sadaļa: JAUNĪBAS NOSLĒPUMS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Katra jauna saruna ar Tevi man rodas kāda impulsa vadīta un šī saruna radās, pārdomājot komentārus pie raksta par prakšalanu. Faktiski pilnīgi konkrēti tas ir jautājums par bailēm no nezināmā un kā šīs bailes mums traucē.

Konkrēti runājot par prakšalanu, man bija tā, ka es uzzināju šo metodi un ar absolūtu ticību un pārliecību, ka man šī metode palīdzēs, sāku pildīt un mans rezultāts ir satriecoši labs.

Bet, ja es būtu izvēlējusies citu scenāriju, un sākusi klausīties citu „biedināšanā”, ka ar taviem švakajiem asinsvadiem un diviem insultiem jau nu gan nevajadzētu tā riskēt. Vai Tev taču pusaudžu gados bija sirds reimatisms un diez vai tava sirds to varēs izturēt. Vai arī – tev visi ģimenē slimo ar gremošanas sistēmas traucējumiem, iedomājies un tu tagad sālsūdeni tur liesi iekšā. Utt.

Visticamāk, ka to visu pārdomājot un iztēlojoties, es būtu iedzīvojusies lielā nedrošībā un beigu beigās ar savām bailēm piesaistījusi tieši to no kā baidītos.

Mēs taču zinām likumu – kas mūsos iekšā, tas notikumos ārā. Tātad – ja mūsos bailes, ka var kļūt slikti ar sirdi, tad visticamāk, ka kļūs slikti ar sirdi.

Bet, ja mūsos ir pārliecība par to kā mēs tagad attīrāmies un milzu pateicība Dievam, kas ļāvis mums uzzināt šo brīnišķīgo metodi un devis iespēju izveseļot savu ķermeni un dzīvi, tad visticamāk, ka tas viss mums nesīs svētību.

Es atceros, ka tad, kad pirmo reizi taisīju prakšalanu, man nebija ne mazāko šaubu, ka tas man nāk kā glābiņš. Kā atpestīšana no bezgalīgām migrēnām, no mūžīga pārguruma un nespēka, ka tas ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs, lai mainītu savu dzīvi un savu attieksmi.

Tikpat labs piemērs varētu būt par peldēšanos aukstā ūdenī. Ja Tev ir bail un Tu domā, ka sasaldēsies – tad visticamāk, ka sasaldēsies.

Bet ja to peldi uzskatīsi par svētību, tad tā Tev nāks kā svētība.

Man ir tā, ka vairs nevaru iedomāties savu ikdienu bez peldēšanās jūrā. Vienu dienu man sāka sāpēt mugura un viss liecināja par to, ka tā ir apsaldēta. Nu šādā gadījumā, jebkurš tradicionālās medicīnas pārzinātājs teiktu, ka jāsasmērē ar kaut ko sildošu, jāsaģērbjas ļoti silti un noteikti jāvaktējas, lai tikai neapaukstētos.

Man savukārt tikai viena doma – kā ātrāk tikt uz savu ikdienas peldi un kā atbrīvot savu muguru no pēkšņām sāpēm. Ko domā? Pēc peldes, kontrastdušas un norīvēšanās, mana mugura bija pilnīgā kārtībā atbilstoši manai pārliecībai.

Viss atkarīgs no attieksmes un pārliecības.

Ja kaut ko dari, tad dari ar pārliecību, ka Tev tieši to noteikti, ka vajag.

Savukārt, ja esi ielaidusi sevī šaubas un bailes, tad, kamēr vien netiec no tām vāļā un neaizvieto tās ar pārliecību, labāk nedari. Citādi bailes darīs savu darbiņu un piesaistīs to, ko pašas gribēs, nevis to, ko būtu gribējusi Tu.

Šie divi piemēri tiešām ir tikai piemēri no manas dzīves. Bet īstenībā šis ir stāsts par mūsu ikdienu. Par darbiem, par attiecībām, par notikumiem, kuri ir vai nu uz labu, vai arī ne.

Labāk jau lai viss notiek tikai un vienīgi uz labu. Lai viss nāk kā svētība. Bet lai tā būtu – pasaki attā savām bailēm. Bailēm Tavā dzīvē nav vietas. Viss ir mācību stunda un pat ja kaut kas dzīvē noiet šķērsām, nākošā reizē nav ko baidīties – dari atkal un ar pārliecību, ka viss būs labi.

Laimes terapija, laba veselība, jaunība un skaistums – tas viss ir iespējams tieši tad, kad nav baiļu. Tiklīdz par kaut ko no tā visa baidies – tas pazudīs un vietā piesaistīs to, no kā baidies.

Dzīvo ar pārliecību, ka viss ko dari ir ar svētību.

Lai Tev viss ir labi! :)