Mājas lapa
Komentāri:
Maija* -
2011-11-07 20:40
Gribu piekrist iepriekšrakstītajam, ka komentāri šajā lapā ir ļoti, ļoti vērtīgi un tos pārejot uz citu jaunāku mājaslapu negribētos pazaudēt.
Bet tas, ko man ļoti gribētos ir tāda neliela regularitāte tajā visā. Protams, es saprotu, ka iedvesma uz šādiem rakstiem nevar būt kā režīms - tikos un tikos jābūt ierakstam, tam vajadzīga noskaņošanās, tomēr, kad katru dienu ienāku šajā lapā, lai pasmeltos dienai iedvesmu un stiprinātu sevi, dažkārt ar skumjām secinu, ka nav neviena jauna raksta un arī jaunu komentāru nav. Tādās reizēs meklēju, to, kas mani bija uzrunājis visvairāk, bet ar veco rakstu atrašanu arī ir tā, kā iepriekš jau ticis uzrakstīts. Man tas tiešām ir ļoti svarīgi un domāju,ka arī citiem cilvēkiem varētu gribēties lasīt jaunus ierakstus šeit biežāk. Kaut tie būtu lektoru raksti, nevis Ineses pašas.
Taču tik un tā LIELS, LIELS PALDIES Inesei par viņas veikumu, pozitīvismu un izstaroto mīlestību!
Maija* -
2011-11-08 17:57
Šorīt dušā pārdomāju savu vakardienas komentāru un nonācu pie secinājuma, vai es būtu priecīga lasīt regulārus rakstus bez tajā ieliktās autora tīrās enerģijas un mīlestības?! Un sapratu, ka svarīgāk man tomēr ir pārdomāts un ar mīlestību izlolots, gatavots raksts, nevis tikai atskaitei ielikts, virspusēji uzskricelēts, lai tikai būtu. Tātad saturs man ir svarīgāks par regularitāti. Kaut kāds dzīves piemērs mani uz to uzvedīnaja (neatceros vairs,kas tā bija par domu), bet momentāli atcerējos savu vakardienas komentāru šeit un sapratu, ka cilvēkam, lai uzrakstītu ar mīlestību piepildītu un uz pārdomām vedinošu rakstu, vajag gatavoties, vajag sevī izdzīvot to, ko mēs vēlāk esam gatavi pasniegt citiem, vajag rasties kaut kādiem secinājumiem vai vismaz jautājumiem, lai ar tiem uzrunātu citus cilvēkus. Un tas nevar notikt katru dienu, tam ir vajadzīgas kaut kādas nebūt dzīves situācjas, grāmatās izlasītais utt., kam p''ec tam jāļauj nogulsnēties sevī un tikai tad par to var uzrakstīt. Arī bērnu taču nēsā 9 mēnešus.
Un jā, jums taisnība, arī es varu rakstīt, taču šobrīd manī ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tāpēc atrodos šeit, lai mēģinātu sakārtot savu dzīvi. Es cenšos atrast to salmiņu, pie kura ķerties, lai atkal redzētu jēgu savai dzīvei, lai rastu tajā prieku un šie raksti man ļoti palīdz saņemties. Varbūt tāpēc es tos tik ļoti gaidu, jo tie ir mani glābšanas riņķi šajā dzīves periodā.
Tāpēc, es atvainojos par savu pārsteidzību un ņemu savu komentāru par regularitāti atpakaļ.
Esmu ārkārtīgi pateicīga, ka savā dzīves ceļā esmu sastapusi Pavasarastudiju un Ineses grāmatu "Ieelpo laimi un mīlestību", kas savā sirsnībā un vienkāršajā, saprotamajā valodā runā par laimi, mīlestību un Visuma likumiem tik iedvesmojoši, kas arī citiem ļauj noticēt, ka savā dzīvē varam sasniegt itin visu ar pareizām, pozitīvām domām un iekšējo mīlestību, satikt savu īsto un vienīgo. Paldies par to!
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šodien gribu ar Tevi parunāt par mūsu kopējo tikšanās vietu – proti, šo lapu. Vai Tev ir viegli te orientēties? Vai Tu te jūties komfortabli un labi? Šoreiz jautājums vairāk par formu, ne par saturu.
Es Pavasara studijas mājas lapu saturiski radīju 2 gadus atpakaļ ar tām niecīgajām zināšanām par tehniskām lietiņām, cik man ir. Uzreiz varu pateikt milzīgu paldies www.1w.lv administrācijai par šo iespēju kā tādu – bez maksas uzturēt salīdzinoši lielu vietni, kurā varam likt savu informāciju cik tik tīk, un piedevām par to nav jāmaksā.
(Esmu jau Tev stāstījusi un ieteikusi – ja vien Tu gribi izveidot savu mājas lapu par vienalga kādu jomu, bet Tev īsti nav paredzēts tajā ieguldīt līdzekļus, tad man šķiet, ka šis ir ļoti labs risinājums – uztaisi savu mājas lapu šeit – 1w.lv. Zinu daudzus, kas to jau pēc manis ir izdarījuši un tiešām mēs visi te esam apmierināti).
Bet nu jau ir pagājuši 2 gadi un mēs nepārtraukti augam. Es nezinu vai sākotnējā Pavasara studijas mājas lapas izdomātā sistēma un struktūra vairs spēj nodrošināt to informācijas apjomu, kurš šobrīd ir izaudzis.
Piemēram, vai Tu vari atrast rakstus, kurus reiz esi lasījusi pie „Jaunākie raksti” vai „Pēdējie komentētie raksti”? Vai nav tā, ka jūk pie kuras sadaļas kā varam to meklēt.
Un nu jau mēs tie rakstītāji ar esam vairāk. Vai atšķir, ka pagaidām visur citur ir tikai mani raksti, bet „Lektori raksta” un „Lasītāji runā” ir citu autoru teiktais?
Vai tad, kad atver rakstu – vai uzreiz vari atšķirt, kurš raksta – vai neprasās, lai jau augšā liekam autoru, sadaļu, varbūt pat datumu?
Gribu ar Tevi par šo visu pārrunāt. Jo Tu jau zini –ka es ar Tevi pārrunāju gandrīz visu J
Un vēl – kā domā – varbūt mēs esam gatavi pēc Jaunā gada sākt veidot citu lapu?
Zinu, ka šī ir mīļa un te ir tik daudz komentāru. Bet es esmu saskārusies arī ar izbrīnītu jautājumu, kādēļ neuztaisām „nopietnu lapu” un nepaņemam savu domēnu.
Ko Tu par šo visu domā? Vajag pārmaiņas? Nevajag? Ja vajag – tad ko un kādas?
Lai Tev brīnišķīgas brīvdienas!
Ar mīļumu, Inese |
