sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: LAILA PORIETE
Ir gluži vienalga – tu esi zvirbulis vai ērglis, svarīgi ir, ka tavi spārni notur tevi līdzsvarā. Līdzsvarā, ar centru sevī.
Šie vārdi mani uzrunāja svētdienas dievkalpojumā un ļoti sasaucās ar tēmu, kas man tuva – sevis pieņemšanu un mīlēšanu tādus, kādi esam.
Pasaule ir duāla. Un nav patiesība kaut kas viens. Dievs ir taisnprātīgs un Dievs ir žēlsirdīgs. Ja pieņemsim, ka tikai taisnprātīgs, tad varbūt bēgsim un noliegsim to, negribēdami piedzīvot “taisnīgu tiesu”. Un tā būs vienpusēja izpratne. Ja pieņemsim – Dievs ir žēlsirdīgs un raudzīsimies – ak, gan jau man šito piedos vai arī – šo jau es drīkstu, tas tur tāds nieks vai vienu reizīti jau var un tml., - tā atkal būs galējība un vienkāršota izpratne. Dievs ir nevis viens vai otrs, Dievs ir abi. Tāpat kā mūsu miesa un dvēsele nav atdalāmi viens no otra. Mēs varam būt garīgas būtnes, bet nedrīkstam atstāt novārtā arī savu miesu, par kuru pienācīgi ir jārūpējas. Un tieši tāpat arī pretēji – pat, ja katrs žurnāls un skaistumkopšanas salons burtiski “brēc” par to, cik perfektai tev jābūt. Tu nevari dzīvot tikai miesai, aizraujoties ar mākslīgo skaistumu, bet tu nevari arī dzīvot par to aizmirstot un nedodot tai ēst. Ja ļaujamies tikai kaut kam vienam, tas spārns izaug milzīgs (ērgļa spārns), savukārt otrs spārns paliek zvirbuļa. Un šādi mēs nevaram lidot, jo neesam līdzsvarā, mēs neesam iecentrēti. Varbūt kādam izdodas lidot arī šādi, bet šādā lidojumā visa pasaule kratās un svārstās. Bet dažkārt mums pat patīk šāds lidojums, jo tā ir ērti, tā ir pierasts.
Bet – ja es iecentrējos un atrodu to līdzsvaru sevī, es iegūstu mieru, mieru savā sirdī. Un miers manā sirdī nozīmē – miers manos mīļajos un miers cilvēkos apkārt. Es iegūstam jaunu, pilnīgi citādu redzējumu un tā dzīvot kļūst viegli. Viegli pieņemt sevī gan balto, gan melno, gan taisnību, gan žēlastību, gan savas veiksmes, gan zaudējumus. Tikai apzināti pieņemot un iemīlot sevi tādu kāda esmu. No malas neviens to mums iedot nevar. Tu nevari veikalā atrast preci ar nosaukumu “miers” vai “līdzsvars”. Miers un līdzsvars gūstams vien paša sirdī, ar mīlestību ejot ceļus, kas ved gan kalnā, gan lejā. Ar mīlestību vispirms jau pašam pret sevi.
Ja nemīlam un nepieņemam sevi, ja mūsos ir dusmas, naids, skaudība, aizvainojums, bailes un nevēlēšanās redzēt un saprast savas un līdzcilvēku patiesās vajadzības, tad mūsos šī miera, centrējuma un līdzsvara nav, tad mūsu spārni ir kroplīgi un lidojums – tāds saraustīts un drebelīgs. Un dot, kā zināms, mēs varam tikai to, kas ir mūsos.
Lai izdodas atrast mieru sevī, atvērties pasaulei, bet tajā pat laikā – būt iecentrētai līdzsvarotam lidojumam.
Tādas manas pārdomas. Bet kā to izproti Tu?
