sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien pāršķirstu savus pierakstus un domāju par jauno kursu „Viņš un Viņa” un pirmo reizi man ir sajūta „ak, ja es šo visu būtu zinājusi bērnībā vai pusaudžu gados” – diez kā tad man būtu uzvērtusies dzīve?

Jā, viennozīmīgi – tādā gadījumā es noteikti neveidotu šādu kursu :) Jo vienkārši uzskatītu, ka tas ir pats par sevi saprotams – dzīvot sievišķīgi. Bet tad es tā pārlaižu acis pār citiem cilvēkiem ar domu –cik tad ir to labo piemēru, par kuriem varu pateikt, jā, „šī sieviete tiešām dzīvo, apzinoties sievišķās enerģijas vērtību” un „jā, šis vīrietis tiešām ir ļoti vīrišķīgs”. Interesanti, ka vīrišķīgi vīrieši nāk prātā vairāk, kā sievišķīgas sievietes. Nu varbūt tādēļ, ka sabiedrībā redzamākā ir vīrišķā enerģija.

Es pagājušā nedēļā biju aizgājusi pie astroloģes un guvu tik daudz brīnišķīgu atziņu, bet svarīgākā no tām bija – „atpūties un dari mazāk. Mazāk tavā gadījumā nozīmē vairāk”. Un tagad, vēlreiz un vēlreiz domājot par sievišķību, pilnīgi sajūtu šī teiciena jēgu:

Ja esam piekusušas, tad daudz mazāk varam paņemt pretim to, ko dzīve mums dod.

Tad esam saspringtas, lai izturētu slodzi. Tad esam uztrauktas, lai visu paspētu un lai tas būtu labi padarīts. Tad esam ar dubultu pāratbildību, lai šai savā piekusumā vēl piedevām veidotu brīnišķīgas attiecības ģimenē. Jo to jau gan mēs esam iemācījušās, ka sieviete (sieva, mamma) veido ģimenes kopējo atmosfēru un garastāvokli. To mēs redzam tajos brīžos, kad kaut kas pašai noiet šķērsām un tūlīt momentā noreaģē bērni un vīrs. To mēs redzam. Tikai....nav spēka izmainīt.

Mēs vakar seminārā runājām, ka ir dažādas situācijas, ka ir dažādi forsmažori, kas liek mums būt pārpūlē. Un es piekrītu, ka jā – ir. Un tad, kad ir vētra vai ugunsgrēks, tad tiešām neviens nejautā kurš iedvesmos un kurš darīs. Bet jautājums ir: kāpēc mēs gribam dzīvot ugunsgrēka režīmā visu savu dzīvi. Kāpēc mēs izvēlamies stumt, vilkt, nest visas ģimenes smagumu, līdz vīrs sajūtas pilnīgi nevajadzīgs un gribēdams nevar atrast savu vīrišķās enerģijas pielietojumu. Kāpēc mēs to pašas izvēlamies?

Vakar aizrunājāmies tik tālu, ka varbūt tas ir mūsu Ego, kas pēc tam ir laimīgs sev uzsist uz pleca un pateikt „jā, es to spēju; es to izdarīju; es esmu malacis; esmu cienīgs, ka mani mīl.”. Varbūt, ka tas tiešām ir dēļ mūsu vīrišķās dabas (kura neapšaubāmi kāda daļa mūsos ir), kura grib pierādīties, sasniegt un varēt. Kura grib izdarīt kaut ko vērtīgu, lai varētu pateikt „mani tiešām ir vērts mīlēt” vai arī „lai visi redz, cik es varu un esmu vērtīgs”.

Varbūt tas ir tādēļ, ka neviens mums (meitenēm un sievietēm) nepateica un neparādīja, ka esam vērtības pašas pa sevi un mums tiešām nav nekas jāizdara, jāpierāda un jāsastrādā, lai mēs būtu mīlestības vērtas.

Kāpēc tā tas viss izvērtās?

Dēļ sajukušām vērtībām paaudžu paaudzēs. Dēļ tā, ka mammas darīja tāpat. Dēļ tā, ka vecmammas tādas bija. Un savukārt to paaudzi, kurā dzīvoja savādāk – to mēs nesatikām. Tas bija krietni pirms mums.

Es pie sevis domāju – diez kāda būtu mana bērnība, ja mamma vienmēr būtu mājās. Mana mamma stāstīja, ka viņas mamma (mana vecāmamma) nekad nestrādāja algotu darbu un vienmēr viņus ar brāli sagaidīja mājās no skolas un pavadīja uz pulciņiem vai citām nodarbībām. Un ka tā esot bijusi katastrofa, kad vienu reizi (mūžā) viņas mamma izdomājusi iet palīdzēt kādos darbos kādai vācu kundzei un dēļ tā divas nedēļas pa dienas vidu neesot bijusi mājās. Mana mamma stāsta to kā savas bērnības diskomforta atmiņas. Un, lai arī tas ir pēckara laiks un trūkums un grūtums tur bija ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tas, kas visu sakārtoja – bija sievietes enerģija mājās. Mūs šķir tikai divas paaudzes. Kādā citā mājā tās varbūt ir trīs paaudzes, bet faktiski tie nemaz nav tik ļoti seni laiki, kad viss bija savādāk.

Es pati jau kādu krietnāku laiku apzināti audzēju savu sievišķību. Protams, iet kā pa celmiem, bet katrā reizē, kad atkal izdzīvoju kādu situāciju caur sievišķo enerģiju un sajūtu kā vīrs to pašu situāciju (pilnīgi dabiski) ir izdzīvojis caur vīrišķo, tā pilnīgi fiziski jūtu, kā Visums mūsu dzīvē dod klāt enerģiju. Kā spēka, iedvesmas un veiksmes kļūst vairāk. Un starp citu – tas ir vēl viens veids, kā tik uz sava 9tā viļņa.

Mēs jau tik daudz esam runājušas par to kā būt veiksmīgām un iedvesmas pilnām (manā otrā grāmatā ir vesela nodaļa par to), bet šis ir vēl viens paņēmiens – vienkārši izvēlies sievišķību, lai vīrs dabiski dzīvotu caur vīrišķību, un Kosmoss šādām attiecībām dod milzīgu spēku. Tiklīdz pašas to sajaucam, tā spēki rūk un enerģija klāt nenāk. Kāpēc nenāk? Jo esam piekusušas un nevaram to paņemt pretim. Vai arī ja paņemtu – dēļ savas vīrišķās enerģijas nodarītu daudz posta sev un apkārtējiem. Es pēdējā laikā to tik spēcīgi izjūtu, ka faktiski ar šo spēlējos katru dienu. Un, protams, gaidu to brīdi, kad apziņa būs pārkārtojusies uz sievišķību tik ļoti, ka varēs sievišķībā dzīvot visu laiku. Jā, bet tad ... tad es vairs par to nerunāšu un šādus seminārus netaisīšu: )) tad tas posms būs beidzies. Un ticu, kad tad noteikti būs citas tēmas un jaunas intereses.

Ja arī Tev šīs sievišķības un vīrišķības tēmas liekas saistošas un gribi tās uzspodrināt savā dzīvē, tad tieši šodien sākas jauns kurss „Viņš un Viņa”, un tieši šodien runāsim par sievišķās enerģijas vērtību un kādēļ ir tik labi, ja izvēlamies sievišķību. Kādēļ tas ir labi visiem – mums pašām, vīriem, bērniem un sabiedrībai kopumā.

Seminārs šodien 18.00 – 20.30. Kuģu ielā 11-302. Pieteikšanās pie Santas (pavasarastudija@gmail.com vai 2910041)

Ar mīļumu, Inese