Justies satriecoši Komentāri:
dainarozenberga* -
2011-11-11 22:34 Es piekrītu Baibai par to pucēšanos. Kopš tā laika, kad sastapos ar Pavasara studiju es itin bieži, no rīta pieejot pie skapja sev saku - ŠODIEN IR SVĒTKI, ir šodiena, mana laimīgā dienā, tātad jāsapucējas! :) Manuprāt, man tas nāko tiešām no tās mirdzošās iekšējās sajūtas, un ja reiz iekšēji jūties skaists, kāpēc gan ārējo tēlu nedaudz neuzprišināt. :)
Man ir stāsts par to, kā es devos vienu rītu uz darbu, saposusies - no rīta pavadīju vairāk laika saveidojot matus, uzkrāsojos, uzvilku kaut ko skaistu un mīļu. "Braucamgabals" sanāk kādi 16 km, attiesīgi ~20 min, es katru rītu tajās 15 min sarunājos ar Dievu, skaitu afirmācijas, tik ļoti uzlādējos, ka 100% jebkurš to var pamanīt. Tā es smaidīga, laimīga piebraucu pie biroja un man pretī brauca mašīna, kurā sēdēja puisis - saskatījāmies, es pasmaidīju un iebraucu stāvvietā.
Man bija sākusies laimīgā šodiena. Priecīgi strādāju, līdz pusdienlaikā devos īsā pastaigā, gar savu mašīnīti. Un ko es redzu - zīmīte aiz stikla tīrītāja - "Saskatījāmies, vārds un tel.nr.".
Ar mani tā notika PIRMO reizi dzīvē, un kāpēc notika - es staroju, mirguļoju, vai vienkārši dalījos ar laimes sajūtu sevī - un cilvēks sajuta! :) Pasakaini! Tas viss ir tā vērts - sevī jāaudzē mīlestība, pašapziņa, pateicība un paļāvība!
Lai Tev izdodas! :)
dainarozenberga* -
2011-11-11 23:05 Tieši tā, par to jau ir stāsts - vispirms ir jāsāk mirdzēt savā visdziļākajā būtībā. Būdama neapmierināta, nogurusi, nelaimīga - Tu vari uzkrāsoties, saģērbties varbūt pat "ulzikt" smaidu, bet tas nav tas mirdzums, tam nav tā satura klāt... Es to izjūtu pēdējā laikā gluži vai ik uz soļa - jau tā savā būtībā daudz smaidu, bet cilvēki sajūt to manu iekšējo vibrāciju un daudz vairāk atsaucas! :) Mmm, ka Inesīte saka - kaifīgi! :)
dainarozenberga* -
2011-11-12 01:21 Es esmu par to, ka esam dabiskas, apzinoties savu iekšējo un arī ārējo skaistumu.
No rītiem, kad jūtu sevī rīta enerģijas spēku un savas esības apzināšanos un esmu laimīga, es vienkārši izvēlos spilgtākas krāsas, baltu blūzi, piespraužu puķu piespraudi un izvēlos būt sievišķīga. Tas viss tikai apstiprina manu sajūtu - Dieva dāvana, ka man ir Brīvā griba - es izvēlos svinēt katru dienu!
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Pāris dienas atpakaļ, pērkot veikalā džinsas ar atlaidi, turpat ievēroju arī ļoti skaistus svārciņus ar puķēm. Tā kā makā pēc pirkuma grabinājās vien pāris latu un arī šāds pirkums nebija plānots, protams, svārciņus nenopirku, bet atceļā uz māju visu laiku domāju, cik viņi bija skaisti, cik man labi izskatītos ar tumšām zeķubiksēm un augstpapēžu kurpēm..
Te pēkšņi man iešāvās prātā doma- kā būtu, ka es iedomātos, ka man šie svārciņi ir mugurā? Un vēl pieskaņotas zeķubikses un kurpes.. Un protams, arī ataugušās matu saknes nokrāsotas un es pati glīti uzkrāsojusies.. Ne no šā ne no tā mana gaita kļuva līgana, mugura iztaisnojās, un sejā parādījās plats smaids. Pat skatiens kļuva savādāks. Es vairāk ievēroju cilvēkus sev apkārt un notiekošo, nevis vienkārši iegrimusi savās domās steidzos uz mājām. Tā nu es soļoju pa pilsētu kā pa „mēli” un jutos brīnišķīgi. Ticiet vai ne, jutu sev pievērstus garāmejošo vīriešu skatienus. Varbūt tā bija tikai ilūzija, taču es nevarēju vien apvaldīt savu milzīgo smaidu un labo garastāvokli. Tai dienā es nesaņēmu komplimentus par savu izskatu vai rožu pušķi, bet galvenais bija šī iekšējā izjūta, kas man lika justies kā princesei. Katra sieviete taču ir princese, vai ne? Patiesi, nav jāuzvelk vissatriecošākā kleita, lai justos satriecoši. Tas atkarīgs tikai no manis (vai Tevis), kā es šodien izvēlos justies. Vai nav tā, ka citrreiz pucējam tikai ārējo tēlu, bet, kā saka, ja traukā ielieta skābe, kas to saēd, tad nav vairs svarīgi, vai trauks ir no zelta vai sudraba vai ar puķēm apgleznots.
Es tiešām domāju, ka patiess skaistums nāk no cilvēka iekšējās labās enerģijas, sirds siltuma un pašcieņas. Protams, ir reizes, kad jauna frizūra vai kosmētika uzlabos noskaņojumu (ir pierādīts, ka jaunas lūpu krāsas visvairāk iegādājas lietainās un drūmās dienās :) ) , taču galvenās pārmaiņas noteikti sākas galvā. Es, piemēram, uzskatu, ka pirms „Ievas pārvērtībām” cilvēkam būtu jāiziet „garīgo pārvērtību” seminārs vai konsultācija. Kādreiz es strādāju imidža centrā, kur imidža veidošanas programmu seminārā bija iekļautas psihologa lekcijas par tēmu „Pašapziņa un tēls”. Daudzi klienti nesaprata, kāpēc, gribējās taču uzreiz ķerties pie praktiskās krāsošanās, ko nu psihologs jaunu pateiks, pašas taču visu labi zinām. Bet zināt un dzīvē pielietot, iejusties un tēlu pieņemt nav viens un tas pats, vai ne?
Novērtē sākumā pati sevi, atzīsti, ka esi skaista, ne jau kaut kad, kad novājēšu par 5 kg vai nopirkšu kāroto tērpu, bet tieši tagad, šodien, tāda, kāda Tu esi ik brīdi kā Dieva brīnišķīgā pilnīgā radība! Tad arī citi Tevi novērtēs (un tas pat vairs nebūs tik svarīgi)! Kad esmu pārliecināta par sevi, gribas vairāk smaidīt, smieties, vairāk runāties un dalīties ar cilvēkiem, mana izturēšanās mainās un pasaule pati panāk man pretim. Pamēģini!
Pucēsimies, meitenes, bet neaizmirsīsim sākumā sakārtot savas domas, lai viss būtu līdzsvarā!
Uzsmaidi sev un dzīve uzsmaidīs Tev!
Un kā domā Tu?
Lai mums visām izdodas justies skaistām gan iekšēji, gan ārēji! Bučas- Baiba. |