Parunāsim par naudu?
Komentāri:
Inese* -
2011-09-13 23:12
Paldies, Inga, ka uzsāc šo tematu. Tas tiešām ir ļoti nopietni. Es šo rakstu esmu rakstījusi pirms gandrīz diviem gadiem. Šodien es daudz ko papildinātu un rakstītu vēl savādāk.
Jā. Lai cik traki nebūtu to teikt, bet patiešām tā puse Latvijas iedzīvotāju, par kuriem runā, patiešām paši piesaista šo trūkuma un parādu situāciju. Un pietiktu ar attieksmes maiņu un viņi varētu dzīvot savādāk.
Es to zinu no pieredzes.
Un tam ir ļoti daudz iemeslu tieši domāšanā un attieksmē, kā atgrūžam spēju un iespēju nopelnīt. tagad, kad vadu seminārus par naudu un bagātību vēl jo skaidrāk jūtu, ka patiešām ir jāmaina domāšana.
Runājot par Tevi un to, ka esi ļoti attīrījusies- arī tas var būt trūkuma iemesls. Ir jāsazemējas. Ir jāmīl pasaulīga dzīve. Nevar aiziet tikai gārīgā izaugsmē.
Nauda ir pasaules instruments - Debesīs to nevajag. un ja cilvēks interesējas tikai un vienīgi par garīgo, tad tas var būt, ka pasaulīgais vairs nav aktuāls.
Vai arī otrādi -ka pārāk kreņķējas un pārāk baidās par mantiskām lietām. Ar bailēm mēs atkal atgrūžam šo Lakšmes enerģiju.
Siņeļņikovs ļoti labi raksta par naudas pelnīšanu. Varbūt izlasi viņa "Ceļš uz bagātību".
Inese* -
2011-09-14 05:37
Ar garīgo augšanu un mācīšanos es nedomāju konkrētus kursus vai seminārus. Es domāju attieksmes ziņā. Piemēram, es pati visu mūžu par sevi esmu teikusi, ka esmu garīga būtne, ne pasaulīga.
Bet nauda nāk tad, kad kļūstam pasaulīgi.
Kad nejūtamies slikti pelnot naudu. kad varam paprasīt adekvātu samaksu par to, ko darām. kad saprotam, ka mēs tērējam savu enerģiju konkrētā pakalpojuma sniegšanai un pakalpojuma saņēmējs mums maksā ar naudu un savu enerģiju, kuru ieguldījis šīs naudas pelnīšanā.
Un vēl kaut kur augstāk Tu rakstīji, ka skaties ko un kādus darbus piedāvā. Mana pārliecība ir, ka mums būtu jāieskatās sevī, lai secinātu ko mums visvairāk patīk darīt, kas mums vislabāk sanāk, kas mums sagādā vislielāko prieku un tad vai nu jāmēģina piemeklēt precīzi tāds darbs, kurā var šo visu pielietot, vai arī sākt to darīt patstāvīgi un caur to pelnīt.
Nu...vismaz es tā darīju.
Inese* -
2011-09-15 16:50
Kad mēģinu domāt kā es iekustināju savu enerģiju (un tai skaitā naudas pelnīšanu), tad pirmais, ko reāli darīju - es ļoti strādāju,lai iekustinātu pirmo divu čakru enerģiju. Ir jābūt zemes spēkam, lai pelnītu naudu un reāli strādātu priekš cilvēkiem.
Periodā, kad tikai sāku savu Pavasara studiju, es diendienā gāju 15-25 km dienā. Kāpēc? Lai man būtu fizisks spēks. Zemes (fiziskais, pasaulīgais spēks).
Naudas enerģija ir saistīta ar pirmajām divām čakrām. Ja visu laiku attīrām un attīstām tikai augšējās čakras, tad var gadīties, ka tas ir iemesls naudas plūsmas nosprostojuma.
Inese* -
2011-09-15 17:15
Principā tas ir tieši tas. Galvenais, lai Tu jūti, ka Tev no tā nevis pazūd, bet rodas kllāt spēks.
Un ja ar pirmajām čakrām viss kārtībā, tad jāsāk domāt, ka varbūt tā nav enerģijas vai enerģētikas "vaina", bet piemēram attieksmes.
Ir jāpadomā vai nav kāda doma vaio attieksme, kas neļauj būt bagātai.
Piemēram -žēlums.
Vai nav tā, ka ieraugot kādu vecu lauku latviešu māmuliņu pērkot maizīti un skaitot pēdējos santīmiņus, uznāk raudiens vai kaklā kamols.
Ja tā ir, tad tas liecina par bailēm no trūkuma un nevarības.
Tiklīdz ir šīs bailes, tā caur šo baidīšanos piesaistām tieši šo situāciju, no kā baidāmies.
Vai varbūt, ka ir kāda cita attieksmes problēmiņa, kas nobloķē naudas plūsmu. Vajag padomāt:)
Un pietiek šo attieksmi izmainīt, ka nauda nāk :)
Inese* -
2011-09-15 18:07
Paldies, jolītei par ļoti labu komentāru!
Elīzai-
vienmēr pareizi ir izturēties pret cilvēku ar cieņu. Arī šī māmulīte šobrīd iet caur savu dvēseles mācību. Mēs nezinām kādēļ viņai tas vajadzīgs. Varbūt viņa dzīves laikā bija pārāk pieķērusies naudai. Varbūt kādā amatā ko ne visai labu sadarīja. Varbūt vēl kāds iemesls. Mēs neko par to nezinām.
Un varbūt, ka tieši šobrīd viņas dvēselei pirms aiziešanas dod šo šķīstītavu, lai caur šo dzīves mācību viņa sakārtotos un attīrītos.
Piemēram, es domāju, ka Latvijai šis krīzes laiks ir tieši dēļ šīs šķīstīšanās. Ka saucamajos treknajos gados notika pārmērīga pieķeršanās mantiskām lietām un tika zaudēts ļoti daudz kas no garīgām vērtībām (jo nebija laika par to padomāt, bija jāpelna un jātērē nauda, jāņem kredīti un jāšiverējas ....). Kaut kādā ziņā tieši tagad ir treknie gadi, jo iegūstam milzīgu garīgu un attiecību bagātību.
Bet runājot par empātiju - tas ir labi tikai tik daudz cik tu otram cilvēkam vari palīdzēt kļūt stiprākam un cik nenodari sev un savai dvēselei pāri.
Inese* -
2011-09-15 19:22
Ak, cik skaistu komentāru ielikusi Elīza!!!
izcili!
Tieši tā - domās samīļot viņu!!!
Inese* -
2011-09-15 19:25
un Ina, tas viss ar pareizi.
Ja mēs attiecības ar naudu un ar līdzijušanu un žēlošanu esam sakārtojuši, tad nemaz necentrējamies ne uz tantiņu, ne uz kādu citu tēlu. Tieši tā arī ir.
Katrs cilvēks dzīvo savu dzīvi. un tā nav vienaldzība. Tā ir cieņa. par to tikko kā uzrakstīju jau citu rakstu :)
Inese* -
2011-09-15 20:23
:))) Dzintra, es neesmu sadūšojusies vadīt lekcijas par seksuālo enerģiju. Nezinu kāpēc. Varbūt gaidu, kad kāds jaunais lektors šo tēmu paņems:)
Bet runājot par saistību - uzskatu, ka saistība tiešām ir. Vienīgi tas nebūt tagad nenozīmē, ka ja nav seksuālā partnera, tad nu jāiet meklēt kādu ar ko žigli ko sarunāt. Nē. Serksuālo enerģiju var izstrādāt ar citām fiziskām nodarbēm.
(takš atceramies Čelentano, kas skaldīja malku) :)))
Galvenais ir principā kustināt šīs zemāko čakru enerģijas. Lai nebūtu tikai garīga attīstība vien. (debesīs jau naudu nevajag).
 Kādā citā rakstā, kad runāju par pozitīvu attieksmi pret dzīvi, bija komentāri, ka pozitīvai domāšanai traucē naudas trūkums.
Hmmm...
Tas mani pamudināja domāt par naudu un cilvēku attieksmi pret naudu.
Kas tad ir nauda? Un kas tā nav? Vai nauda ir laba vai slikta? Kāda ir cilvēku attieksme pret naudu?
Es piekrītu teorijai, ka nauda ir nekas cits kā enerģija. Nauda ir potenciāls spēks, kas vairo to, kas cilvēkā jau ir. Pati par sevi nauda nav ne laba, ne slikta. Bet nu gluži kā uguns vai ūdens – ja tiek neatbilstoši lietots, tad var nodarīt ļaunumu. Labam cilvēkam nauda palīdz darīt labas lietas. Savukārt, ja cilvēkā ir uzkrājušās ne tik labas īpašības, tad nauda kā spogulis tās izceļ un vairo.
Un es neticu, ka naudai ir tiešs sakars ar laimi, nelaimi vai prieku un bēdām. Es zinu ļoti daudz stāstu, kad cilvēkam ir milzum daudz naudas, bet ir sagrauta veselība, viņš jūtas vientuļš, pamests un nelaimīgs. Un es zinu ļoti daudz cilvēku, kuri ir laimīgi nebūdami pārlieku bagāti, lai neteiktu, ka tiešām dzīvo pieticīgi. Un, protams, zinu bagātus un laimīgus, kā arī nabadzīgus un nelaimīgus. Bet pēc visa šī spriežot, laimes vai nelaimes sajūta nav tieši atkarīga no naudas.
Piemēram, skatos dziedošo ģimeņu raidījumu un manuprāt, ļoti bagāti neviens no viņiem nav, tomēr viņi ir gatavi katru nedēļu gatavot priekšnesumus būt kopā un vēl iepriecināt ļoti lielu skaitu skatītājus, izstarot laimi un prieku, pozitīvismu un mīlestību.
Un tāpat kā naudai nav tieša sakara ar laimi, tāpat naudai nav tieša sakara ar smagu darbu un strādāšanu. Zinu, zinu, ka tas izklausās mulsinoši un pat kaitinoši. Bet nu piekritīsiet, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas tiešām godprātīgi strādā un ļoti smagi strādā, bet naudas ir tik, cik galus savilkt kopā. Un ir tādi, kas ar darbu nopelna lielu naudu. Un ir arī tādi, kas kaut ko sarunā, kādam kaut ko palīdz, izdara kādus darījumus un naudiņa vienmēr ir un ir. Ir dažādi un pēc tā varētu spriest, ka tiešā saikne – darbs un nauda – atkal nenostrādā.
Kas tad? Kur tad ir tā saikne?
Nu man jau šķiet, ka tomēr tā ir paša cilvēka attieksme pret naudu un naudas enerģiju.
Un faktiski jau mūsu tautas vēsturi papētot, daudz kas top skaidrs. Ilgus gadus un gadu simtus kalpojot citam režīmam, citam „kungam” arī rodas sajūta it kā nauda būtu atkarīga no kāda cita.
Bet faktiski, zinot kaut nedaudz kaut ko par enerģijas likumiem, top skaidrs, ka tieši tāpat kā mēs piesaistām to, ko mēs domājam, tāpat ir ar attieksmi pret naudu.
Ja baidies no naudas un bagātības – naudas nebūs.
Ja nauda patīk un ar prieku to saņem un izdod – nauda vienmēr būs atkal un atkal klāt.
Ja cilvēkam no naudas ir bail, tad, protams, tīri intuitīvi ir vieglāk izvēlēties dzīvi bez naudas vai trūkumā. Un pat ja dēļ tā ir jāvaino puspasaule, valdība, krīze, darba devējs vai nekrietnās bankas, tik un tā – tā ir paša izvēle.
Un savukārt, ja nauda patīk un to uztver kā savu paša veselīgas enerģijas rādītāju, tad nauda ir bija un būs.
Un tad arī šis periods kļūst par iespēju laiku, kas norāda uz prasmi pielāgoties situācijai un elastīgu pieeju saviem resursiem.
Zinu cilvēkus, kas šobrīd pirmo reizi mūžā veido nevalstiskās organizācijas un tieši sabiedriskā sektorā kopā rada jaunus projektu. Zinu tādus, kas atgriežas pie sen aizmirstām aktivitātēm un uzsāk projektus, kas bija aktuāli 90os gados. Zinu, kas aizbrauc uz ārzemēm un tagad saka- ak, es taču to pašu visu varēju darīt arī pie mums.
Iespēju ir gana daudz un ja ir veselīga attieksme un spēja paskatīties uz savu dzīvi no malas, tad var saprast, ka arī šis laiks mums ir dots, lai iegūtu jaunas atziņas un uzzinātu par sevi un citiem daudz ko jaunu. Starp citu – tieši stresa situācijas parāda mūsu īsto dabu. Kā arī to, kā protam ar to tikt galā.
Es aicinātu saskatīt šo kā iespēju laiku, kad sevī atrodam jaunus resursus un spējas, jaunas radošas pieejas gan savai izaugsmei, gan veselīgas enerģijas vairošanai un līdz ar to arī naudas pelnīšanai un līdz ar to - tautas atveseļošanai
|
