Kopējās enerģētikas spēks - labi vai ļauni


sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien aizdomājos par to, cik viegli vai grūti ir pakļauties vai nepakļauties sabiedrības kopējai enerģētikai, sabiedrības pasūtījuma, jeb „visi dara tā” principam.

Šis jautājums īstenībā ir tik ietilpīgs, ka mēs varētu par to runāt visdažādākos līmeņos un komentāru sadāļā to darīsim. Nu sākot, piemēram, ar ietekmi no mazām grupām – ar ģimeni, ar kolektīvu, ar tuvu ļaužu vēlmēm vai paradumiem utt. līdz pat valstiskiem vai pat pasaules kopējiem notikumiem.

Vai esi pamanījusi cik viegli ir paļauties kopējai straumei, ja pati neesi gana stabila vai arī ja Tev nav gana stipra sava vērtību sistēma, vai principi, kurus nepārkāp?

Mēs te pie viena raksta aizrunājāmies par atkritumu čupu mežā. Un ir taču tik viegli tai piemest vēl klāt savu izdzertā dzēriena pudeli vai sviestmaižu papīrus, ja pa rokai īstas miskastes nav, bet somā likt atpakaļ un garu gabalu to nest negribas. Pieļauju, ka retais ņemtu un nomestu pudeli zemē pilnīgi tīrā mežā vai parkā. Bet kā ir tad, ja tur jau čupa ir priekšā? Vai tad tomēr ieliec tos savus atkritumus somā un nes tālāk līdz vietai, kura paredzēta izmešanai?

Un tad mēs runājām par anonīmiem komentāriem – kuri ar brīžiem ir salīdzināmi ar atkritumu čupu un izgāztuvi. Cik viegli vai grūti ir neļauties kārdinājumam un kaut ko rupju neuzrakstīt vai neatcirst kādam, kurš pārāk lecīgi ir ko sarakstījis? Kā ir? Viegli?

Vai paspēj tad atcerēties, ka īstenībā pa lielam mēs pirmkārt atbildam tieši par saviem darbiem un savām domām.

Bet runājot par kopējo enerģētiku- es ārkārtīgi labi to izjūtu, vadot seminārus. Parasti mums ir tā, ka tiekamies līdzīgi domājošie un stiprinām katrs savu un kopējo enerģētiku. Bet ir pāris reizes gadījies, kad esmu uzaicināta uz kādu kolektīvu, kur pa vidam ir kāds skeptiķis vai kāds, kurš grib apstrīdēt, ko runāju, un tad man ir ārkārtīgi interesanti noskatīties kas notiek ar grupu. Ja šis cilvēks ir ļoti harizmātisks un stiprs, tad, kamēr viņš runā lielākā daļa grupas lēnām pāriet viņa enerģētikā un viens pēc otra sāk māt līdzi ar galvu, pieslienoties šim viedoklim. Es klausos un vēroju. Un tad lēnām sāku runāt es – un atkal visa grupas enerģija lēnām pāriet savukārt tagad jau manā pusē. Un tie paši cilvēki, kuri tikko kā bija mājuši ar galvu līdzi pretējam viedoklim, nu intensīvi sāk atbalstīt manējo un piekrist manis teiktajam. Kas tur notika? Kāpēc tas tik viegli ir izdarāms?

Tādēļ, ka – ja cilvēkam nav izteiktas savas vērtību sistēmas, ja viņš dzīvo savās šaubās vai nav pārliecināts par savu rīcību, domām, viedokli – viņš mēģinās pieslieties vai nu kādam stiprākam vai arī vairākuma viedoklim (tātad lielākai stiprākai enerģijai). Ar šādiem cilvēkiem ir viegli manipulēt. No šādiem brīžiem un situācijām vajag ļoti uzmanīties.

Atceramies 13.janvāra notikumus, kad ne no kā sākās grautiņš pie Saeimas. Kāds izprovocēja un tauta atsaucās. Neticu, ka kāds vienkārši būdams viens pats, būtu sācis mest akmeņus. Un ticu arī tam, ka ļoti liela daļa cilvēku vispār neapzinājās, ko viņi dara. Ka tāda īsta apjēga nāca tikai pēc tam. Ka tajā brīdī indivīda apziņu vadīja pūlis.

Tieši tādēļ, par šo visu domājot, man šķiet, ka ir ārkārtīgi būtiski pēc iespējas ātrāk un stabilāk sakārtot savu vērtību sistēmu.  Un tad, kad esi savās izvēlēs stabils – Tevi nevar izsist no sliedēm un tu neej neviena pavadā. (Arī uz maniem semināriem vai mājas lapu Tu nāc nevis tādēļ, ka svēti tici, ko es te rakstu vai runāju, bet tādēļ, ka palasot manu viedokli vai kāda cita viedokli, Tu vari izdarīt secinājumus. Tu vari salīdzināt un veidot pati savu vērtību sistēmu. Kaut kas Tev der, kaut kas nē.)

Manuprāt, ir ļoti būtiski nebūt atkarīgam.

Vakar klausījos to Lazareva ierakstu un viņš beigās saka fantastiskus vārdus par sevi – ka viņš nepieder ne pie zinātnieku klana, ne pie dziedniekiem , ne pie rakstniekiem, ne pie gaišreģiem. Viņš ir pats par sevi. Viņš nav ne no viena atkarīgs. Tikai no Dieva.

Un tad es tā padomāju – kāda tā ir svētība – nebūt atkarīgam.

Man pašai arī tā ir. Arī es nemeklēju nekādas profesionālās asociācijas jeb kopienas. Man nav jāpārstāv neviens viedoklis un es pat nepārstāvu nevienu mācību (nu tikai pašas izveidoto un no Dieva saprasto). Un tad par sevi varu teikt – ka man ir ārkārtīgi izteikta tā sajūta, ka es to daru vai nedaru tieši tāpēc, ka tas ir vai nav saistībā ar manu vērtību sistēmu. Es nerakstīšu anonīmu sliktu komentāru un nemetīšu pudeles mežā. Kāpēc? Tādēļ, ka tas neiekļaujas manā vērtību sistēmā. Es būšu uzticīga savam vīram un savai ģimenei – kāpēc? Tāpēc, ka tāda ir mana vērtību sistēma. Es runāšu savos semināros vai rakstīšu grāmatās tikai to, par ko esmu pārliecināta. Par to, kas saskan ar manu vērtību sistēmu, uzskatiem un izpratni par Dieva un Visuma likumiem.

Atceries neredzamo likumu – kā tu izturies pret sevi, tā citi pret tevi.  Ja sevi nodod – citi nodos. Ja sevi cieni – citi cienīs. Ja sevi mīli – citi mīlēs.

Es Tev novēlu dzīvot saskaņā ar savu vērtību sistēmu, sevi cienīt, mīlēt un nenodot. Audzē savu enerģētiku un esi Tu pati. Vienīgais atskaites punkts vai dari labi vai nē –ir Dievs. Ja dari labi attiecībā pret sevi un Dievu – tad arī cilvēkiem būs ar Tevi labi. Tu būsi laimīga un mīlestības piepildīta un Tev nevajadzēs nevienu, kam pieslieties, sekot vai spēlēt spēli „visi dara tā”.

Lai Tev izdevusies diena!

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (92)  |  2011-11-10 20:38  |  Skatīts: 8348x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
xxx* - 2011-11-17 23:13
Baibai-
Maigā bioenrģētika - http://www.maigabioenergetika.lv/

Maijai-
frāze "mums nekas uz šīs pasaules nepieder, tikai mūsu domas... " man palīdzēja tai mirklī nesalūst un palaist .... bet bija tāpat asaras un viss pārējais... un tad es atkal atgādināju sev šo frāzi, jo cita man tai laikā nebija .... pat pēc diviem gadiem es atgriezos pie šim dienām, bet jau ar kritiku pret sevi ... tad nāca citi vārdi, tad nāca sevis pieņemšana, tad nāca atklāsmes kāpēc es pēc gadiem vēl atgriežos pie šī jautājuma - manā gadījumā tas bija diezgan dziļs uzstādījums - var būt tikai viena laulība uz mūžu. It kā bija pie apvāršna citi vīrieši, bet es visu laiku skatījos pār plecu, vai viņs nenāks atpakaļ, man visu laiku jābūt priekš viņa u.t.t ., šai lietai man nemaz tik viegli nebija pārkāpt ne pēc Siņeļņikova, ne pēc cita ... tikai lēnām ar pacietīgu darbu pamazām atrisināju arī šo ... ši problēma kā astoņkājis bija noenkurojusies zem daudz kā cita .... principā es ar viņu cīnijos , līdz beidzot atslābu , pieņēmu un viņa pati pamazām izkusa ... kaut kur jau citur sarunās šis mehānism veiksmīgi tirka raksturots.
Te arī parādās tā šķautne - es varu, es pati ... bet tomēr ir kaut kas augstāks ... un nav tik viegli savu cīnītāja raksturu samazināt līdz pazemībai un paļaušanai.
Pāris nedēļas atpakaļ pēkšņs bums pa galvu ... visa man dzīve patiesība bija veidota tā lai ārstētu savu lepnību un godkāri, lai vairotu sevī mīlestību, pazemību un pieņemšanu ... tas bija pātagas laiks, tagad es zinu ka ir kliņģera laiks ( nezinu kā tulkot pareiz šo krievu izteicienu, cits nekas uzreiz nenāk prātā :) )... audzēt šis pašas īpašibas sevī , bet pavisam ar citu pieeju un emocijām.

Maija* - 2011-11-18 00:45
IneseJ. - nedaudz varbūt smieklīgs jautājums, bet cik ilgs laiks Tev pagāja līdz spēji pavisam atlaist to aizvainojumu sevī un sagāidīji citu vīrieti?
Kā xxx raksta - es klusība vēl taupu sevi viņam, kaut arī nojaušu, ka viņš trešo reizi vairs nenāks atpakaļ, bet jūtu, ka baidos sākt jaunu dzīvi, jo tad var sanākt, ka viņam vairs nav kur ienākt. Zemapziņā šīs gaidas tomēr sēž.
Paldies par šo teikumu: " ne jau viņš man vēlējās nodarīt pāri, bet vienkārši pats gribēja būt laimīgs .. nu tā kā viņš kā Dievišķa būtne jūt" , mums katram taču ir tiesības būt laimīgiem. Tas palīdz paskatīties no cita skatu punkta, pajautājot sev, vai es mocītos blakus, ja nejustos laimīga?! Skumji ir tikai no tā, ka es nevarēju dot otram to laimes sajūtu, kaut arī ļoti centos mīlēt no visas sirds....

xxx* - 2011-11-18 01:39
Maija tās ir atvadas, tieši tāpat kā mēs sērojam par aizgājējiem, tieši tāpat notiek atvadas no attiecībām, citam tā ir diena, citam tas ir ilgāks laika periods. Vienkārši ļauj sev šo periodu izdzīvot, nenoliedz savas sāpes.Tikai ir jāseko līdz vai nesāc apzināti meklēt iemeslus skumt, tad tam jau ir pavisam cits saturs

Maija* - 2011-11-18 02:50
Kā Tu to, xxx, domā, kāds saturs ir apzināti meklētām skumjām?

xxx* - 2011-11-18 03:02
Apzināti meklēt skumjas, tas ir uzbrukums sev, sevis nepieņemšana, neesi cienīga laimei, neesi to pelnijusi u.t.t , katram tas ir savs veids apzināti neļaut sev būt laimīgai

xxx* - 2011-11-18 03:17
mēģināšu paskaidrot ....
Kad man nomira mazulis ( viņs nodzīvoja tikai četras dienas) , guļot palātā es raudāju. No palātā guļošas sievietes es sagaidīju aizrādījumu - cik var raudāt ( tikai lūdzu bez nosodījumiem pret viņu, viņai bija sava pieredze, kas tā viņai ļa'va teikt) , es biju jauna 21 gads, uzreiz ierāvos sevī un tā arī neizraudāju savu sāpi, situācija izveidojās tā ka nevarēju tikt uz kapiem, arī tur es netiku pie sērošanas un atvadām. Kad iznācu no slimnīcas es darīju visu ko lai nebūtu par to jādomā. Tikai pēc 20 gadiem tad kad es vēros vaļā es uzdrošinājos izsērot šis sāpes, tās bija dziļi manī noglabātas.
Pulsācija, tas ir tas ko es mācijos no maigās bioenerģētikas, biju lasījusi agrāk arī grāmatās, bet tad man tas līdz sirdij nebija aizgājis. Ja tu nevari būt paties skumjās, tu nekad nevarēsi būt patiess arī laimē. Pieņemt kā vienu tā otru stāvokli. Tikai ir svarīgi neisprūst skumjās, tad tiek zaudēta pulsācija dzīvē, tu paliec sarāvies dzīvē un nevari izplesties laimei
Es saprotu tas nav aktuāls piemērs šobrīd priekš tevis, bet varbūt palīdzēs izprast tavu stāvokli.

IneseJ* - 2011-11-18 07:09
Maijai...Protams, tas nenāca uzreiz un grūtākais bija samierināties ar domu (savu ego), ka es taču biju tik laba pret viņu, bet kā viņš pet mani ... Zināju, ka pati noteikti netikšu galā, tāpēc tajā laikā ļoti daudz lasīju. Sāku ar Svijaša padomu - piedot un atlaist ... uzrakstīju uz lapiņas vārds vārdā teikumu, kuru viņš kādā no savām grāmatām bija kā piemēru devis, Sākumā es lasīju no lapiņas, jo ar prātu to bija gūti aptvert un pieņemt, vēlāk jau atkātoju kā skaitāmpantu, ko iemācījos kā dzejolīti (joprojām iekšēji līdz galam nebiju tam noticējusi), bet pamazām es sāku just sevī izmaiņas un tad kādā brīdī sajutu, ka es tā arī jūtu - varu piedot un pieņemt viņu tādu kā Dievs viņu radījis. Un man šķiet tajā brīdī manī vairs nebija aizvainojuma (un ne tikai pret manu bijušo, bet pret vīriešiem kopumā). Turpināju strādāt ar sevi un atklāt no jauna sevī sievieti. Nu jā, manā gadījumā pagāja apmēram pusgads, kad manā dzīvē sākās pārmaiņas... Laimīgo beigu nav, jo viss vēl priekšā ...
Tagad tā uz to visu atskatoties, man šķiet, ka kāds tomēr no malas (augšas) labāk redz, kas mums ir vajadzīgs...

Baiba* - 2011-11-18 13:55
xxx- Palasīju par bioererģētiku, pieeja tiešām cita, nekā klasiskā psihoterapija. Metodes pamatā jau ir "Ticībā, ka mēs varam piedāvāt savas zināšanas par enerģijas dabu, apgūtās tehnikas, būt blakus otram, bet dziedināšana un izmaiņas cilvēku dzīvēs nāks no Dieva, Kosmosa Enerģijas, Augstākās Apziņas" (citāts). Un paldies par Lazareva linku- vakar noskatījos, vērtīgi. Vienīgais, ko grūti pieņemt, ka viņš tā izlasot vēstuli pasaka- nu jums tur būs problēmas līdz 7 augumam, ja nemainīsities. Droši jau vien, ka viņš to redz, bet tas tā drusku jocīgi.

Inese* - 2011-11-18 17:58
Pie Lazareva ir jāpierod. Viņš tā "zvetē" tos savus lasītājus un klausītājus, ka var pilnīgi pabrīnīties.
Bet caur to viņš nepieļauj cilvēku atkarību no viņa un viņa idealizāciju.

Es Lazareva grāmatas lasīju 90 gados un pēc tam ļoti daudziem cilvēkiem tās ieteicu kā vērtīgas. Un no šiem daudzajiem cilvēkiem gandrīz neviens nespēja izturēt viņa rakstīšanas stilu un tā arī līdz saturam netika.

Bet ja spēj ieklausīties, ko viņš saka, tad arī Tevis uzrakstītajā piemēra taču ir atbilde - problēmas būs tad, ja nemainīsieties. Tātad - viņš taču pasaka priekšā, ka ir jāmainās :))

Nu man ļoti der viņa sarunāšanās veids, rakstīšanas stils un arī konkrētās metodes, ko viņš piedāvā.




Jannat* - 2011-11-18 20:17
Vai kaadus Lazareva darbus var lasiit i-netaa latviski?

Baiba* - 2011-11-18 23:29
Nu jā, viss saturs, ko viņš stāsta, ir tiešām vērtīgs.

Inese* - 2011-11-19 02:24
Nē, manuprāt, ka latviski netā nav. Bija pirmās trīs grāmatas mēģinātas tulkot (un man pat vien ir), bet laikam ,ka viņš pēc tam nav ļāvis. Tā kā viss notiek krievu valodā.

Jannat* - 2011-11-19 21:02
Dziedava.lv maajas lapaa atradu Lazareva rindkopas no graamatas Karmas diagnostika/ izlasot, pirmos teikumus - pa tieso atradu atbildes uz jautaajumu, ko nedeelju cilaaju domaas :)/ Jaa, skiet, sis viirs zina ko runaa :)


skilla* - 2011-11-19 21:52
par pirmo punktu-apgalvosu ar tiru sirdsapzinu-" lai butu netirumi un atkritumi,bet ne no MANIS." Zinu,ka ne es ne mani berni NEKAD nekados apstaklos nenometisim zeme atkritumus.Ja nav miskaste-nu slikti-bet tas nenozime,ka metisim zeme!Ieliksim maisina un nesisim lidz miskastei vai majam.Punkts. Tas tacu skaidrs,ka papiri,maisini,pudeles pasi uz miskati neies,vai ta nav?Tad -KAS tos uz turieni nesis,ja ne ES?(kam tas jadara?)

skilla* - 2011-11-19 21:58
Piemers:Jurmala,diskoteka,rits pec diskotekas. Miskastes parpilditas,kapas -nu nerunasu par tam,tur brauc kombains un vac kopa visu.Es savu cipsu pacinu un mana draudzene - nesam somina,jo miskates ir pilnas-ko lai dara,bet atstat seme - NEGRIBAS! Jo milam sevi un savu juru,savu zemi-laikam ta tas ir.Un - kuram gan butu jalasa mani parpalikumi?

skilla* - 2011-11-19 22:04
Bet par grautiniem-nepiekritisu!Tautai IR tiesibas izteikt SAVAS domas! Un tikai pie mums,kur demokratija apspiesta,demonstracijas un mitinus nosauc par grautiniem un demonstrantus liek cietuma!iebaidisana!vajo iebaidisana!Ja masim ar galvu un visam piekritisim,zanaugi ap tautas kaklu paliks arvien stingraki!Ir jacinas!

Inese* - 2011-11-20 04:47
skilla-
Tautai, protams, ka ir tiesības izteikt savas domas.

Bet tauta jau negāja uz Saeimu lai kautos vai lai demolētu veikalus (kas ne pie kā nebija vainīgi), sist mašīnas vai gāzt riņķī utt.

Es rakstā runāju par grupas izprovocēšanu.

Vaikalu demolēšana vai tautas brīvas gribas izteikšana jau nav viens un tas pats.



Lapa | [1] [2] [3] 4 |

Atpakaļ