TEKSTS: Solvita Velde

Iedvesmo sevi!

Mums dažkārt kāds iesaka doties un savas problēmas risināt pie psihologa vai psihoterapeita, mums iesaka bērnus vest uz smilšu terapiju, un tas viss ir labi. Bet ja nu kāds tev teiktu – tev nepieciešama laimes terapija? Turklāt, lai kļūtu laimīga, tev nav jātērē milzu nauda un katru nedēļu jāsēž speciālista kabinetā. Laimes terapijas būtība ir vienkārša – izlem būt laimīgs un esi laimīgs; sāc mīlēt un būsi mīlēts, skaties uz bagātību un esi bagāts. Tā ir sava veida sevis iedvesmošana un tai pat laikā tā ir pilnīgi jauna pasaules uztvere caur skaisto un pozitīvo. Vizualizē savus sapņus, mēģini savās domās tos ieraudzīt jau reālus un skaties – tie jau piepildās tavā dzīvē.

Laimes terapija – tās ir rūpes par savas dvēseles higiēnu, un tā nepieciešama katrai no mums. Gan ģimenē, gan skolā tev mācīja, kā labā fiziskā formā uzturēt savu ķermeni, kā rūpēties par to, lai esi kopta. Nekoptai iziet sabiedrībā vai pat staigāt pa māju nav pieņemts. Ar domām ir tieši tas pats – tad, kad galvā ienāk kāda slikta doma, to tikpat ātri vajag nomainīt kā netīru apģērbu, jo to, ko tu domā, to arī piesaisti un dabū. Ja tu iemācīsies saskatīt labo, tad arī vairāk redzēsi labās iespējas, labos risinājumus, labos veidus, kā dzīvot. Tad arī atkrīt vēlme otru kritizēt, tad gribas uzslavēt, priecāties par otru.

Ko nozīmē būt laimīgai? Tas nozīmē būt visu laiku apmierinātai, turklāt tā nav tāda izrādīšanās citiem vai peldēšana savās labajās domās, kamēr apkārt notiek šausmu lietās. Nē, tajā pašā laikā tu skaidrām acīm redzi visu, kas notiek. Tev nav rozā briļļu. Tu esi apmierināta ar to, ka tas notiek tieši tā, jo zini, ka viss ir uz labu. Pat ja tā ir kāda slimība vai negadījums, tu saproti, ka varēja gadīties vēl trakāk. Ja reiz tev ir jāpiedzīvo šī mācība, jāiziet cauri šim negadījumam, tu tomēr esi dzīva, neesi sakropļota, neviens nav cietis vairāk, nekā tas bija nepieciešams. Un tieši tā var skatīties uz jebkuru situāciju, pat uz kāda tuvinieka nāvi. Var uz to skatīties caur reliģiju, varbūt dvēsele ir atvieglota, varbūt slimības dēļ šim cilvēkam bija grūti, bet tagad viņam ir vieglāk. Jā, palicējiem ir grūtāk, bet jūs varat apvienoties un viens otru stiprināt un bieži gadās, ka tieši negadījums ļoti satuvina ģimenes locekļus, draugus vai radiniekus. Šad tad tā ir laime nelaimē. Risinājumus katram gadījumam jāvar piemeklēt pašai, bet nevajag atrunāties – ir krīze un tāpēc es nevaru būt laimīga! Šodien visiem ir krīze. Tas būtu tikpat muļķīgi kā dusmoties, ka ir rudens un līst lietus vai ir ziema un ir sals. Jebkam centies pieiet ar domu, ka tas neizbojās tavu dienu un neatņems tev laimes sajūtu.

Cik laimīga tu esi šodien? Tieši šobrīd? Vai tu sevi mīli?

Bieži vien liela daļa sieviešu, kas dara laimīgu savu vīru vai draugu, savus bērnus, vecākus, varbūt pat kolēģus un radiniekus, bieži vien aizmirst šai sarakstā ierindot sevi.

Un kā ir ar Tevi?

Ko darīt tad, ja esam izlasījušas daudz grāmatu un rakstu, dzirdējušas daudz ieteikumu kā dzīvot skaisti un laimīgi, bet tiklīdz to gribētu pielietot dzīvē, tā iestājās ļoti daudz „BET”, un pēkšņi šķiet, ka „dzīvē viss ir savādāk”?

 Zinu šo sajūtu. Tā tas ir, jo ieradumi negrib mūs atlaist vaļā. Ja gadiem esam pieradušas būt gan kritiskas, gan norūpējušās, gan perfektas, gan atbildīgas par visu, tad vienā dienā to pārmainīt nav tik viegli. Mēs instinktīvi darām visu tā, kā esam pieradušas darīt. 

Lai to izmainītu – ir jāsaprot kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?

Vai esat domājuši cik lielu nozīmi jūsu dzīvē aizņem domas par naudu? Un cik daudz tas ir proporcionāli citām vērtībām?

Nu, paskaitīsim. Padomāsim par situāciju, kas šobrīd varētu būt izveidojusies mūsu valstī. Piemēram, cilvēks atrodas darbā un strādā kādas 8 stundas. Tad vēl ceļš uz darbu un atpakaļ. Tad vēl iepirkšanās, kas atkal ir ciešā saistībā ar naudu un naudas izdošanu. Un tad vēl pieskaitām to laiku, kad maksājam rēķinus, plānojam, skaitām, rēķinam, vai apsveram ko kurā brīdī varam atļauties, ko nē.

Gadās, ka cilvēki savstarpēji iekarstot, pasaka viens otram ārkārtīgi nepatīkamas lietas. Var pat gadīties, ka noformulē tās kā programmas dažādu noskaudumu, lādējumu un lāstu veidā. 

Var būt vēl smagāka situācija, kad šīs programmas tiek uzliktas speciāli.

Tad nu šoreiz gribu parunāt par to, kā sevi pasargāt, lai pats nejauši tā neizdarītu, gan ko darīt tad, ja kāds cits apzināti vai neapzināti tā ir izrīkojies.