīdu.
Nu un tieši šī nespēja pamatot kā tā varēja notikt, dod milzīgu ticību šim domu un attieksmes cēlonim.
Tātad ja cilvēkam ir nepieciešama mācība, tad nekāds redzams iemesls kritienam nav vajadzīgs. (pietiek ar neredzamo) :))

Jā, palasot komentārus tiešām pārsteidz tas, cik bieži katrs te tiekam kritināti :)

Jannat* - 2011-11-16 07:39
ar smaidu par kritienu - arii savaa pieredzee esmu sliideejusi uz celjiem pa trepeem uz leju , peec dziljaam diskusijaam ar sevi :)))- tiirais briinums, ka viss bija ok - paldies xxx par izskaidrojumiem - un Inese, viss kaartiibaa, dziivojam taalaak :)

zumZum* - 2011-11-16 07:51
Es piemeeram pagaajusho gadu, no riita pieceelos, kaapu lejaa pa kaapneem un hops, pasliideeju uz peedeejiem trim pakaapieniem un kaaja lauzta :) Tiesa, paldies, ka ta notika un es sapratu kapeec taa notika, un tagad varu dziivot pavisam citu skaistaaku dziivi nekaa pirms tam,kad salauzu kaaju :)

Solvita* - 2011-11-17 23:03
šodien atteicos no pusdienām, jo pilnīgi neplānots pirkums sanāca ejot garām Jumavas grāmatnīcai , kurā ieraudzīju jau labu laiku atpakaļ izdoto grāmatu

Ričards Vebsters ''Tavas Dzīves sargeņģelis'' .

Jau jau tik daudz pieminēja sargeņģeli , tad arī es gribu saprast tā nozīmi.
Varbūt vēl kam šī grāmatas informācija noder :) un dos atbildes uz jautājumiem.

Inese* - 2011-11-19 03:24
Es savukārt šodien beidzot nopirku "Ēd, lūdzies, mīli". Mani te pāris rakstos žurnālisti nosaukuši par mūsu latviešu Elizabeti Gilbertu, tad nu man jāzina ar ko mani salīdzina :))
Kad visi jau izlasījuši un noskatījušies, es nu beidzot kādā brīvā brīdī pievērsīšos šai grāmatai.

Un, Solvita, lūdzu dod ziņu vai ir vērtīga tā sargeņģeļu grāmata.
Citādi skatos, ka man esošajos plauktos vairs grāmatām nav vietas un nu man jādomā kā grāmatu pirkšanu menedžēt tālāk.

Pele;)* - 2011-11-20 22:34
Sveika, Inesīt.
Runājot par sargenģeļiem,tādi ir, esmu par to pārliecināta.
Un to visu saprast man ļāva Agnese no Ragaciema, liels paldies viņai. Viņa ir ĪPAŠS cilvēks, viņa redz un runā ar mūsu enģeļiem. pie viņas ir vērts aizbraukt;))

Inese* - 2011-11-21 02:54
O, par Agnesi no Ragaciema jau dzirdu atkārtoti. Es gan pati neesmu tikusies.

Solvita* - 2011-11-28 05:14
Šovakar, Pirmās Adventes laikā, kad sākās tie īpašie gaidīšanas svētki , gribu dalīties ar to, kas ar mani šajās brīvdienās notika...
Lai uzrakstītu atsauksmi par jauniegūto eņģeļu grāmatu, ko ieteicu te iepriekš komentāru daļā, sāku lasīt to un domāju, ko tādu varētu uzrakstīt.
Gar acīm skrien rindkopa pēc rindkopas, domās nāk burvīgie eņģeļu tēli....un nemanāmi ļaujos snaudai līdz iemiegu.

Kad pamodos, pilnīgi negaidītā un neticamā veidā pa TV rādīja mazus eņģelīšus......!!!!
Sajūta bija vienkārši fantastiska un tik neiedomājama!
Izrādās TV ekrānā tika rādīts Eurythmics mūzikas klips There Must Be An Angel (Playing With My Heart). (http://www.youtube.com/watch?NR=1&v=RCdneDxFRYQ)

Brīnums ?
Kā tā varēja sakrist ? Lasīju un tiešām domāju par to, cik labi, ka līdz ar mīļiem cilvēkiem, mums līdzās ir gan sargeņģelis, gan erceņģeļi ..

Kā gan līdz šim nebiju ievērojusi un pratusi novērtēt šo Dieva radīto kārtību ?
Man šī grāmata ietekmēja tā, ka tagad skaidri apzinos, ka līdz ar Dievu vēl ir šīs skaistās būtnes , kas katram no mums palīdz.
Tā ir tik lieliska sajūta, ka ''kņud vēderā''.

Lai attīstītu šo iekšējo sajūtu, ir daži veidi, kā sazināties ar savu sargeņģeli (īss kopsavilkums no vairākām grāmatām par eņģeļiem):

-uzrakstīt vēstuli; (uzrakstiet, meditējiet un sadedziniet)

-uzzīmēt sargeņģeli;

-esat atvērts un apzinošs;
Apzinieties, ka jūsu sargeņģelis ir līdzās un vēlas palīdzēt, ja tas ir saskaņā ar Dieva likumiem, saskaņā ar labiem nodomiem un darbiem, sarģeņģelis nekad neatbalsta negatīvas domas un darbus.
Labie darbi piesaista eņģeli.

-runājiet ar savu sargeņģeli.

-lūgšana ir vēl viens veids, kā sazināties ar savu sargeņģeli. Protams Bībele brīdina atturēties no eņģeļu pielūgšanas (Kol.2:18;Jāņa aklāsmes gr. 19:10) Lūdziet kā ierasts un lūdziet palīdzību savam sargeņģelim

-izsakiet pateicību sargeņģelim.

Domas un sajūtas ir vēl viens veids, kā ar mums sazinās sargeņģeļi. Laiku pa laikam , kad rodas kāda doma vai sajūta , mēs instinktīvi zinām, ka tā nākusi no cita avota , nevis – mūsu neapzinātā prāta. Šis avots var būt sargeņģelis.
Intuitīvās nojautas ir cieši saistītas ar mūsu sajūtām, Piemēram, kāda liktenīgā dienā , kad notiek satiksmes negadījums, cilvēks nokavē vilcienu vai pārdomā braukt. Tur nav nejaušības, tur ir likumsakarības, un daži pētījumi to apstiprina.
Eņģeli var sazināties arī sapņos.

Lūk, un man šīs brīvdienas pagāja zem eņģeļu apzināšanās zīmes, un uzskatu, ka šis Ennijas Lenoksas eņģeļu klips man neparādījās tāpat vien, iespējams, tā bija zīme, ka man par eņģeļiem jāpastāsta citiem.
Tā ir brīnišķīga sajūta, ka pār plecu vienmēr skatās sargeņģelis.
Novēlu visiem to sajust un piedzīvot . Tas ir tik skaisti!
Paldies Inesei par lūgumu uzrakstīt atsauksmi pa šo eņģeļu grāmatu. Ir vēl tik daudz , ko rakstīt par eņģeļiem, bet gan jau kādā citā reizē .
Lai laimīgs un brīnumu pilns šis Adventes laiks!


xxx* - 2012-01-03 04:12
Vienā no Lazareva lekcijām tika pieminēti sargeņģeļi. Tie esot nedzimušie nākotnes bērni, kas šajā dzīvē mums palīdz iziet dvēseles augšanas procesu, lai viņi varētu nākotnē ( tas varētu būt pat nākamajās dzīvēs) piedzimt.
Palīdzība var būt gan sargāšana, gan attiecīgo mācību piespēlēšana.
Paskatoties atpakaļgaitā uz savu dzīvi, es sliecos tam ticēt. Jāsakā tā, dzirdot Lazareva skaidrojumu iekšēji kaut kas novibrēja ar domu ka tā tas ir . :)

Inese* - 2012-01-03 05:30
Pēc Maikla Ņūtona man škiet, ka tā nav. Precīzi neatceros, bet šķiet, ka eņģeļi nekad neiemiesojas.
Laikam, ka jāpārlasa un jāpameklē kā tur bija, jo atceros, ka viņš par šo rakstīja.

xxx, vai ieliksi Lazareva šīs tēmas linku?

xxx* - 2012-01-03 05:48
http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=3824036
par sargeņģeļiem bija tikai pāris frāzes , ja nemaldos 2 daļā pēc 115 min. Precīzi nepateikšu, klausijos un laiku nefiksēju.
šai saitā ir jāpiereģistrējas un caur torentiem var novilkt. Tam lietotājam uz kura ielikta saite ir visas Lazareva lekcijas un tiek papildinātas ar jaunajām tikšanām.

xxx* - 2012-01-03 05:52
Zini, Inese, man patiesībā vairs neinteresē kā ir pareizi. Jo katrs autors Ņūtons vai Lazarevs sniegs informāciju no sev pieejamā līmeņa, un viņu abu sniegtā informācija būs pareiza. Mēs katrs dzirdēsim to ko mums tai mirklī vajag. Ispējams ka pēc kāda laika man nāks cita inf., un tā būs vajadzīga tam mirkli. Šobrīd viņa ir tāda. :)

Inese* - 2012-01-04 01:21
Es laikam, ka sen vairs nesaku, ka kaut kas ir pareizi vai nepareizi. :))

Tomēr, man ir ļoti svarīgi, lai manas zināšanas vai izpratne par smalko plānu ir gana stabilas.
Lai tas nemainās ik pa brīdim atkarībā no dažādiem autoriem.

Ņūtoru un Lazarevu es augstu vērtēju un man interesētu gan ko viņi saka.

Paldies par linku. Paskatīšos :)

Solvita* - 2012-01-04 21:09
Paldies xxx un Inesei par avotiem, pārdomām!
Ar mani ir tā, nevienu no šī autora darbiem par eņģeļiem neesmu lasījusi, acīmredzot nav pienācis tas laiks ...katra grāmata atnāk tad, kad esi tai gatavs...tā kā ar to nelielās, bet šobrīd savā apziņas stāvoklī man ir citi autori un vērtīgākais - Svētie Raksti.

Un man sava personīgā pieredze , sava liecība, ko nevar neviens autors iedot, var tikai virzīt uz to, pastāstot par savējo...
Par Dievu un sargeņģeli man ir liecība...
Jau minēju par kritienu, tāds bija , bet tas nav vienīgais gadījums, kad pārliecinājos par sargeņģeļa klātbūtni, lai arī līdz šim Ineses rakstam par par sargeņģeļa klātbūtni neaizdomājos....komentāros pavīdēja tāda doma, un ....sāku pievērst uzmanību vairākiem gadījumiem savā dzīvē...

Pavisam nesen bija gadījums, kad braucot sabiedriskajā transportā uz pagrieziena izslīdēja lielā ātrumā mikroautobuss no pretējās joslas un tas jau atradās vien dažu desmitu centimetru attālumā no loga , pie kura transportā sēdēju....trieciena gadījumā pirmais tas būtu tur, kur sēdēju....taču , paldies Dievam un sargeņģelim, ka tas aizjoņoja garām...sajūta bija tāda sirreāla...
Vairākus gadus atpakaļ sajutu Dieva & sargeņģeļa klātbūtni pēc mugurkaula operācijas...kad laimīga, ka operācija notikusi, un man noņemta sistēma, piecēlos izstaigājos pa palātu un koridoriem, lai arī ārsts vēl nebija ļāvis staigāt , jo spēka & enerģijas jau vēl nebija un viņš par to mani sarāja. Pēc mirkļa , kad devos uz pārsiešanu.....noģību .....(lai arī neesmu no ģībējām:))
Labi, ka tas notika ārsta rokās , jo kā vertebrologs Dr. Artis Gulbis teica, ja tas notiktu ātrāk...viss smalkais un sarežģītais operācijas darbs būtu vējā...
Es jau nezinu, kas vadīja mani un ārstu, taču varu no sirds pateikties dakterim, kura rokās bija mana dzīvība ..Pieņemu, ka viss notika saskaņā ar likumiem, ko ne vienmēr ar apziņu spējam saprast. Dieva sūtītā sargeņģeļa klātbūtne noteikti bija.

No Svēto Rakstu Ceļveža par eņģeļiem ir šāds skaidrojums.
''Debesīs ir divu veidu būtnes , kas tiek sauktas par eņģeļiem; tie kas ir gari , un tie , kam ir ķermenis no miesas un kauliem. Eņģeļi, kas ir gari, vēl nav ieguvuši ķermeni no miesas un kauliem, jeb tie ir gari , kam kādreiz ir bijis ķermenis un kas gaida augšamcelšanu. Eņģeļi, kuriem ir ķermenis no miesas un kauliem , ir vai nu augšamcelti no mirušajiem, vai pārveidoti. Svētajos Rakstos ir daudz atsauču uz eņģeļa darbu. Dažreiz eņģeļi runā pērkona balsī, nododot Dieva vēstījumus.. Taisnīgie mirstīgie cilvēki var tikt saukti par eņģeļiem...

Tad, nu, lūk, šo rakstu, lai mudinātu katram/-ai padomāt un novērtēt to , kas neredzami sargā jūsu dvēseli.....padomājiet par to !!!
Dzīvē nav nejaušību........tikai ieklausoties sevī un pieņemot situācijas, kādas tās ir, var saprast likumsakarības......
Un es no visas sirds pateicos Dieva sūtītiem eņģeļiem gan neredzamajā , gan redzamajā pasaulē (manā gadījumā Dr. Artim Gulbim, fizioterapeitei Dr. Marikai Briedei, kas mani iedvesmoja darboties pēc operācijas rehabilitācijas laikā), un pateicos Inesei tagad , kas ar savu darbību, rada pozitīvu virzību...
Es domāju, ka katram ir savi cilvēki, kas ir kā eņģeļi...
Ja neredzamos Dieva sargeņģeļus mēs ietekmēt nevaram, tikai ar savu darbību varam piesaistīt, vai otrādi - atbaidīt , tad šos cilvēkus , kas kāda posmā palīdzējuši, mēs atzinīgi novērtēt varam...

Lai katrs ir kāds eņģelis kādam citam, kam vajadzīga palīdzība un lai katram ir savs eņģelis, kas atrodas īstajā laikā un vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku !:)


Alise* - 2012-01-27 05:15
Labrīt, meitenes!
Šorīt pamatīgi iespiedu pirkstu starp logiem un momentā atcerējos Ineses rakstu par kritienu. Esmu vijolniece, un ar saviem pirkstiem/rokām esmu iemācījusies būl ļoti uzmanīga - gan krītot savilkt rokas dūrēs, gan nekad, nekad nelikt rokas durvīs, pat ja neviens negrasās tās vērt ciet umtl.. Bet šorīt pamodos un pastiepos, lai atvērtu guļamistabas logu - mums tāds maziņš, bīdāms no sāna uz sānu. Daru to katru dienu un šorīt - bums! un kā šāvu ātrā kustībā to lodziņu vaļā, pat nepaspēju piefiksēt, ka otrā malā mans pirksts - tikai tāda skaņa un stipras sāpes. Nags momenta palika sarkans, tad zils un tagad jau violets. Un tieši kreisās rokas trešais pirksts - ar kreiso roku es spēlēju vijoli... Hmmm... sarāvusies sāpēs atkritu gultā un domāju, interesanti gan - pēdējo reizi, kad kaut ko tādu biju izdarījusi ar saviem pirkstiem bija pirms gadiem 23... un te - skatos uz savu zilo nagu, mēģinu locīt pirkstu, prātojot, vai varēšu uzspiest uz stīgām un domāju - ko tas viss varētu nozīmēt?





Lapa | [1] 2 [3] |

Atpakaļ