Jauns mēness


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien pusdienlaikā sākās Jauns Mēness. Es to tiešām gaidīju kā atpestīšanu. Nezinu, kas man bija uznācis pēdējās dienās, bet nu izdzīvoju īstu „nekā negribēšanas” periodu. Un ja citreiz ir tā, ka es vienkārši nekam tādam neļaujos un jau pie pirmajām pazīmēm izpurinos no tā ārā, tad šoreiz kaut kā palaidu garām to brīdi, kad bija jau pa dziļu.

Zinu arī iemeslu. Nu pirmkārt jau veļu laiks un cilvēkam vispār ir tendence palikt domīgākam, dziļdomīgākam, „smagākam”. Vairāk būt pie sevis. Ir gada noslēgums. Jau decembrī kļūs vieglāk, jo līdz ar Ziemassvētkiem ir jauna atnākšana. Bet šoreiz vēl bija tā, ka ļoti dziļi pieslēdzos skumjām, bēdām, aiziešanai, svecītēm, pavadīšanai. Un lai arī patiešām nepazīstu ne Elitu, ne Aivaru, bet viņu stāsts, sāpes un atvadīšanās bija kaut kas tik simbolisks un milzīgs, ka ļāvos tam visam, līdz zaudēju sajūtu par šā brīža ikdienas lietu aktualitāti un attapos, ka vairs negribu neko. Negribu sākt nākošo nodaļu grāmatai, ko šobrīd rakstu. Negribu ķerties kam jaunam klāt. Negribu darīt to, kas iesākts. Nu....bija iestājies pilnīgs nekā negribēšanas periods.

Ko darīju? Izbaudīju šo laiku līdz dziļumam. Noskatījos ļoti daudzas filmas, kuras kaut kā pēdējos gados biju atlikusi malā. Vienkārši ierakstīju googlē „labas filmas”, atvērās viena diskusija cālī un no tās tad arī visu pēc kārtas skatījos. Jāsaka, ar filmām kādam brīdim jūtos sapildījusies. Filmas tiešām labas un paldies visiem, kas tur to bija ierakstījuši.

Interesanti, ka visu laiku mani nepameta tā sajūta – nu cik ilgi tā var dzīvot? Tās bija trīs dienas, bet priekš manis tā bija mūžība. Tai laikā domāju - būs taču tūlīt vebināri un semināri un būtu jocīgi šādā stāvoklī runāt ko iedvesmojošu. Vai jutos nelaimīga? Nē. Zināju, ka arī šīs sajūtas pilnā sajūtu spektrā ir nepieciešamas. Mana dvēsele acīmredzami bija izvēlējusies tās izdzīvot. Grūti palika tikai tad, kad pieslēdzās prāts un visu laiku teica, ka tā taču nevar – celies un kaut ko dari, kaut ko radi un vispār sapurinies.

Un šodien pēcpusdienā 14.50 sākās Jauna Mēness pirmā diena. Kad enerģijas mainās. Kad var sākt atkal plānot un domāt par to, ko šomēness skaistu gribās izdarīt. Un interesantākais tas, ka ap to mirkli jutu – viss grūtums ir pārgājis. Nezinu vai viena pati esmu šitāda pārjūtīga un ar Mēnesi saistīta, vai citi ar tieši šīs pārmaiņas tik labi jūt, bet nu man tas nostrādāja ar apbrīnojamu precizitāti. Esmu Vēzis pēc horoskopa. Arī pēc Marijas izstrādātās Dvēseles mīlestības formulas man centrā ir Mēness. Jā varbūt tādēļ.

Nu katrā ziņā jūtos atvieglota un priecīga, ka varu atgriezties savā rakstīšanā un ierastā ikdienas plūdumā. Ka rīt atkal runāsim vebinārā un šoreiz par ļoti brīnišķīgi tēmu, kuru esmu tikai pāris reizes mūžā novadījusi semināros – par harizmu, par šarmu, par magnētisma piepildītu enerģētiku, kas tik ļoti patīk cilvēkiem. Kā to atvērt? Vai vajag to atvērt? Par to visu rīt. Bet šodien - ja vien manas pārdomas lasi svētdienā, tad atceries, ka Mēness pirmā diena ir priekš vīzijām, sapņiem, mērķu saskaņošanas ar Debesīm, lai tuvākajās dienās tam visam ķertos tā veiksmīgi klāt.

Es tikko kā saplānoju (domās ieskicēju) tuvākā perioda plānus un plāniņus un nu jau lēnām jūtu kā atgriežas dievišķi plūstošā radīšanas enerģija, kad smaidu, rakstu, iekšēji murrāju un esmu savā gaismas pielietā ikdienā (pat neskatoties uz to, ka ārā miglains, apmācies un tik ātri jau tumšs.

Jauns mēness un Augošs mēness ir fantastisks laiks. Baudu to no pirmajām minūtēm. Tas ir, kad no bēguma pārejam uz paisumu, līdz Pilnā mēnesī iesim pāri malām.

Lai Tev brīnišķīgs enerģijas audzēšanas laiks : )
Ar mīļumu, Inese
Komentāri (12)  |  2013-11-04 01:35  |  Skatīts: 2924x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
illva - 2013-11-04 03:29
Jāā'...Inesīt...arī es pieslēdzos....šim sērām...un šim skumjām.....par Aivaru. Un....tad atcerējos....kā skumst man ļoti pazīstams cilvēks.....bija reize, kad viņš sēroja par savu mammu....spēlējot uz ģitāru tieši pirmajā vakarā.....viņas iemīļotās dziesmas....tas reizē bija stindzinoši....un tik skaisti!!!....es iesākumā biju izbrīnīta...kā...tā vispār var dziedāt, kad miris tik ļoti tuvs cilvēks, bet...šādi šis cilvēks spēja un prata sērot....skaisti sērot.
Arī....par Aivaru.....man saslēdzās.....tieši šis cilvēks, jo viņš viņu pazina......un es esmu pārliecināta, ka viņš arī šoreiz sēroja tieši šādi.
Es...biju domās....un pārdomās par daudz ko!!!
Un....par ...šo jauno mēnesi...es viņu gaidiju....kā jaunu elpu)))......un...jau no paša agra rīta izjutu, ka kaut kas mainās......un šovakar...jau esmu iegrimusi savos darbiņos, kurus biju iekavējusi....un pamatīgi)))
Ar gaišumu....Ilva.

inese - 2013-11-04 04:05
Jā, Ilviņ, tā ir vesela māksla saskatīt skaistumu tajā, ka grūti. Esmu pilnīgi par to, ka katras sajūtas ir jāizdzīvo gaiši.

Lai gaisma un mīlestība sirdīs un ikdienā!!!

lala - 2013-11-04 04:11
Paldies, Inesīt par rakstu. Tā kā šo mājas lapu apmeklēju katru dienu, tad varbūt pavasara studijas mājas lapā katru mēnesi varētu ievietot mēness fāžu kalendāru, kur būtu komentāri, ko labāk šajā dienā darīt, nedarīt, ēst, neēst utt.!

inese - 2013-11-04 04:24
Man vienīgais avots, kur skatos mēness dienu raksturojumus ir Anastasijas Semjonovas un Olgas Suvalovas grāmata Mēness kalendārs ikdienas dzīvē. Piedevām, man tā grāmata nav šī gada (bet raksturojums jau nemainās).

Savukārt konkrēti par katras dienas laikiem - cikos kura diena sākas, skatos mājas lapā astrologi.lv

Varbūt, ja kāda no lasītājām, kas ir kompetentāka astroloģiskās prognozēs grib publicēt pie mums Pavasara studijas mājas lapā dienu vai periodu aprakstus. Es pati no astroloģijas esmu diezgan tālu stāvoša un varu aprakstīt tikai šādas savas izjūtas, kā šodien rakstā.

maara - 2013-11-04 04:44
Es Mēness kalendāru ņemu no šīs adreses:
http://www.nlp.lv/meness-dienas
Tur diezgan sīki aprakstīta katra Mēness diena.
Pagaidām tikai sāku dzīvot pēc Mēness (dažas nedēļas), bet šķiet, ka tiešām dzīve veidojas harmoniskāka, kad iespēju robežās ievēro to, kas tai dienai raksturīgs. Nu šeit gan no savas pagaidām nelielās pieredzes gribu teikt to, ko man teica astroloģe - vienmēr paņem tikai to, kas tevī atrod rezonansi. Jo reizēm ir tā, ka izlasu kaut ko un jūtu - ja par to domāšu, tad saprogrammēšu sevi galīgi ne tā kā vajadzētu. Tad to cenšos veikli aizmirst, nolikt mala kā nederīgu. Jo pilnīgi visu jau mēs nevaram izdarīt pēc Mēness. Un droši vien katram tā nepieciešamība pielāgoties ir atšķirīga.

inese - 2013-11-04 04:51
jā, es ar visu tikai pēc sajūtām. Bet nu jau ilgākas pieredzes rezultātā priekš sevis esmu sapratusi, ka tādas ļoti svarīgas un lielas lietas man ir jāplāno jaunā vai augošā mēnesī, un kārtošanas un attīrīšanās jāveic dilstošā.
Un zinu, ka pašas pēdējās mēnes dienas priekš manis ir pagrūtas. Tad tiešām ļoti gaidu to pirmo Jaunā Mēness dienu.

Bet nu - katram jau izstrādājas tas savs ritmiņš :))

inese - 2013-11-04 05:03
Vēl pamanu, ja esmu iedevusi sev reālu atslodzi mēness cikla beigās, tad jau no pašas pirmā dienas Jaunā Mēnesī man ir ļoti daudz spēka.
Piemēram tagad - ir jau gandrīz deviņi vakarā, bet var darīt un darīt un gribētos vēl un vēl

lauraw - 2013-11-07 19:54
Es gribēju pateikt, ka man dikti patika agrākā Pavasara studija , kad no rītiem brokastojot ikreiz lasīju kādu jaunu iedvesmojošu rakstiņu. Tagad viss ir savādāk, rakstiņi ir retāk un tad tie ir vairāk kā reklāma kādam semināram. Dikti pietrukst vecās Pavasara studijas.:( Tagad liekas , ka tik daudz sveša šeit ir, sveši lektori utt..
Es nezinu kāpēc to saku, bet gribējās pateikt, ka agrāk viss bija mīļāk kaut kā, šorīt uznāca skumjas par šo tēmu..

inese - 2013-11-08 01:44
Lauriņ, vai "agrāk zāle bija zaļāka" :))))

Zin kā - viss jau notiek ļoti dabīgi. Un šis viss ir kaut kā tā izaudzis un izveidojies pats. Agrāk es rakstīju katru dienu. Varbūt bija mīļāk, bet bija arī diezgan "jānokaujas" ar brīžiem negatīviem komentāriem vai kāda īgnuma izlīdzināšanu. Droši vien, ka vienā brīdī no tā visa piekusu un man tas vairs nesagādāja tik milzīgu prieku. Es vairs neatceros, kad sāku šeit mazāk rakstīt.
Bet katram laikam ir savs skaistums.
Tagad ļoti liela daļa sarakstes notiek caur epastiem un nav vairs visiem tik ļoti pieejama. Ļoti daudz saņemu personīgas vēstules.
Man šķiet, ka tagad ir daudz tīrāka tā sajūta.

Bet es padomāšu par to :)) un varbūt kaut ko no iepriekšējā zaļuma atjaunosim:))

samīļoju Tevi cieši, ciešiņām:)

lauraw - 2013-11-08 03:35
Paldies Inesīt par atbildi! Var jau būt , ka tikai man tā ir izlicies:)nezin..bet lai jau viss iet savu gaitu un lai Jums veicas viss arī turpmāk:) samīļojums Jums arī!

lindal - 2013-11-13 05:34
Jā, es piekrītu lauraw. Pietrūkst, ik pa laikam, arī kāds sirsnīgs rakstiņš, kas nebūtu ieskats/ reklāmiņa kādam vebināram vai semināram. Nesaku, ka tas ir slikti, vienkārši pietrūkst tie sirsnīgie rakstiņi kādus Inese rakstīja agrāk...

inese - 2013-11-13 17:14
Meitenes, jau solījos padomāt :)))
Varbūt atkal atsākšu.
Tam kaut kā jāiegriežas un jāizaug tā dabiski :))


Atpakaļ