Resursi, pirkumi un kas cits


Komentārs:

Ilva* - 2011-03-30 02:28
Jā!!....bet mēs ļoti labi zinām, ka ar nodomiem vien būs par maz.....jo agri vai vēlu mēs varam aiziet vecājā ieradumā...jo dvēsele jau pieprasa to ko tā pieprasa....un šeit noteikti kā resurss ir vajadzīgas afirmācijas, kas mums mainīs un iemācīs pa jaunam....un!!!...tikai tad!!!!...kad!!!... mēs pašas būsim pieņēmušas lēmumu...tad arī darīsim......
....un!!!...iespējams...šo varam paskatīties no veselīgās puses, ka patiesībā šī...iepirkšanās ir visīstāskā atkarība....Tas izklausās neveselīgi....bet!!...mūsu mērķis taču ir dzīvot veselīgi. Mēs esam tik ļoti pieradušas dzirdēt...par atkarībām....kas ir saistīts ar alkoholu, ēdienu, darbu un tā tālāk...bet ir tik ļoti grūti pieņemt, ka mēs esam atkarīgas no kafijas...vai atkarīgas no iepirkšanās...un..ar šo palīdzību mēs risinam savas problēmas...noliekot tās tālākā plauktiņā. Un...protams,ka atkarības mums piemīt pilnīgi visiem...šādas vai tādas...bet viņas ir...kā šī iepirkšanās...vai kā atkarīgām no modes tendencēm...vai atkarībām no sajūtām,ka nāk pavasaris...un tik ļoti gribās jaunu apģērbu...ka pērkam un pērkam to atkal un atkal.
Bet!!!!..vai tas ir tas sliktākais...ka vēlamies izskatīties sievišķīgas un skaistas!!!!...nu ne taču.....bet!!!...vissvarīgākais ir tas, lai mēs neiestrēgtu atkarībā...jo ir taču tik ļoti svarīgi, ka mūsos notiek attīstība.
Ļoti mīļš paldies par šo tēmu Inese...ir par ko padomāt:)



 „Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām” – ar šo tik zināmo tekstu nu jau pie manis vērsušās daudzas semināru dalībnieces un saka „Inesīt – tik ilgi neesam parunājušās tavā mājas lapā”.  Un es saku – kā, es taču tur rakstu katru dienu.

Bet izrādās, ka ar komentāriem vien ir pamaz un es saprotu, ka Tu gaidi jaunu rakstiņu un jaunu sarunu tematu. :)

 

Interesanti, ka man bija licies, ka burtiski tikko esmu uzrakstījusi rakstu par sievietes spēku. Šodien paskatījos, ka tas noticis 2 nedēļas atpakaļ. Nu...ko lai saka. :) Tieši tik piepildīts laiks man šobrīd ir. Un dienā es sarakstos tik ļoti daudz, ka ir sajūta, ka visiem visu jau esmu pateikusi un plus vēl tam semināros izrunājusi. :)

 

Man ir ļoti daudz tēmu, ko gribu ar Tevi pārrunāt un kuras mani tagad nodarbina. Viena no tām ir saruna par resursiem un par mājas kopšanas rituāliem, par ārā mešanu, atdošanu un vietā pirkšanu vai saņemšanu.

 

Svētdien bijām mājās sarunājuši, ka nu jau ziema beigusies un laiks sakārtot skapjus un izšķirot kārtējo reizi drēbes. Un kad atkal kārtējais lielais maiss ārā mešanai bija pilns, es sāku aizdomāties, ka kaut kas šajā visā tomēr nav līdz galam pareizi.

Es, protams, saprotu mūs kā sievietes, kurām vajag arvien jaunu tērpu un jaunu tēlu, kurām nepieciešama iepirkšanās un nepieciešama savas garderobes un savas mājas izskata atjaunošana, bet....no resursu šķērdēšanas viedokļa, šķiet tajā visā vajadzētu kaut kādu līdzsvaru un mērenību.

Un par resursiem es šai gadījumā domāju gan tieši materiālās vērtības, kuras tiek ražotas arvien vairāk un netiek pārstrādātas un tiek vienkārši izmestas, gan laiku un naudu, kuru tērējam, lai šo nepārtraukto procesu uzturētu.

Un lai arī piederu pie cilvēkiem, kas patiešām nepērk jaunas lietas tādēļ, ka mode mainījusies vai nepieciešams jaunāks modelis televizoram vai datoram, bet pat tik, cik es pērku, to mantisko uzkrājumu veido acīmredzamu.

 

Un tad nu rodas jautājums pašam sev - cik tad es esmu autors savai dzīvei? Cik es pati lemju kā dzīvot un kā ne? Un cik spēcīgi ir stereotipi, ka katru pavasari vai katru rudeni ir jāatjauno garderobe ar kaut ko jaunu, kaut ko svaigu, kaut ko citu un kaut ko tieši šai sezonai atbilstošu.

Cilvēks skrien un strādā, cīnās ar krīzi, mēģina sapelnīt, mēģina atļauties un krīt depresijā, ja tas viss neizdodas, lai tikai noturētos tais sabiedrības uzliktajos rāmjos vai arī paša stereotipos.

Un es jau ne par vienu nesmejos. Es esmu sabiedrības daļa un daru tāpat. Vienīgi šodien man apcerīgs noskaņojums un tādēļ gribu ar Tevi parunāt, ka savā būtībā mēs ļoti lielu laiku tērējam kaut kādām šķietamām vērtībām, kas brīžos, kad iziet no rāmjiem, ir diezgan agresīvas pret dabu un mums pašiem.

 

Vakar skatījos raidījumu, kurā Juris Rubenis teica –ir ārkārtīgi sarežģīti līkloči dzīvē jāiziet rokrokā ar savu Ego, lai nonāktu pie vienkāršības.

 

Nolēmu, ka turpmāk es daudz vairāk piedomāšu pie tā, ko tiešām vajag un ko nepieciešams nopirkt jaunu, un ko var izmantot no tā, kas jau ir.

Gribu atvadīties no niķa, ka kaut ko pērk pirkšanas vai iegribu pēc.

Vai nav jauka atziņa? :)

 

Lūk – par to šai periodā domāju.

Un Tu?

Komentāri (18)  |  2011-03-29 20:55  |  Skatīts: 5649x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baibiņa :)* - 2011-03-29 21:44

Es arī piefiksēju,ka ļoti daudz pēdējā laikā piedomāju,par lietām,drēbēm,kas man ir mājās uzkrājušās.....
Un, patiesībā ,daudzas no tām ir iegādātas- kāda cita ietekmē (ieteikts,ka tas man nepieciešams,piestāv...uttt...),bet,izrādās, man nemaz tās pārsvarā nav nepieciešamas! Jo netiek lietotas, vilktas! Un, tomēr vēljoprojām ar savu enerģētiku aizņem vietu manā skapī....


Piekrītu Tev Inesīte,ka ir vairāk jāpiedomā pie tā,kas mums tiešām ir vajadzīgs un kas ne....

Un, no tiem pirkšanas niķiem, kāda cita ieteikumiem un savām iegribām jāatbrīvojas :)
Tikai - kā??? Lūk jautājums! :)


Inese* - 2011-03-29 21:48
Man ar šis jautājums vēl nav atbildēts:)
Ir tikai jaunie labie nodomi, kurus esmu apņēmusies pildīt:)

Un skapī vēl arvien ir ļoti daudz drēbju, kas nekad nav valkātas, un gaida savu kārtu, lai es kaut kā tiktu ar tām galā.

Zane* - 2011-03-29 22:13
Sveiki,
Tā kā es neesmu no tām aktīvākajām komentāru rakstītājām un jautājumu uzdevējām, tad tiešām, gaidu šos tavus rakstiņus un katru dienu ieskrienu mājas lapā ar cerību, ka būt kāds labs raksts, kurš iedos sparu novērtēt dzīvi un apkārtējos ....

Inese* - 2011-03-29 22:42
Paldies:) Es ņemšu to vērā. :)
Parasti es vados no komentāriem un pēc tā varu spriest, kas ir aktuāli, kas ne, kas patīk, kas ne, kas svarīgs, kas ne.
Citreiz tieši komentāri ir tie, kas ierosina kādu jaunu tēmu garākai sarunai:)

Ilva* - 2011-03-30 02:28
Jā!!....bet mēs ļoti labi zinām, ka ar nodomiem vien būs par maz.....jo agri vai vēlu mēs varam aiziet vecājā ieradumā...jo dvēsele jau pieprasa to ko tā pieprasa....un šeit noteikti kā resurss ir vajadzīgas afirmācijas, kas mums mainīs un iemācīs pa jaunam....un!!!...tikai tad!!!!...kad!!!... mēs pašas būsim pieņēmušas lēmumu...tad arī darīsim......
....un!!!...iespējams...šo varam paskatīties no veselīgās puses, ka patiesībā šī...iepirkšanās ir visīstāskā atkarība....Tas izklausās neveselīgi....bet!!...mūsu mērķis taču ir dzīvot veselīgi. Mēs esam tik ļoti pieradušas dzirdēt...par atkarībām....kas ir saistīts ar alkoholu, ēdienu, darbu un tā tālāk...bet ir tik ļoti grūti pieņemt, ka mēs esam atkarīgas no kafijas...vai atkarīgas no iepirkšanās...un..ar šo palīdzību mēs risinam savas problēmas...noliekot tās tālākā plauktiņā. Un...protams,ka atkarības mums piemīt pilnīgi visiem...šādas vai tādas...bet viņas ir...kā šī iepirkšanās...vai kā atkarīgām no modes tendencēm...vai atkarībām no sajūtām,ka nāk pavasaris...un tik ļoti gribās jaunu apģērbu...ka pērkam un pērkam to atkal un atkal.
Bet!!!!..vai tas ir tas sliktākais...ka vēlamies izskatīties sievišķīgas un skaistas!!!!...nu ne taču.....bet!!!...vissvarīgākais ir tas, lai mēs neiestrēgtu atkarībā...jo ir taču tik ļoti svarīgi, ka mūsos notiek attīstība.
Ļoti mīļš paldies par šo tēmu Inese...ir par ko padomāt:)

Karinčiks* - 2011-03-30 02:50
Paldies..par kārtējo rakstu,labiem komentāriem,kuriem pilnībā pievienojos..
Katru sezonu cenšos sakārtot skapi,lietas..un tieši tā,kā saki Inesīt, atrodas lietas,kuras neesmu vilkusi,lietojusi..un man ir jautājums sev...ko daru nepareizi?
Bet ar to gan varu padalīties,ka ēdiena ziņā..man ir izdevies kompensēt..jo ēdu to,ko patiešām vēlos un tik,cik varu patērēt..un domāju,ka veselīgi...Lai mums izdodas...

Gunita* - 2011-03-30 04:12
Pavasaris nak ne tikai ar sevis attirisanu bet visu skapju,apkartnes tirisanu.Jaa,mantas un lietas mums tik daudz apkart un visa mes esam ieaugusi...vai isteniba tik daudz mums vajag?

Inga* - 2011-03-30 04:39
Kas gan tur slikts, ja patīk pucēties, tas tak ir tik sievišķīgi! Un mūsu ķermenis - Dvēseles templis, Dieva brīnums, kāpēc gan viņu neietērpt kādā skaistā rotā, viņš taču to ir pelnījis tik ilgus gadus mums kalpojot. Manuprāt, sievietei ir jābūt skaisti apģērbtai, koptai, tā ir mūsu būtība, nu nemaz negribas atpakaļ pastalās ar aubi galvā. Tam, ka jāatbrīvojas no liekām mantām piekrītu, bet staigāt visu laiku vienā apģērbā, nu ne, tas nav priekš manis, galu, galā, vienmēr kādam var kautko atdod, uzdāvināt, ja pašam tas vairs nekalpo.Nu dikti patīk man sevi palutināt, iepriecināt ar kādu dāvaniņu, tas ir tik jauki! Šeit protams es nerunāju par slimu atkarību no iepirkšanās, bet vienmēr cenšos sevi iepriecināt ar ko skaistu un sievišķīgu, nu protams, ka varētu bez daudzkā iztikt, bet godīgi sakot, man šī taupīšana, ko mums no visām pusēm grib uzspiest, ir apnikusi, nu diezvai ir tas labākais variants nēsāt apģērbu kamēr kļūst caurs, šaubos, ka tas mūs un mūsu vīriešus iepriecinās. Vīriešiem patīk, ka sievietes ir mainīgas arī apģērbā.
Šajā sakarībā vēlos pastāstīt kādu stāstu:
Vīrs aizbrauca komandējumā. Sieva viņa prombūtnes laikā nolēma viņam sagādāt pārsteigumu, uztaisīja remontu, saposa māju tīru jo tīru, nu tik dikti centās, ka knapi paspēja veikt visus darbus, bet par sevi nebija laika padomāt. Vīrs atgriezās no komandējumā un redz, viņam ir tik skaista māja, bet istabas vidū stāv putnu biedēklis - sieva, kas ir vecā halātā, pārgurusi, sastrādātām rokām............
Otrs variants:
Vīrs aizbrauca komandējumā, sieva visu brīvo laiku veltīja sev, nomainīja matu griezumu, sakopa sevi, atpūtās, iegādājās jaunus tērpus........Vīrs atbrauc mājās un redz cik skaista ir viņa sieva, kā viņam ir paveicies........
Mums katrai der padomāt, kādas esam mēs!
Lai viss izdodas!!!


iedvesma - 2011-03-30 05:22
Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa.

Arī pašai ir bijis dzīvē tā, ka bija daudz līdzekļu, ko varēju tērēt pēc patikas un tajā laikā es dzīvoju Vācijā, kur mācījos un brīvo laiku vnk staigāju pa veikaliem uz nebēdu. Un tā pēc 3 mēnešiem sevi pieķēru pie domas, ka rīts sākas ar domu par to uz kuru veikalu iešu pēc skolas un vakarā nevaru iemigt, jo domāju kā koptēlā izskatīsies noskatītais tērps. Tā man bija reāli liela un nevajadzīga atkarība. Tādu vairs negribu Kad atbraucu mājās sapratu, ka man ir vismaz 20 T krekli un vēl visādas drēbes un mantas, kuras bija kā nevis nepieciešamība, bet gan pirktas daudzveidībai.

tagad esmu atgriezusies LV un arī pie reālās situācijas. tagad naudiņa ir ierobežotā daudzumā un visu plānoju un skaitu, līdz ar to tagad pērku tikai pašu, pašu minimālāko.

Esmu pati atradusi veidus kā sevi iepriecināt. Tā vairs nav iepirkšanās, bet gan kādas kūkas izcepšana, draugu apciemošana, aizbraukšana uz laukiem vai zeķes adīšana, vai grāmatas lasīšana. Lūk, un tas man tagad nozīmē - palutināt sevi!

Lkm mainās vērtības un par to esmu priecīga! :)

p.s. drēbes tagad jau neesmu pirkusi..... Ehmm... varētu būt kādi 2-3 mēneši. Izskatās, ka manas neprognozējamās iegribas ir apslapušas :)

Inese* - 2011-04-01 01:32
Man šķiet, ka būtiskākais šai visā ir būt savas dzīves autoram. Lai pēc iespējas nebūtu jāuzķeras atlaidēm vai reklāmām, vai kaut kā ietekmei vai pierunāšanai.
Cik bieži ir tā, ka padodamies dažādām vājībām - citreiz pārdevēja bijusi supertigotāja, citreiz cena liekas vilinoša, citreiz gribas sevi palutināt utt. Un tā mājās rodas lietas, kas tā arī netiek lietotas un drēbes, kas netiek valkātas.
Un tad stāv gan skapī, gan vannasistabas plauktos (kādi tik kremi, skrubji, losjoni un pat smaržas), gan kurpju nodalījumā......

Es vēlarvien par šo turpinu domāt :)
Un protams kopt un škirot :)

Ineta* - 2011-04-01 23:30
Interesanti, es tieši pirms pāris dienām domāju oar to pašu - vai tiešām man vajag tik bieži mainīt drēbes? Es jau īstenība neesmu tā, kas katru sezonu pērk jaunu kārtu vai seko modei, bet jauns lietiņas man patīk. Tikai ir arī žēl izmest ļoti minimali valkātas drēbes. Var jau atdot citiem un tā, bet es arī piedomāju pie resursu šķērdēšanas jautājuma :)
Laba viela pārdomām...

Anonīms* - 2011-05-05 03:46
- ja naudiņas ir tik cik ir, tad ir jādomā ko pirkt un ko ne... bet ja tā viegli nāk, tad nav nekāds brīnums, ka apaug ar nevajadzīgām mantām... un tad nu taisam lielas acis un brīnamies :)) nu jā.. tad var tēlot labdari un kādam ziedot...


bet manu prāt vajadzētu arī aizdomāties kaut mazulietiņ.... draudzīgio dzīvi dabai... arī tad mēs neapaugsim ar neko lieku....

esmu kaut kur lasījusi, ka cilvēksir vienīgā dzīvā radība uz zemes, kas ražo atkritumus.... it kā jau loģiski :)))) bet varbūt kaut ko pietaupīsim no tās Zemes arī mūsu nākamajām paaudzēm... :)))

Lai jauka un piepildīta Jums diena!

Inese* - 2011-05-12 17:32
Apaugšanai ar mantām ir ļoti maza sakarība ar "vieglu" naudu. Tie drīzāk ir mūsu paradumi.

Tieši tad, kad naudas ir maz, cilvēkam ir diezgan bail mest ārā vai atdot kādam savas lietas. Un tas ir saistīts ar to, ka nav pārliecības, ka varēs nopirkt vietā.
Ja naudas plūsma ir harmoniska, tad šādu baiļu nav.

Ļoti bieži cilvēki apaug ar lietām tieši tad, kad sākas panika un trūkums.

Un es pilnīgi piekrītu par attieksmes maiņu uz "draudzīgu dzīvi dabai". Tad neatkarīgi no tā cik situēti būsim, ar mantām neapaugsim:)



Baiba* - 2012-01-06 00:55
No pieredzes saku, ka tērēju mazāk, ja ir vairāk naudas- tā sajūta, ka varēsi atļauties nopirkt, kad vajadzēs atļauj lieki neuzkrāt un netērēties.
Bezjēdzīga un atkarīga iepirkšanās rodas no iekšēja tukšuma izjūtas (kas bieži nāk no bērnības, bet var būt arī no smaga zaudējuma). Šo tukšuma izjūtu gan ar iepirkšanos neaizpildīt, tā ir tikai ilūzija. Tādā gadījumā jāapzinās visa pilnība un pārpilnība- bagātība, kas Tev pieder pašreizējā brīdī - nu piemēram, draugi, ģimene, mājas utt. (kad vien uznāk kāre spontāni iepirkties) un jāpateicas par to.

Jannat* - 2012-01-06 03:51
Vai ku labs rasksts un komentaari, jo sii ir teema, ar kuru saaku aizrauties un piedomaat vecgada nogalee, kritiski izveerteejot dreebju skapi un veelmes dziivot stiliigi,
Lai gan seit ir dilemma, kaa "buut vai nebuut" no Hamleta :))
No vienas puses es piekriiitu Ingai, ka sievietei ir jaakopj sevi un nav nekas slikts buut sieviskiigai,teerpties skaisti utt, bet no otras puses - cik tomeer jaabuut nobriedusai un sapraatiigai kaa arii atbildiigai, lai izveerteetu savus gadus, statusu, pirkumus un gaumi - tiesaam nosokeejos par savu garderobi un domaaju, ka to pirkumu vietaa tak vareeju iegaadaaties daudz skaistaakas, kvalitatiivaakas lietas - nu muuzu dziivo muuzu maacies :) un taa visaas dziives sfeeraas, laime gan, ka jau ir izveidojusies gimene, tad tas briedums pats par sevi naak, mainaas prioritaates, priekstati par dziives veertiibaam.
Par mantu apaugsanu - tiiri organiski man ir bijusi jau no beerniibas tieksme atbriivoties no mantaam periodiski - vecaaki sokeejaas - nu kaa var mest aaraa, tas tak veel tev noderees un taa...arii pieaugot, sii veelme ir paliekosa un sveetiiga, arii uzsaakot Laimes terapiju, viegli varu atvadiities no nevajadziigaam lietaam :)
arii tagad maajaas vairaak viss ir tiiri nepieciesamiibai dziivot - taads minimaalisms izklausaas, bet ir vieglaak dziivot un to visu paarvaldiit un taapat maajiigumu var dabuut ar kraasojumu, akcentiem, esmu ciemojusies pie cilveekiem, kur tiesaam var redzeet - nav kraamu - viss ir tiirs, sakaartots - ir skaidriibas sajuuta:)
Mees esam dazaadi un atskiriigi, gan personiibaas, gan dziives periodos - siis taadas man paardomas un atzinjas:)))

Baiba* - 2012-01-06 16:45
Jā, man arī patīk vairāk minimālisms, nekad nav paticis, ka ir daudz lieku mantu- visādu vāzīšu un glāzīšu, kas man šķiet, burtiski bremzē enerģijas plūsmu. Tā kā mums mājās ir bērni, tad ir bērnu mantas, kas krājas, bet arī tās cenšamies periodiski pārskatīt un atdot kādam citam. Kādreiz, kad mēs ar vīru ceļojām apkārt, mūsu visa iedzīve satilpa 2-vos čemodānos :) Bet, dzīvojot uz vietas, pats nemani, kā apaudz ar mantām. It kā neko daudz nepērkam- un tomēr..Un kur tad vēl visas skapjaukšas, plaukti, nebaltai dienai noliktais... Man arī no vecāsmammas ir ieaudzināts- NEKO ārā nemest, ja nu noderēs (kā nekā viņa pārcietusi kara gadus) un tad nu manī, kārtojot māju, vienmēr cīnās šie divi spēki- "Nemet ārā, gan jau noderēs" un "met vai atdod droši, atbrīvosies vieta jaunajam, visums ir pārpilns".

Baiba* - 2012-01-06 16:47
Un vēl - man ļoti patīk pārlasīt vecās sarunas, tā kā neesmu bijusi kopā ar šo mājas lapu kopš paša sākuma, atklāju šais sarunās daudz jauna un interesanta un pārdomu vērta!

Inese * - 2012-01-07 01:28
Man arī :)
Dažreiz izlasu mūsu sarunas, kas rakstītas pirms pusotra vai diviem gadiem un secinu cik tā ir aktuāla tēma vēlarvien.
Bet dažreiz nospriežu, ka nu jau esam tikušas daudz tālāk:)

Jebkurā gadījumā - ir tik labi, ka sarunājamies jau trešo gadu!
Paldies!


Atpakaļ