Ja runājam par 1. čakru, tad jau virsrakstā es mēģināju noformulēt galvenās lietas, par ko tā atbild. Pēc manām domām ir tā, ja cilvēks ir piedzimis ar gana spēcīgu fizisku enerģiju un labu veselību, tad var domāt, ka viņam jau no dabas gana labi strādā 1. čakra. Bet dzīves laikā ir ārkārtīgi dažādi notikumi un dažādas mūsu pieredzes, kuru laikā šī enerģija var nosprostoties un dēļ tā, ka netiek darbināta, aizvērties.
Man pašai ir bijis dažādi ar šīm jomām un tēmām. Uzreiz jāsaka, ka man nav ne jausmas, kura čakra man ir vaļā, kura ciet. Kaut kā pieļauju, ka visas darbojas labi. :)
Bet atskatoties ir bijis tā, ka jau piedzimstot fiziskā veselība man bijusi laba un savu sakņu apzināšanās– piesaiste zemei, tautai, vietai, dzimtai, ģimenei - ļoti izteikta. Un tas arī nav mazinājies. Toties ir tā, ka dzīves laikā, mani ir ārkārtēji interesējis viss, kas saistīts ar garīgo augšanu. Kā es saku – es pārsvarā visu mūžu esmu skatījusies debesīs un domājusi par garīgu attīstību (un tās jau ir 6. un 7. čakra).
Ar to gribu teikt, ka ja kādu jomu pamet novārtā un „nedarbina”, tad tā „iesērē”.
Arī ar mani tā notika. Un tad es ļoti apzināti sāku piestrādāt pie šīs čakras savešanas kārtībā. Ko es darīju? Es sāku iemīlēt pasauli, materiālās vērtības un zemes lietas. Es sāku sajust prieku, kad bija jādara fizisks darbs. Arī tagad, kad mana dzīve kļūst pārāk teorētiska (semināri, grāmata, konsultācijas, mājas lapa, sarunas utt), pirmais, ko daru – eju mizot kartupeļus un burkānus, lai caur ēst gatavošanu savās sajūtās sajūgtos kopā ar to ārkārtīgi dziļo un spēcīgo jušanu, ka esmu sieviete un daru misijas darbu. Sieviete savu ģimeni pabaros arī tad, kad karš ies pāri, kad krīze, vai nelaime būs to skārusi. Sievietei ir apbrīnojams spēks iekšā, kas saistīts ar šo dzimtas izdzīvošanas instinktu – gādāt, paēdināt, samīļot, sasildīt. Ir vērts šo kultivēt, ja jūti, ka trūkst sazemējuma.
Vēl – es atceros reiz Ērika Hānberga teikto – „kamēr es pats gribu nopļaut zāli pie mājas un sajūtu laimi no tikko pļautas zāles smaržas, zinu, ka viss ar mani ir kārtībā”.
Ar mani ir tāpat. Kamēr pati rūpējos par savu dārzu, tīru savu māju vai savu mašīnu un sajūtu prieku no tā, ka to daru – viss ar mani ir kārtībā. Mana 1.čakra tiek „darbināta” un man rodas spēks no tā, ka dzīvoju.
Vakar noskatījos, kā vasarnieki iebrauc Jūrmalā. Viena konkrēta sieviete stāvēja savas mājas priekšā un zvanīja n-tās stundas, lai izsauktu strādniekus, kas sagrābs pērnās lapas un izravēs un sakops 200 kvadrātmetru lielo teritoriju. Un tieši tad sapratu, ka man ir būtiski nepazaudēt savā dzīvē šo saikni ar praktisku darbu, ka man ir būtiski, lai varu savu zemi (kaut vai tikai dažus simtus kvadrātmetru) kopt pati. Lai man nav jāstāv blakus grābeklim un jāmeklē cilvēks, kurš varētu sakopt manu piemājas zemi.
Nekad neesmu to pētījusi, bet domāju, ka lielai daļai cilvēku, šobrīd ir par maz saskares ar zemi un praktiskiem darbiem. Ka aug paaudzes (un faktiski visās paaudzēs ir bijuši tādi cilvēki), kas ir atrauti no praktiskām lietām. Lūk – šiem cilvēkiem būtu jāpiedomā kā viņi iekustinās savu 1.čakras enerģiju, jo tas ir spēks, kurš ļauj mums justies labi tieši fiziski.
Atceries – spēks ražo spēku, enerģija –enerģiju.
Esmu jau stāstījusi, ka, lai es „iekustinātu” savu Pavasara studiju, lai radītu to no nulles, es ļoti piedomāju, kur ņemt tam spēku. Un tajā periodā tīri fiziski ļoti daudz kustējos un ziemā gāju gar jūru burtiski 20-25 km dienā, lai vienkārši iekustinātu šo fiziska spēka un radošo enerģiju.
Kad sāku vadīt seminārus, tad secināju, ka 3 stundas no vietas vienai pašai runāt auditorijas priekšā arī ir milzīgs spēku patēriņš – un atkal sapratu, ka bez šīs 25 km iešanas, es vienkārši to nespētu.
Vēl – man ir ārkārtīgi dziļa pārliecība, ka 1.čakras enerģija ir saistīta ar mūsu senčiem un mūsu saknēm. Tātad –ja cilvēks nav sakārtojis attiecības ar savu ģimeni (mammu, tēti, vecmammu, vectēvu utt.) tad viņam nav pietiekošas šīs enerģijas –salīdzinoši ar tādu cilvēku, kuram tas viss ir sakārtots. Esmu to novērojusi dzīvē un redzu, ka tas tā ir.
Vēl – ja jau pieaugušā vecumā cilvēks grib mainīt savu valsti, vietu un sākt dzīvi kur citur – tad arī ir tā, ka pieaugušu koku pārstādīt ir ļoti grūti. Zūd spēki. Un koks vai cilvēks var arī neiedzīvoties jaunā vietā.
Un vēl – man šķiet, ka savus spēkus mazina visi tie, kas noliedz savas saknes. Kas ar aizvainojumu un rūgtumu brauc prom no Latvijas un domā, ka citur būs labāk. Cita lieta – ja cilvēks aizbrauc ar mīlestību pret savu zemi. Tad viņam ar saknēm un pašapziņu viss kārtībā.
Nu...īstenībā par šo varētu runāt vēl un vēl. Un gan jau komentāru sadaļā mēs vēl izvērsīsimies.
Tagad beigšu. Man jāsāk gatavoties vakara semināram. :)
Rīt turpināsim par otro čakru. :)