Mūsu un mājas enerģija un enerģētika


Komentārs:

Agnese* - 2011-04-20 20:40
Cik jauki, tieši šodien tīrīju vakardien saliktos jaunos skapīšus savā mājā un darīju to tieši ar Tavā grāmatā aprakstīto pieeju - apzināti samīļojot jauno mēbeli un domās pat runājot, it kā sveicot jauno mājas iemītnieku. Un re - tagad lasu ko līdzīgu. :) Varu teikt, ka vismaz man ir ļoti svarīgi visu jauno iztīrīt un tikai tad sajūto to kā mājai piederīgu, tikai tad var sākt likt iekšā mantas un piepildīt ar mīlestību :)

Un par remontu - ļoti labi Tevi saprotu. Man kādus divus gadus mājā bija kapitālais remonts, kad katru dienu viss bija vienos putekļos un pārklāts plēvēm. Atceros, cik tas bija morāli grūti, ka Tava vide vairs nav Tava un patiesībā rodas pat sajūta, ka māju īsti nav, jo tā remonta laikā nesniedz patvērumu, bet prasa papildus enerģiju no mums.

Lai Tev izdodas ļoti, ļoti skaisti un brīnišķīgi!



 Kādu laiku neesmu Tev rakstījusi, un tieši tādēļ man ir daudz pārdomu un jauna, ko Tev pastāstīt. Sadalīšu to vairākos stāstiņos.

Viens no maniem īpašiem novērojumiem ir saistīts ar mājas enerģētikas atjaunošanu un to, kā tas mūs ietekmē.

Man mājās šobrīd ir remonts. Nu, no vienas puses nekas īpašs. Tikai kosmētiskais remonts skaistuma, tīrības un enerģētikas atjaunošanai. Bet kā jau remonta laikā, tiek ļoti daudz šķirotas un pāršķirotas mantas. Liela daļa no tām tiek izmestas un mainītas, kā arī iegādātas no jauna. Plus vēl tam kādu laiku visas mantas tiek pārnestas uz vienu istabu, pēc tam visas tās pašas mantas uz otru istabu, nekas vairs nestāv tur, kur tam jābūt un krietnu laiku mājās ir reāls haoss.

Manā gadījumā vēl piedevām ir tā, ka es katru dienu vadu seminārus  un atbraucu mājās ļoti vēlu, un dēļ tā mājas remontēšana, kārtošana un tīrīšana lielākoties notiek bez manis.

Un te nu sākas mani novērojumi. Izrādās, ka pat nebūdama iesaistīta remonta darbos, es pa tiešo esmu saistīta ar mājas un savu lietu enerģētiku un tas, kas man parasti ik dienas ir ļoti vienkārši – uzturēt savu laimes sajūtu – te pēkšņi man prasa milzu laiku un saņemšanos, papildus noskaņošanos un harmonizēšanos. Nu...ir tāda sajūta it kā ne tikai lietas, bet visas manas sajūtas un domas būtu izkaisītas un man grūti tās savākt kopā.

Un tad seko nākošie novērojumi – mēs jau zinām, ka ir likums „kā sauc tā atskan” un lūk, lai kur es brauktu un kādā Latvijas vietā tiktos ar cilvēkiem, man visi pēc kārtas saka, cik viņi ir piekusuši, saputrojušies, palikuši bez spēka un grib vienkārši atpūsties un izgulēties. Es klausos un dzirdu, ka viņi saka to, ko es jūtu.

Un tad sāku domāt – kurā gan brīdī es zaudēju spēku. Un pēkšņi sapratu, ka tas ir saistīts ar manu mājas enerģētiku. Tās lietas, kas man gadiem bija kalpojušas un diendienā bija blakus, kas bija sapildītas ar mīlestību un deva man spēku, nu tika iznestas ārā. Tika pārkrāsotas sienas un sapirktas jaunas mantas. Bet.....šīm mēbelēm un lietām taču vēl nav mūsu mājas enerģētikas. Tās ir atnākušas ar pilnīgi citu informāciju. Un mēs jau nezinām kas ar šīm mantām ir bijis pirms mēs tās atvedām.

Un te nu mani jaunie atklājumi – ka lietas ir pie sevis jāpieradina tāpat kā cilvēki, dzīvnieki un jauni apstākļi. Aiznesot prom savu iepriekšējo iedzīvi un atvedot vietā jaunu mēs nevaram domāt, ka to nepamanīsim. Mūsos rodas tukšums, kurš jāsapilda ar mīlestību.

Un tā nu es tagad pilnā nopietnībā mīļoju, paijāju un sūtu labu enerģētiku visam, kas mājās ir jauns, un zinu, ka pēc tam to visu ar uzviju atgūšu no savas mājas atpakaļ.

Lai mājas mums dotu spēku, mums ik pa laikam tās jāsamīļo un jāsapilda ar mīlestības enerģētiku. Un ja ir iztaisīts remonts – tad vēl jo vairāk. Mums jānoņem iepriekšējā (svešā) informatīvā programma un jāuzliek sava- pozitīvā un mīlestības piepildītā enerģētika.

Un tad atkal mūsu māja kļūs par mūsu miera ostu un patvērumu, par vietu, kas dod mums spēku, iedvesmu un laimes sajūtu.

Komentāri (8)  |  2011-04-20 18:22  |  Skatīts: 5128x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Agnese* - 2011-04-20 20:40
Cik jauki, tieši šodien tīrīju vakardien saliktos jaunos skapīšus savā mājā un darīju to tieši ar Tavā grāmatā aprakstīto pieeju - apzināti samīļojot jauno mēbeli un domās pat runājot, it kā sveicot jauno mājas iemītnieku. Un re - tagad lasu ko līdzīgu. :) Varu teikt, ka vismaz man ir ļoti svarīgi visu jauno iztīrīt un tikai tad sajūto to kā mājai piederīgu, tikai tad var sākt likt iekšā mantas un piepildīt ar mīlestību :)

Un par remontu - ļoti labi Tevi saprotu. Man kādus divus gadus mājā bija kapitālais remonts, kad katru dienu viss bija vienos putekļos un pārklāts plēvēm. Atceros, cik tas bija morāli grūti, ka Tava vide vairs nav Tava un patiesībā rodas pat sajūta, ka māju īsti nav, jo tā remonta laikā nesniedz patvērumu, bet prasa papildus enerģiju no mums.

Lai Tev izdodas ļoti, ļoti skaisti un brīnišķīgi!

Es* - 2011-04-21 19:57
Lasīju, Inese, šo rakstiņu un vēlos pajautāt. Bet pirms pāris vārdos par situāciju, kādā dzīvoju. Ir nu tā sanācis, ka jau kādu ilgu laiciņu dzīvoju pie radiem, ir sava istaba. Taču nekādi nespēju pieņemt to, kā savas mājas. Lai arī kā kārtotu šo savu stūrīti, ir sajūta, ka manis radītā enerģētika tik un tā tiek izjaukta un tā sajūta ir un ir, ka esmu ciemos, ne savās mājās. Tas protams daudzreiz rada diskomfortu, stresu utt. Man ir savs mīļš cilvēks, taču tā nu ir iegrozījies dzīvē, ka nevaram būt kopā. Bet, reizēm esot kopā, tajās mājās es jūtos kā savējās. Es ar lielu prieku varu darīt tur visu, kārtot, mazgāt un izbaudu par to lielu gandarījumu. Un iekšēji jūtos kā mājās. Ir patīkama aura, kas sniedz labsajūtu, rodas miers sirdī un dvēselē. Jā, varbūt arī tas ir saistīts, ka esmu tad kopā ar sev mīļo cilvēku...varbūt. Un tomēr, cenšos rast tam izskaidrojumu, kāpēc tā ir?!

Inese* - 2011-04-21 22:07
Es vienmēr ieklausos šādās sajūtās un man ir bijis ļoti svarīgi kā jūtos mīļotā cilvēka mājās. Tas ļoti daudz pasaka priekšā par cilvēku ar kuru gribam būt kopā.
Ja mums patīk aura, kurā draugs dzīvo, tad enerģētiski esam līdzīgi un mums varētu izveidoties laba kopdzīves vietas aura.

Es* - 2011-04-21 22:53
Paldies, Inese! Tevis rakstītais tik apstiprina manas iekšējās sajūtas attiecīgās situācijās. Tā ir. Ir tā labā aura , kas liek justies mierīgi, labi, droši... Paldies!

Kristīne* - 2011-06-02 16:12
Sāku kārtot māju pēc taviem padomiem, kas aprakstīti grāmatā.un radās divi jautājumi.pirmais-ko darīt ar alkohola glāzēm?tās man ir uzdāvinātas,bet mēs alko nelietojam.viesi uzdāvināja,lai pašiem būtu no kā dzert,paši atbrauc ar alkoholu.Es ļoti,ļoti,ļoti negribu,ka manā mājā atrastos alkohola glāzes.Drīkstu tās mest ārā?
Otrs jautājums,par lietām kuras jālikvidē,ja ir sliktas atmiņas par to.man uzdāvināja ļoti dārgu segu,no darbavietas, kuru negribu pat atcerēties...es to segu negribu redzēt pat nogrūstu nevienā skapī...jālikvidē kaut maksāja dārgi?

Inese* - 2011-06-02 17:14
Nu...es vienā mierā izmestu. It sevišķi tās alkohola glāzes.
Bet ja sega dārga, tad jau var atdot kādam, kam tas reāli noderēs.
No resursu taupīšanas viedokļa jau jāseko arī cik ko metam ārā. Labāk vienmēr ir atrast pielietojumu vai arī kādu, kam tas noder:)

1624* - 2011-06-02 18:53
Labu ideju Tu pasaki- atdot kādam. Bet aiziešu pie viņa ciemos -priekšā nīstā sega..aizdomājos, ka segu vienkārši varētu sadedzināt....un tas noveda pie domas.... sega ne pie kā nav vainīga...

Inese* - 2011-06-04 06:48
Nu tak var atdot kādam, pie kā nemūžam ciemos neaiziesi:) Piemēram, nodot baznīcā. Vai aizsūtīt kādai lauku ģimenei. Ja esi Rīgā, tad Spicē var nodot drēbes un varbūt arī uz segām tas attiecas:)


Atpakaļ