sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Sveika, mīļā! Kā Tev iet šai starp svētku laikā, kad Ziemassvētki jau nosvinēti un Jaunais gads vēl priekšā?

Trūkst sniega un baltuma? Trūkst gaismas un viegluma?

Toties šodien līst lietiņš, kas visu smuki nomazgā. Atceries tautasdziesmiņu „sidrabiņa lietiņš lija...”. Kad ārā līst, es vienmēr pie sevis nosaku „cik labi. Pasaule mazgājas”. Un tad ir tāda iekšēja tīrības un svaiguma sajūta un no tumsas un dubļiem vairs domās nav ne vēsts.

Es Tev šodien gribu piedāvāt reizē ar mani izdarīt kādu darbiņu. Vai esi ar mieru? Es šodien tieši to daru un domāju, ka Tev arī derētu. Es šodien izsapņoju un domās izveidoju savu dzīvi tādu, kādu to gribu.

Vai Tu zini kādu dzīvi Tu tiešām gribi? Nevis kādu negribi, bet kādu gribi?

Pārsvarā cilvēki tad, kad viņiem jautā, ko viņi grib –viņi atbild par to, ko viņi savā dzīvē negrib. Bet mēs šodien varētu pamēģināt radīt tādu bildi, ko tiešām gribam.

Vai vari aprakstīt sevi? Kāda Tu gribētu būt. Vai domās vari iedomāties –kāds ir Tavs ideālais augums? Kāda Tu gribi izskatīties? Kādi ir Tavi mati, seja, āda? Cik Tu esi slaida vai formīga? Un kā Tu jūties? Kas tieši Tev ir vajadzīgs, lai justos laimīga?

Varbūt tā ir atpūta un laiks pašai sev. Varbūt tās ir kādas fiziskas aktivitātes – peldēšana vai garākas pastaigas? Iztēlojies smalki, kas tieši Tev ir vajadzīgs? Un nebojā šīs savas domas ar „jā..., bet....!”. Tagad nē. Tagad tikai domā kā būtu, ja būtu. Kā būtu –ja Tev būtu Tava ideālā laimīgā dzīve.

Un tagad padomā par savām attiecībām. Pirmkārt jau –par savām attiecībām ar pasauli, ar Debesīm, ar Dievu. Vai Tev pietiek laika un vēlmju būt šai kopīgā Visuma plūsmā. Vai Tu par to padomā? Vai sajūti Visuma elpu un vai tā iet vienā ritmā ar Tevi?

Katrreiz, kad manā dzīvē ir kāds diskomforts vai kāda nepatīkama dzīves situācija, es pirmais ko daru – meklēju saikni ar Visumu. Un ja to sajūtu - viss sakārtojas. Es it kā ieelpoju un izelpoju reizē ar Debesīm un manī ienāk miers. Un ja neienāk uzreiz, tad jāturpina elpot un apzināties Lielo Veselumu. Jo tiklīdz saplūsti ar Dievu, tā miers un harmonija mūsos ienāk pārliecinoši viegli. Pēkšņi tu visu vari. Pēkšņi tu atkal esi stipra un laimīga. Es vienmēr zinu, ja man ir pazudusi laime, tad man ir pazudusi saikne ar Veselumu. Un pietiek man šo Veselumu apzināties, kā atkal jūtos mierīga un laimīga –jo viss pārējais ir pakārtoti sakārtojams.

Kamēr manī nav miera, pārliecības un spēka- neko sakārtot nevaru. Tiklīdz ir, tā varu.

Un tad, kad Tu tā reāli savā laimīgas dzīves vīzijā sajūti šo absolūto harmoniju ar Visumu, tad padomā par attiecībām. Pirmkārt jau par attiecībām ar vīru (vai draugu), jo tieši no iņ un jan, tieši no šī sievišķā un vīrišķā balansa un mijiedarbības būs atkarīga mūsu laime un ikdienas harmonija.

Vai Tu gribēji pa priekšu domāt par attiecībām ar bērniem? Nē, mīļā. Sāc ar pāri. Tavs pāris esat Tu un Tavs vīrs. Nevis Tu un mazais bērniņš Tev rokās, bet gan Tu un Tavs lielais, stiprais, vīrišķīgais vīrs. No jums abiem bērniem būs laime un prieks, veselība un harmonija, miers un mīlestība. Kamēr Tev svarīgāki par vīru būs bērni, tikmēr šis disbalanss traucēs ģimenes attiecībām.

Atceries – pirmkārt attiecības pašai ar sevi un Dievu (Visumu, Absolūtu, Augstākiem spēkiem), tad attiecības ar vīru, tad ar bērniem, vecākiem, māsām, brāļiem, radiem, draugiem, kolēģiem, kaimiņiem....

Tātad atgriežamies pie tā, ka iztēlojamies savu ideālo laimīgo dzīvi „visos niekos sīkumos”.

Jo precīzāk Tu iztēlosies, jo labāk šai visā iejutīsies, jo Tev radīsies lielāka motivācija tiešām tā sākt dzīvot un visu to savā dzīvē radīt.

Es pati, lai gūtu kārtējo motivācijas un iedvesmas devu kaut ko savā dzīvē radīt, no sākumā apsēžos un tiešām tā rūpīgi iztēlojos – ko visu gribu un kas man patiešām ir vajadzīgs tai vai citā jomā. Un pēc tam sāku dzīvot tā, it kā tas viss jau manā dzīvē ir piepildījies. It kā tas tiešām tā jau būtu. Es izturos pret sevi, pret citiem cilvēkiem un dzīvi tā, it kā man piederētu pilnīgi viss, ko es gribu, un tieši tādā veidā kā es gribu. Ja gribu vingru un slaidu augumu, tad jau tagad eju vieglā gaitā un īpaši piedomājot un sajūtot, cik esmu skaista. Un nevilšus gribas pastaipīties, vai savā ritmā pavingrot, norīvēties pēc dušas, vai atcerēties kaut ko no Ineses Ziņģītes metodēm. Ja gribu audzēt savu sievišķību, tad jo īpaši skaisti sakārtoju lietas ap sevi un jo mīļāk izturos pret apkārtējiem. Ja gribu būt mierīga un harmoniska – pāreju uz Visuma elpu.

Svarīgākais šai visā sapņu dzīves vizualizēšanā ir šis pēdējais posms, kad tiešām notici sev, ka no šī brīža es tiešām tā varu dzīvot. Es iekšēji esmu jau mainījusies. Varbūt visi citi to vēl tā neredz, bet es jau esmu cita. Mierīgāka. Laimīgāka. Gaišāka un skaistāka sieviete.

Pamēģini. Varbūt Tev šī savas „laimīgās dzīves radīšanas metode” noder. Man tā noder un strādā gadiem. Un es šodien atkal to no jauna pielietoju.

Ja pat zeme un pasaule mazgājas –tad kāpēc gan lai mēs nedarītu tāpat : ) Domās nomazgājamies tīras un šodien sākam jaunu un laimīgu dzīvi.

Ar mīļumu, Inese