Tikko kā pabeidzu saturu savai otrai grāmatai un man ir tik bezgalīgi mīļa un skumja sajūta, ...tāda, ka pilnīgi...drusku jāparaud. Es nezinu kā citi autori ar to tiek galā, bet man katra grāmata ir kā bērns, kurš jāpalaiž no mājām lielā pasaulē. Un es nezinu kā viņam klāsies. Un es nezinu kā viņu sagaidīs. Es varu tikai paļauties uz Dieva svētību un cerēt, ka viss būs labi.
Tagad vēl korektori darīs savu darbu, un mākslinieki un maketētāji savu, tad tipogrāfija ....un tad jau atvēršanas svētki.
Esam ieplānojuši, ka 29.septembrī Mana laimes dienasgrāmata būs klāt un mēs varēsim to aptaustīt, samīļot un sākt pildīt ar saviem ierakstiem.
Vai zini, kas būs Mana laimes dienasgrāmata? Tā būs grāmata, ko rakstīt Tev pašai par savu laimi, par savu ceļu uz laimīgu dzīvi, tā būs mūsu saruna kā mēs katra kļuvām laimīga.
Es Tev būšu izstāstījusi savu ceļu. No 2004.gada, kad tikai vēl staigāju gar jūru un sapņoju par laimi, līdz pat mūsu dienām, kad laimes terapija iet plašumā. Tie būs īsti patiesi stāsti par manu dzīvi. Un tieši tādēļ tik jūtīgi. Un tieši tādēļ tik dziļi.
Un es ļoti ceru, ka tas mudinās Tevi rakstīt, rakstīt un rakstīt pašai par sevi, lai savukārt vēlāk....kaut kad dzīvē....Tev būtu iespēja no šīs dienasgrāmatas pasmelties spēku.
Tici man – nekas tā neiespaido un nemotivē, kā pašas labā pieredze un sasniegumi.
Tagad, kad palasu savu laimes dienasgrāmatu, man šķiet, ka priekš manis neiespējamu lietu nav. Kas viss, ko vien vēlos, tiešām ir iespējams. Vienīgi vienmēr sev ir jāpārjautā vai tiešām to man vajag un kādēļ. Un vai mani plāni sakrīt ar Dieva plānu manai dzīvei.
Bet tas jau ir cits stāsts. Tas jau ir nākošās grāmatas satura rādītājā, kur runāsim par veiksmi, vēlmēm un spēju to sasniegt, par motivāciju, par pašapziņu, par dzīves jēgu un misiju.
Šobrīd izbaudu mirkli, kad atkal beidzas kāds posms manā dzīvē, lai dotu vietu atkal jaunam dzīves periodam. Un cik skaisti, ka tas sakrīt reizē ar vasaras un rudens miju. Man vienmēr viss sakrīt ar dabu un dabas ritmu. Un man tas patīk.
Varbūt jau rīt ķeršos pie nākošās grāmatas. Varbūt..... Bet tas būs rīt.
Man patīk šī apziņa, ka katrs pabeigts darbs ir kā sākums kam jaunam.
Sākums vienmēr ir daudz jaukāks par beigām. :) Savukārt beigas jau vienmēr ir kaut kā jauna sākums. :)
