Vienā seminārā sākām sarunu, kuru gribu paturpināt arī šeit. Runājām par to, ka savā būtībā Visumam nav citas iespējas ar mums sarunāties, kā tikai caur citiem cilvēkiem, caur notikumiem, caur mūsu pašu atziņām un informāciju, ko saņemam no TV, radio, interneta, žurnāliem, avīzēm vai grāmatām. Un tālāk jau viss ir atkarīgs tikai no mums pašām- cik daudz no šīs informācijas mēs uztveram un izprotam kā atbildes uz šodienas jautājumiem, un cik palaižam garām.
Bet, ja nu tas, kas notiek ir kā zīme tieši tev?
Vai esi kādreiz domājusi, kāpēc ir notikumi, kuri tevi uzrunā un izsauc emocijas un pārdomas, un paralēli notiek ļoti daudz citu notikumu, par kuriem pat īsti nemaz neaizdomājies un dažreiz pat nepamani? Piemēram, uz ielas stāv kāda veca māmuliņa un savos pirkstos tur dažus santīmus, saprotot, ka ir pa maz un nepietiek maizītei. Un tu saproti, ka tas tevī izsauc tik milzīgu žēlumu, ka esi gatava gan iedot naudiņu, gan pažēlot, gan izpalīdzēt un neviļus savās domās vēl un vēl atgriezies pie šīs ainas.
Vai cits gadījums – kur vien skaties, tur jaunas māmiņas ar ratiņiem un maziem bērniem. Nu pilnīgi tā, it kā speciāli tavā ceļā tas būtu nolikts.
Vai iemīlējušies pārīši, kas skūpstās un čubinās. Un burtiski izstaro mīlestību un maigumu.
Kāpēc tavā ceļā ir tieši šīs ainas? Un kādas izjūtas tas tevī izsauc?
Varbūt, ka šobrīd tiešām ir periods, ka pašai sevis bieži kļūst žēl, un pārnestā nozīmē arī mēs bieži pārskaitām santīmiņus, kas īsti nepietiek. Vai varbūt arī mēs baidāmies, kas notiks, kad mums pienāks vecumdienas? Savukārt, varbūt tas, ka redzam citu mīlestību, mums signalizē par to, cik ļoti tās pietrūkst mums pašām?
Vai esi kādreiz mēģinājusi speciāli saskatīt zīmes? Nu, piemēram, jau kopš rīta, kad izej no mājas sāc vērot visu, kas tavā redzeslokā notiek ar skaidru apziņu „tas ir kā zīme man”.
Kāds teikums izskan, kad ieslēdzu radio? Ko runā man fonā nepazīstami cilvēki? Kādam skatam pievēršos, ejot pa ielu? Kāds teikums vai kāda bilde „iekrīt acīs”, kad atveru žurnālu? Un pamēģini paanalizēt to.
Piemēram. Ko priekš manis izsaka uz ielas stāvošais ubags? Nu mēs taču zinām, ka tā ir viņa dzīve. Viņa liktenis. Viņa izvēle. Varbūt viņš tā jūtas laimīgs. Bet ko man šis simbols ziņo?
Kura iekšējā sajūta man lika viņu ievērot, pamanīt un par viņu aizdomāties?
Varbūt, ka esmu pa daudz pievērsusies mantiskām vērtībām?
Varbūt, ka man ir bail no nabadzības?
Varbūt, ka neciešu būt lūdzēja lomā?
Varbūt, ka manās domās tas atgādina kādu situāciju un savelk paralēles?
Jo, galu galā, ja mani tas nekā neskartu, visticamāk, ka es nebūtu paskatījusies viņa virzienā, un tāds tēls nebūtu ienācis manā redzeslokā.
Vai, cits piemērs – pēdējā laikā arvien biežāk sanāk tikties ar veiksmīgām, koptām, skaistām, laimīgām sievietēm, kas dzīvē tiešām daudz sasniegušas, kurām ir mīļas ģimenes un laba karjera. Kādas domas rodas tad?
Un te nu nevajadzētu „uzķerties uz āķa” un sākt analizēt vai viņas tiešām ir tik veiksmīgas, vai viņas tiešām ir tik laimīgas, vai varbūt tomēr ne. Tā ir viņu dzīve.
Toties ir vērts sev pajautāt – ko man Visums ar šo tikšanos gribēja pateikt? Varbūt tikai apstiprināt, ka tas viss ir iespējams – gan ģimene, gan bērni, gan karjera, gan sakopts izskats un vēl harmoniska pašsajūta.
Varbūt arī man ir laiks sākt par sevi rūpēties un kļūt par veiksmīgu un laimīgu sievieti, un es to sen jau esmu pelnījusiJ
Interesanti, ka mūsu zemapziņa ļoti labi uztver simbolus un zīmju valodu. Un zīmes ir visapkārt. Zemapziņa tiešām to visu redz. Jautājums vien ir par to cik daudz mēs apziņas līmenī saprotam, ko šīs zīmes mums saka.
Zīmes un simboli ir tepat ap mums. Tie saka mums priekšā kā jūtamies, no kā jāpiesargājas, ko varam darīt „ar pilnu krūti”, kas veiksies, kas jānogaida. Tikai jautājums vai mēs tās redzam un protam izprast.
Novēlu tev saskatīt iedvesmojošas un labas zīmes un tēlus, kas stiprinās tevi ik dienas.
Ja vēlies par šo tēmu parunāt, tad gaidīšu komentārus tepat pie raksta, kā arī labprāt aicinu uz semināriem un konsultācijām klātienē. Kur un kā var skatīties www.pavasarastudija.1w.lv
