sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Un atkal jau gribu parunāt par vīrišķo un sievišķo. Par to dabas doto atšķirību, kas mūsos pastāv un ko tik grūti dažreiz pieņemt. Man ļoti patika kā to noformulēja Andžejs Reiters mūsu vebinārā – viņš teica, ka vīrieša uzmanība vienmēr būs fokusēta no mājas uz āru, sievietei otrādi – uz iekšu.
Mēs pa priekšu gribam sakārtot māju un tad kaut kur doties, vīrietim būtībā gribas izdarīt visu ārpus mājas, lai pēc tam miers un var atgriezties un atpūsties mājā. Un pat tad, kad vīrietis ir mājā iekšā, viņš tik un tā domā par to, kas ārā (dators, avīzes, tv). Viņam māja ir kā atpūta. Mums kā dzīve. Te notiek mūsu vissvarīgākās attiecības. Te notiek tas, ko esam radījušas – ģimenes atmosfēra, ligzda, ala, pavards.
Es to izjūtu katrā reizē, kad kopā ar vīru gribam saplānot dienu. Man gribas pa priekšu sakārto māju un izdarīt visu, kas ap māju un ģimeni saistās. Viņam visu, kas saistīts ar nokārtošanu, sarunāšanu, piebraukšanu, aizvešanu, tikšanos ārpus mājas. Un interesanti, tad, kad aizbraucam uz to tikšanos vai uz paciemošanos, tad atkal ir tas pats – es varētu nupat tad mierīgi ciemoties, bet viņam jau atkal ir fokuss uz āru, jo jādodas tur, vai jānokārto tas. Atceros, ka tieši tāpat bija manā vecāku ģimenē. Tāpat ir ģimenēs, kuras redzu sev apkārt.
Kāpēc tā ir? Tādēļ, ka vīrietim ir „jāpārrauga teritorija”. Viņam nav ko tai alā darīt. Ja nu vienīgi viņš caur internetu „pārrauga teritoriju”.
Un mēs varam pukoties un domāt – nu kā tā, viņš neredz, ka gultai kāja nolūzusi (šis piemērs no vakardienas semināra Aizputē), bet lasa avīzi. Un varam domāt, ka vienkārši sliņķis. Bet...tā galīgi nav. Viņam vienkārši visa uzmanība un interese ir ārpus alas. „Par mamuta medībām”. „Par iespējamiem iebrucējiem”. „Par lauvu vai vilku” utt. Un var jau likties, ka mums ar tiem vilkiem un lauvām mūsdienās nav nekāda sakara. Taisnība. Nav. Bet mūsu primārā iekšējā patiesā būtība jau nemainās. Sievišķā vai vīrišķā enerģija nemainās. Fokuss, interese un uzstādījums nemainās.
Savukārt, ja mums pašām kādā dzīves periodā mājas nav svarīgas un arī ārējie notikumi šķiet interesantāki, kā ala – tad varam atpazīt, ka šobrīd dzīvojam caur vīrišķo enerģiju un Jan mūsos ir stiprāks par Iņ.
Un kas no tā?
Nu caur to mēs zaudējam sievišķību un centru sevī.
Sievietei dabiski ir uzturēt kārtībā mājas enerģētiku. Samīļot, sakopt, sakārtot, lai tur visiem ir mīļi un labi atgriezties, lai ģimene laimīga, lai ir patīkami pārnākt. Vīrietim arī tas ir svarīgi, bet viņš to uzver kā pašu par sevi saprotamu. To rada sieviete. (attiecīgi cik tai visā sieviete iesaista vīrieti, tas jau ir sievišķās gudrības jautājums).
Vīrietim būtiski ir nopelnīt un nodrošināt ģimenei drošību. Fizisko drošību, finansiālo drošību, emocionālo drošību. Vārdu sakot – sargāt robežas, lai viņa saimei nekas nenotiek (savukārt par laimi un atmosfēru parūpēsies sieviete).
Ja mēs šo „nieka” atšķirību varētu viens otrā atpazīt un pieņemt kā mūsu pašu īsteno dabas doto būtību, cik viegli būtu dzīvot pāra attiecībās.
Lai Tev brīnišķīga diena! Lai izdevušās attiecības!
Ar mīļumu, Inese
