Kad man vēl nebija Pavasara studijas, es krietnu laiku nedarīju neko, bet varu Tev izstāstīt kā strādāju savu pēdējo algoto darbu.
Pirmkārt jau, es katru dienu gāju uz darbu ar konkrētu sajūtu, ka šodien ir īpašs notikums – es darīšu to, vai to, vai to (katrā dienā jau bija kaut kas cits). Es nezināju savu mūža misiju, bet es skaidri sev biju noformulējusi savu misiju konkrētā darba vietā – es strādāju tādēļ, lai konkrētās firmas īpašniekiem palīdzētu attīstīt viņu idejas, palīdzētu pildīt viņu misiju, un censtos iegūt viņiem pēc iespējas labākus darba rezultātus un peļņu.
Es ne mirkli negaidīju, lai man kāds saka ko darīt konkrētā amatā. Es jau pirmajās nedēļās izstrādāju savu darba plānu. Es iedziļinājos it visā, kas skāra manu darbu un visu savu darba laiku veltīju tiešām darbam. Es meklēju iespējas braukt komandējumos (īstenībā tas ir tas, ko man vismazāk patīk, bet tajā jomā tas bija nepieciešams) es jau tad uzstājos ar dažādām lekcijām un mani aicināja dalīties ar pieredzi citās iestādēs.
Un pats galvenais – es visu laiku apzinājos, ka šī ir mana dzīve. Ka no rīta desmitos vai pēcpusdienā divos – tā visa ir mana dzīve. Es esmu atbildīga par to kā jūtos. Es nevis strādāju par sevi nedomājot, bet es strādāju visu laiku par sevi domājot – kā es jūtos, vai mana enerģētika ir ļoti laba (jo labāka enerģētika, jo vairāk vari izdarīt un jo lielāks labums pasaulei no tevis) vai man patīk tas, ko daru, vai daru to, ko varu darīt labāk par citiem.
Un visur, kur vien varēju izdarīt labāk pa citiem – es to uzņēmos un darīju. Visu, ko nemācēju vai kas man gāja švakāk kā citiem, smalki novirzīju to viņiem.
Kā to izdarīt?
Vienkārši piesakoties darīt to, kas sanāk. Un tad redzot, ka tev jau ir pilnas rokas, citiem būs jāuzņemas pārējie darbi. Un neviens jau nezinās, ka tie ir tie darbi, kurus Tu i nemācētu, vai tie, kas Tev nepatiktu.
Laikā, kad tikai meklē savu misiju, vajag visu laiku attīstīt tikai to daļu, kura Tev padodās.
Kāpēc?
Tāpēc, ka tas, kas Tev neveicās – tur Tava misija nebūs.
Mums ir doti īpaši talanti (Dieva dāvanas), īpašs raksturs, īpašas prasmes, pat izglītība un audzināšana ir bijusi tieši tā, kas tieši mums nepieciešama - lūk šis unikālais komplekts dod Tev spēju kaut ko darīt labāk kā citi to grib un var.
Tātad lai šo atrastu – vienkārši uzņemies visur kur darīt to, kas Tev veicas.
Kad jau biju aizgājusi no šī darba, par kuru Tev te stāstīju, un jau precējusies un jau dzīvoju tikai pa māju, mani sabiedriskā kārtā vienu brīdi piesaistīja nevalstisko organizāciju sektoram un domes darbam. Un lūk tur es atkal uzņēmos darīt tieši to, kas man padodas – rakstīt rakstus, veidot prezentācijas, vadīt pasākumus, seminārus, uzrunāt lielas auditorijas. Protams, tas viss bija ne pa manu tēmu, bet es jau uz to brīdi biju reāli nofokusējusies, kas ir mani talanti un kādas ir tās, manas prasmes, kas ir krietni vien virs vidusmēra.
Lūk – šajā periodā, kamēr vēl nezini savu misiju, sāc ar to, ka atrod jomas un darbus, kas Tev sanāk labāk par citiem. Un vienmēr uzņemies tos.
Pirmkārt, tas palīdzēs augt Tavai pašapziņai. Otrkārt, Tu attīstīsi savu „unikālo komplektu”, kas Tev dots Dieva plāna izpildei Tavā dzīvē.
Jā – es sākumā atradu tīri praktiskās lietas, kas man sanāk ļoti labi – rakstīt, izteikties, runāt auditorijas priekšā, sistematizēt, strukturizēt, veidot stratēģiskus plānus utt. Un tad, kad es sapratu saturu, kurā visu šo pielietot – radās Pavasara studija, laimes terapija un es jau zināju, kas ir mana dzīves misija.
Nu tāds ir mans stāsts. Ceru, ka Tev kaut kas no šī visa var noderēt, dodoties pretim savam sapņu darbam un dzīves misijai. :)