sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Ir sākusies jauna nedēļa, un jau būtu jāgatavojas jauniem notikumiem, bet es vēl un vēl esmu TAJĀS sajūtās. Es vēl atceros. Vēl baudu. Es vēl esmu visā iekšā un nevaru to pārtraukt. Un negribu, jo manī ir tik milzīga pateicība un tik ārkārtīga laimes sajūta par to, kā tas viss notika. Jā, tie bija svētki grāmatai, un tie bija svētki arī man. Un ļoti ceru, ka visiem tiem cilvēkiem, kas piedalījās.

Ja man tagad ir jāpasaka, kas bija visspilgtākais, tad man jāsaka – man kā sajūtu cilvēkam visvairāk - atmosfēra un attieksme.

Gan tas, ka izvēlējāmies Gaismas pili un tiešām sajutāmies virs zemes un drusku jau debesīs. Tas, ka bibliotēkas kolektīvs un tie cilvēki, kas bija saistīti ar pasākumu, ir tik atsaucīgi un tik sirsnīgi. Esmu ļoti pateicīga Inetai un Beātei, un puišiem, kas nodrošināja apskaņošanu, jo šie cilvēki dara vairāk nekā darbu. Tā bija vienreizēja atsaucība un tiešām ģimeniska sajūta kopā ar cilvēkiem, kurus pēc būtības esam tikko kā iepazinuši.

Un Pavasara studijas komanda. Santa, Aija, Laila, Daina, Dace. Un Daces meitiņa Dārta. Un Daces brālis Jānis. Un grāmatas redaktore Santa. Man vīrs pēc pasākuma jautā – nu kur tu ņem tādus cilvēkus, kuri ir tik nesavtīgi, atbildīgi, visu varoši, dodoši. Kur tādus var atrast? Sapņu komanda :) Viņš saka – es neticēju, ka reālā dzīvē tā var būt.

Un trešdienas pasākumā tā sajūta, ka visa Pavasara studija iznāk priekšā un mūsu ir tik daudz. Tas ir fantastiski, jo nebija neviena, kurš nebija. Un tas, ka esam kopā. Un tas, ka svinam svētkus kopā. Un tas, ka paši to varam saviem spēkiem uzorganizēt – jo Dace ar gongiem ir mūsējā, Kristīne ir mūsējā, Varis ir mūsējais. Viņi katrs vada dažādas nodarbības Pavasara studijā un šai pasākumā deva katrs savu māku un mākslu. Bija bagāti. Esmu laimīga, ka esmu tuvu ar tādiem cilvēkiem.

Un viesi un pasākuma dalībnieki – tas būtu jāfilmē, kā notika tā ienākšana, atnākšana, ierašanās. Un tas mīļums, kad sirds pretim sirdij tiecas. Ar katru samīļojāmies, ar katru satikāmies uzriez dvēseļu līmenī.

Un es nevaru nepieminēt salonu „Rudais Mac” un Kristīni un Ivetu, kuras abās dienās mani pucēja un tad, kad es raudzījos pēc maciņa, samīļoja un teica, ka tā ir dāvana. Es biju aizkustināta līdz asarām.

Un nevaru nepieminēt savas spēka saknes – savu lielo ģimeni ar mammu, māsām un viņu ģimenēm. Šādas kopā būšanas man dod milzu spēku. Man ir tik svarīgi, lai mana ģimene domās man ir klātesoša jebkurā situācijā, bet dažreiz - tādos īpašos brīžos, lai tiekamies visi klātienē. Un šoreiz tā bija. Laime.

Un draugi. Un kursabiedri. Un bijušie kolēģi. Ak..tas viss bija kā tādā milzu festivālā, pēc kura ir tiešām jāsaņemas, lai atgrieztos ikdienā. :))

Jau teicu, ka manās sajūtās šī grāmata man ir kā tāda caciņa, kas pieprasa daudz manas enerģijas un uzmanības. Nu tad nu tagad grāmatas atvēršanas svētki to tiešām pierādīja. Tā nu vēl nebija bijis, kad svinam trīs dienas un nevaram un negribam beigt.

Un galu galā – nekas jau nebeidzas. Grāmatas ceļš pie Tevis ir tikai sācies. Un es noteikti gaidīšu ziņu, kā tai pie Tevis iet :))))

Samīļoju Tevi.
Un saku milzīgu paldies visiem, kas piedalījās svētku tapšanā un kopā būšanā. Tas bija tiešām skaisti. Jūtos piepildīta un laimīga.

Lai laba diena!

Inese