Gadu mijā


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Gada pēdējās dienas ir klāt un šai laikā grib, negrib sanāk padomāt par iepriekšējiem gadiem, par citām gadu mijām, kā arī par to, kas gaidāms jaunajā dzīves periodā. Es gan šobrīd vairs tā īsti nepiederu pie cilvēkiem, kas ar 1.janvāri sāk jaunu dzīvi, lai gan...kādu laiku atpakaļ, kad dzīvē tiešām daudz ko gribēju mainīt, šī metode ļoti labi man strādāja.

Toties ir lietas, kam pieeju ar smaidu tomēr ļoti nopietni vēl arvien. Un viens no tādiem maniem rituāliem ir iepriekšējo pierakstu kalendāru caurskatīšana un jauna kalendāra ieviešana. Katru gadu sava kalendāra izvēlei pieeju tiešām nopietni – galu galā, katru dienu to turēšu rokā, man būs uz to jāskatās un ir būtiski, lai tas mani iedvesmo, lai palīdz, lai man tas patīk un ir ērts.

Piemēram, tai gadā, kad radīju Pavasara studiju un rakstīju pirmo grāmatu, es izvēlējos tumši sarkanu kalendāra pierakstu blociņu ar skaidru domu, ka Latvijas krāsa ir tā īstā, lai man viss veiktos, es justos ļoti pamatīgi, stabili un viss man izdotos. Kad gads beidzās es biju apmierināta, bet nākošā gadā gribēju, lai Pavasara studija iegūst lielāku spēku un lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzina par laimes terapiju, lai man ir daudz darba, un lai varu izdarīt ļoti, ļoti daudz laba. Toreiz izvēlējos oranži sarkanu ļoti aktīvas krāsas kalendāru un gada beigās varēju secināt, ka šis pierakstu blociņš man jāsaglabā, lai šad tad pāršķirstītu un atcerētos savu neiespējamo misiju, kad vadīju vidēji 25-30 seminārus mēnesī.

Protams, ka nākošā gadā vairs tik aktīvas krāsas neizvēlējos un pievērsu uzmanību kaut kam mazākam un saudzīgākam. Izvēlējos plaukstas izmēra sūnu zaļu kalendāru un nospriedu, ka tik es spētu un gribētu darboties. Tomēr tieši šis gads mani gandrīz vai noveda līdz spēku pārtēriņam un pirmo reizi sāku uz savas ādas saprast ko nozīmē jēdziens „izdegšana”. Bija tā, ka pat pie ļoti nelielas slodzes man jau bija iestājies reāls nogurums. Un nu sapratu, ka dzīve man rāda visa veida zīmes, ka ir kaut kas jāmaina. Varu sākt ar kalendāra lielumu un krāsu, bet visticamāk, ka jāmainās ir manai attieksmei un dienas režīmam.

Un tā kā to visu šai rakstā saistu ar savu ikdienas kalendāru, tad nu ..... nākošajam gadam biju izvēlējusies tādu mazu mazītiņu sudraba krāsas kalendārīti. Nospriedu, ka tas varētu būt tas minimums, cik esmu ar mieru savām darba vajadzībām pierakstīt. Un tad atklājās pats smieklīgākais. Izrādījās, ka mans pierakstīšanas veids un plašais rokraksts vispār tai jaunajā kalendārā neierakstās. Tur gluži vienkārši nepietiek vietas, lai ierakstītu kaut pašu mazumiņu katrā dienā. Hmmm...biju pārdomās.

Un tad, manas jaunās grāmatas redaktore Santa man uzdāvināja dāvanu. Tas bija Vinnija Pūka kalendārs ar nosaukumu Gaišu dienu grāmata. Kad izlasīju ceturtā vāka tekstu – sapratu, ka tas ir „mans mīļākais lielums” un tieši man veltīts piezīmju blociņš. Tur bija citāts no Vinnija Pūka:

-Vasara nav pats labākais laiks darbam! – Pūce paziņoja. –
Vasarā katrai saprātīgai būtnei jāatpūšas zem koka. Savukārt ziemā ir jāguļ.
-Un ko tu teiksi par pavasari un rudeni?- gribēja zināt Kristofers.
-Nu tad var mēģināt kaut ko darīt. – Pūce nebija īsti pārliecināta

:))) Šitas bija priekš manis. Man patiešām vajag kādu, lai atgādinātu par atpūtu :))))
Īstenībā visiem tiem, kurus fortūnas ritenis iegriezis pa strauju un kam gribas darīt vēl un vēl, bet ķermenītis jau sen vairs netiek tam visam līdzi, šis ir pats labākais veids, lai mainītu attieksmi. Tu paņem ar Disneja multfilmu bildītēm ilustrētu ikdienas kalendāru, palasi citātus no Vinnija Pūka, un saproti, ka dzīvi var tvert tik ļoti viegli, mīļi un baudāmi. Tu neviļus sāc smaidīt un atceries savu bērnības ikdienu, atmet ikdienas nopietnību un saproti, ka pats galvenais ir tā doma, ko ieliec katrā savā darbā, katru dienu. Dienu no dienas.
Nevaru atturēties un gribu Tev te ierakstīt vēl dažus citātus:
Par tiem, kas tver netveramo:

-Kāpēc tu sēdi dārzā? – Tīģeris bija neizpratnē. –Vai visus darbus jau padarīji?
Trusītis sēdēja klusi, klusi. Kā gan lai paskaidro draugam, ka tieši šobrīd te, zem zemes, sparīgi dīgst mazi burkāni?
 
Par tiem, kam grūti būt priecīgiem, laimīgiem un apmierinātiem. Un arī tādi ļaudis taču ir ap mums:

Man nepatīk atmiņas! – I-ā atklāja.
Kāpēc tā? - Kristofers nesaprata. –Esmu pārliecināts, ka tev ir ļoti daudz brīnišķīgu atmiņu! Piemēram, kad tu biji maziņš un pirmo reizi gāji uz pļavu nogaršot dadžus.
-Uz tiem sēdēja divas bites! - ēzelītis saviebās. –Lūdzu, nevajag man to atgādināt!
 
Par tiem, kuriem viss notiek tieši priekš viņiem. (Tie ir manējie. Man ar vienmēr liekas, ka sniegs ir uzsnidzis tieši priekš manis vai rozes smaržo tieši tādēļ, lai es varētu sajust to smaržu.)

Sivēns atlaidās mīkstajā koka pavēnī.
-Tas ir tik mīļi.-viņš prātoja, -ka zāle aug tieši priekš manis!
 
Es novēlu Tev šai gadu mijā, neatkarīgi no Tava kalendāra krāsas un lieluma, lai nākošais gads ir tieši tik piesātināts ar darbiem un notikumiem, cik tie Tev dod prieku, laimi, mīlestību un veiksmi.
Ja Tu būsi laimīga, Tev izdosies viss.
 
Ar mīlestību, Inese
 
Ps.
-Nekas nevar būt labāks par pelnītu atpūtu! – Trusītis nolika malā lejkannu un atlaidās līdzās Pūkam.
-Mjā., -Pūks novilka. – Bet nepelnīta atpūta ir vēl labāka! Kādreiz pamēģini, Trusīt!
Komentāri (12)  |  2012-12-31 02:43  |  Skatīts: 4661x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2012-12-31 04:18
Super! Vinnijs Pūks vispār ir viedais :) :)
Priecīgu Jauno Gadu!

daina - 2012-12-31 18:59
Man arī diezgan labi izdodas kaut ko jaunu uzsākt ar kārtējo Jauno gadu un 2013. gadu es iesākšu ar prakšalanu.
Sirsnīgs paldies, Inese, ka tāda esi un par to, ko dari :))) Tavā jaunajā grāmatā man noderēja viss, bet visvairāk nodaļa par apziņas paplašināšanu, jo līdz šim es pati sev nekādi nespēju noformulēt un saprast, kur paliek visas tās labās lietas, kuras esmu izlasījusi, sākusi darīt.... un tagad es saprotu, ka lasot Siņeļņikovu baigi forsēju, lasot visu pēc kārtas un tempā, ka jau vairs nevarēju pateikt kurā grāmatā, kas bija rakstīts. Esmu secinājusi, kamēr es lasu, viss notiek, esmu pozitīvisma iemiesojums, es daru visas labās lietas un visi arī to pamana, bet kolīdz man beidzas lasāmais, tā labie darbi arī apsīkst, kamēr atrodu jaunu iedvesmas avotu.

Atliek vien novēlēt rakstīt un rakstīt, lai man nebeidzas, ko lasīt:)))
Visu cieņu.
Veiksmīgu un mīlestības pilnu Jauno gadu!!!

ince - 2012-12-31 21:18
So gadu es aizvadu ar pateicibu.
Pateicos par to lielo macibu, kurai sapigi ejot cauri, esmu atradusi ieksejo speku un velesanos dzivot. Nevis tikai eksistet, bet katru dienu izdzivot ar apzinu, ka si ir mana muza diena.
Paldies Inesit, par to Pavasara sajutu, kuru radiet seit. Ienakot un palasot klust siltak.
Laimigu Jauno Gadu!

illva - 2012-12-31 21:41
Jāāā'...tas ir tik interesanti...es par kalendāra izvēli....tik simboliski...,ka ir par ko domāt. Vienmēr esmu izvēlējusies kāda viena izmēra kalendāru, kas nav ne ļoti liels, ne maziņš. Šogad pamaniju...kādu vienu izmēru lielāku....un momentā to iegādāju...tikai tagad skatoties, kā esmu to jau iekārtojusi nākamajam gadam...,ka esmu sarakstijusi...idejas...kā dienasgrāmatā....brīnumaini...man tik ļoti patīk...ka šogad varēšu rakstīt...gan savus plānotos darbiņus....gan dienasgrāmatu vienlaicīgi......pašķirstot atpakaļ ir tik labi...palasīt...kad ...kurā periodā...esmu atradusies...kad...esmu...par ko domājusi.....skaisti. To...biju iesākusi...jau šajā gadā...un noteikti turpināšu nākamā...:)
Ļoti sirsnībā un mīlestībā....Ilva.

jannat - 2013-01-01 02:31
Man sveetki kaa tadi sogad maz saistijusi, bet jauna gada simboliska sagaidisana gan tiek specigi iegriezta! Gan vecgada majas tirisana, mantu zortesana, domu kartosana un naakamaa gada skiceesana- taa rituaali!! Sis gads man bijis sveetiits, darba augljiem bagaats un saku paldies Esiibai-Dievam, pavasara studijas Ineses iedvesmojosajiem rakstiem un visiem parejiem... Lai laimigs un svetigs jums visiem naakamais Jaunais Gads un Vinnija Puuka filozofija ir super :)))

baibam - 2013-01-01 07:02
Atradu vēl:

Citāts par attieksmi

Apsoli man, ka vienmēr atcerēsies: Tu esi drosmīgāks nekā Tu tam tici, un stiprāks nekā izskaties, un gudrāks nekā Tu domā.

attieksme, pašiedvesma, Alans Aleksandrs Milns, Vinnijs Pūks

Citāts par laiku

Vinnijs Pūks Sivēnam jautāja: “Kas šodien ir par dienu?”
Sivēns atbildēja: “Šodiena”
Vinnijs nopriecājās: “Šodiena ir mana mīļākā diena!”


baibam - 2013-01-04 01:55
Tā mani sakārdināji ar jauko blociņu :), ka šodien to pati sev uzdāvināju (man tieši vēl nebija pierakstu kalendāra jaunajam gadam). Lielums tiešām burvīgs, viegls un nepadara somu smagu. Laikam patiesi iecienīts, jo grāmatnīcā bija pēdējais (gan jau pievedīs vēl). Būs, kas man atgādinās katru dienu par smaidu, par to, lai uztvertu lietas vienkāršāk un rotaļīgāk. Ar mīļumu un sirsnību. Paldies!

daina - 2013-01-04 17:36
Nu arī man ir vēlme tikt pie šī blociņa un varbūt es beidzot sākšu to regulāri rakstīt, jo visi iepriekšējie blociņi tika smuki iesākti un tāpat vēlāk rakstu uz lapiņām, kuras pielīmēju pie datora, jo es vienkārši aizmirstu ieskatīties blociņā:)))

inese - 2013-01-04 19:52
0, es arī tikai līdz ar Pavasara studiju izveidoju sev pierakstu kalendāru. Līdz tam visu varēju paturēt atmiņā.
Bet te pēkšņi sapratu, ka to nevaru un arī nevajag.
Šobrīd man ir paradums ik dienas skatīties kalendārā gan par šo dienu, gan vēl dažām dienām uz priekšu:)

zaiga - 2013-01-04 20:49
Labdien! Šajā Gaismas gada pirmajās dienās!
Kā šī lapa mani ir uzrunājusi, ka vairāk jau kā gadu esmu aktīva līdzi sekotāja un pat arī vienu otru komentāru esmu uzrakstījusi. Bet šis raksts mani uzjundija, ka tikmēr ņēmos kamēr caur interneta grāmatu pasūtiju sev "Gaišu dienu grāmatu 2013 Vinnijs Pūks" ļoti gaidīšu to atnākam.
Lai mums skaista pirmās darba nedēļas nogale!

inese - 2013-11-04 20:47
Klau - tā kalendāra ietekme strādā, to nu tagad pilnīgi godīgi varu pateikt, jo...tik daudz atpūtusies, tik daudz baudījusi mirkļus, tik daudz vienkārši bijusi, kā šogad, tā man nav bijis gadiem.

Bet kad saproti, ka kaut kam (kā jau visam) dzīvē ir tik liela ietekme, tad nu par nākošo gadu un tai skaitā kalendāru man tiešām jādomā. Kādu to gribētu? Ko vispār gribētu?
Biju grāmatnīcā un mani uzrunāja pilnīgi balts kalendārs. Diez ko tas nozīmētu? Harmoniju? Mieru? Klusumu? Kas tas būtu?
Es nenopirku. Vēl domāju.

Jā - esmu sākusi par to domāt:)

illva - 2013-11-06 08:41
Man.....tik ļoti patikās....Tevis izdotais kalendārs.....es to esmu saglabājusi....un ik mēnesi...vēl joprojām pašķirstu......un....tas ir brīnišķīgi. Man patīk ieskatīties, kas šajā mēnesī ir aktuāls....laimes terapijas ietvaros.
Es....pāris dienu atpakaļ....biju grāmatnīcā......un man pagaidām...vēl neviens kalendārs neuzrunāja.
Bet....meitenes....es pamaniju, ka Rozes gŗmatnīcā....atkārtoti ir parādijusies grāmatiņa.......Siņeļņikova ""Izproti savu slimību"".....tā visu laiku nebija dabūjama.


Atpakaļ