sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Nu jau kādu pusgadu katru mēnesi tiekamies Kristīnes Mucinieces nodarbībās un tas ir tik īpaši un tas ir neaprakstāmi, ka īstenībā es jau nemaz arī negatavojos par to rakstīt. Bet pēdējā tikšanās reizē notika kas tāds, kas man atkal Tev jāizstāsta.
Jau kopš pašiem pirmsākumiem Kristīne mums stāsta par savu jauno aizraušanos ar krāsām, par gleznošanu, zīmēšanu, par būšanu ar sevi šai zīmēšanas procesā. Par to, ka šai laikā, kamēr darbojies ar otu, prāts aiziet otrā plānā un tu vienīgais ko jūti, ir mierīga un līdzsvarota enerģijas plūsma, kas vada tavu roku. Tu nedomā. Tev ir vienalga vai zīmējums būs skaists vai nē. Svarīga ir tā iekšējā miera, laimes un līdzsvara sajūta, ko dod pats process. Tu vienkārši ļauj otai slīdēt. Tu esi priekš sevis netradicionālā nodarbē un tai pilnīgi pakļaujies. Atdodies. Esi tajā visā iekšā. (šīs jau ir manas sajūtas par to kā tas notiek).
Un, lūk, sestdien Kristīne bija paņēmusi līdzi savus darbus. Tie bija tik.....spēcīgi, tik enerģētiski, tik pilni. Es vienu noliku sev pretim un pilnīgi godīgi – būtu varējusi pavadīt stundas tajā skatoties. Tur bija dziļums. Telpa. Visums. Kustība. Harmonija. Līdzsvars. Miers. Viss. Tur bija viss.
Kristīne nav profesionāla māksliniece. Viņa īstenībā vispār nav mācījusies zīmēt vairāk kā skolā mums katram mācīja. Bet tie darbi!!!! Tie bija vairāk kā profesionālis var uzzīmēt.
Viņa saka, ka mēs katrs to varam. Viņa saka, ka mums katram ir dotības darīt pilnīgi jebko radošu, ko vien vēlamies. Un viņa ir ar mieru ar mums kopā zīmēt, gleznot, būt un ļaut sajust to īpašo, ko un kā krāsas var mūsu enerģētikā sakārtot, ko krāsošanas un gleznošanas process var nolīdzsvarot, ko meditācijai līdzīgā darbošanās var harmonizēt.
Jau ilgāku laiku domāju, ka es dikti gribētu tādas nodarbības, kurās uzsvars vairs nebūtu tik daudz uz informāciju un prāta un saprāta nodarbināšanu, bet gan uz sajūtām un enerģētiku un sirds telpas paplašināšanos. Lūk, šī būtu tāda iespēja.
Kristīne saka, ka sākumā mēs varētu meditēt, lai palaistu prātu uz brīdi atpūtā, un pēc tam varētu gleznot, zīmēt, mālēt jeb kā nu kurš šo krāsu uzklāšanu sauktu. Jā – var saukt arī par krāsošanu ;)) tas īstenībā neko nemaina. Mums nav nekādu pretenziju uz gleznošanas nosaukumu. Galīgi ne. Tas ko gribētos – lai krāsas un šī krāsu klāšana dotu iespēju sajust sevi un sakārtot sevi.
Pats zīmēšanas un krāsošanas process ilgst kādas pāris stundas. Un pēc tam Kristīne vēl pastāstītu par krāsu nozīmi, par to – kas ir tas, kāpēc mēs izvēlamies vienu vai otru krāsu. Šī nebūs mākslas terapija klasiskā nozīmē, bet tai pat laikā tā būs laimes terapija caur krāsām. Caur šo radošo izpaušanos ar krāsām.
Mēs vēl domājam kā to nosaukt un kuru datumu izsludināt. Un tikko kā man Kristīne ir atrakstījusi, ka sāksim 16.novembrī. Tas ir Pilnmēness. Tas ir brīdis, kad radošā enerģija mūsos ir sakrājusies pārpārēm un tā jālaiž vaļā. Šajās dienās viss notiek pa dziļo. Un nodarbību nosauksim „Līdzsvarošanās un harmonizēšanās caur krāsām”. Jo tā tiešām nav gleznošana un zīmēt vispār šai nodarbībā nav jāmāk. Tās ir sajūtas caur krāsām. Tās ir emocijas caur krāsām. Tas ir tas, kas Tevī šobrīd ir iekšā un Tu pat pati vari būt pārsteigta par rezultātu, kas beigās sanāks. Labākais tas, ka nesanākt nevar. Labākais tas, ka savi darbi nevienam nav jārāda un pie sienas nav jāliek. Bet ja gribās, tad tieši var likt :)
Es ļoti gaidu šo pirmo nodarbību un ļoti gaidu brīdi, kad pati pēc ilgiem laikiem pirmo reizi ņemšu rokā otu un akrila krāsas. Tā būs mīļa atkaltikšanās.
Ja Tu arī vēlies mums piebiedroties - raksti Santai uz pavasarastudija@gmail.com.
Lai Tev skaista rudens diena. Šobrīd viss ap mums ir tik krāsains un skaists, ka pilnīgi nevar nedomāt par krāsām.
Samīļoju Tevi!
Inese
