Nevarībā ir spēks


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vakar trīsarpus stundas klausījos un skatījos Lazareva lekciju un šīs nodarbības laikā man tik ārkārtīgi labi domās „salikās” viss pa plauktiņiem, ka atkal gribu ar Tevi padalīties. Un šoreiz parunāsim par to, kuros gadījumos mēs no Visuma un no Dieva saņemam vislielāko enerģiju.

Vai zini kad?

Tieši tad, kad esi bezgalīgi centies, kad esi darījis visu, lai ko sasniegtu vai izdarītu, bet nespēj. Kad esi spiests atzīt savu nevarību, savu niecību, savu mazumu attiecībā pret to milzīgo Spēku, kas visu vada.

Vai Tev ir bijusi šāda pieredze? Vai zini par ko es runāju?

Droši vien, ka ir. Man arī ir.

Kamēr visu ar savu spēku, savu prātu un izveicību te organizējam, kūrējam un sasniedzam, mēs it kā Dievam sakām: „Tagad Tu vari atpūsties” (zemapziņā, protams). „Tagad es visu pati varu izdarīt”. Un šai brīdī mēs it kā aizslēdzam to kanālu, kas mums dod klāt dievišķo enerģiju. Mēs skrienam un rūpējamies, mēs prātojam, taisām plānus, mēs organizējam un daudz ko tiešām sasniedzam. Un tas viss ir labi, ja vien to darām apzinoties Augstāko Spēku vadību. Bet ja ne, ja sākam justies vareni, lepni, vai varbūt esam tik noskrējušies, ka Dievam „pieslēgties” vai par Dievu atcerēties vairs vispār nespējam – tad mūs apstādinās. Tad noliks guļus stāvoklī un liks apdomāties. Un parasti šādos brīžos (vai nu uz slimības gultas, vai pie kāda liela zaudējuma) cilvēks pēkšņi attopas. Pēkšņi sāk atcerēties par vērtībām. Sāk atcerēties par Dievu un vērsties pie Viņa. 

Bet ir ļoti labi, ja šo zinot, mēs varam savu dzīvi sakārtot bez šīs piespiedu apstāšanās vai arī protam apstāties paši un saprast cik mazi attiecībā pret Dievu esam.

Tieši šādā brīdī, kad saproti, ka bez Dieva nespēj neko – tieši tad nāk klāt vislielākais spēka pieplūdums.

Man tā ir bijis ļoti bieži. Visizteiktāk  tas bija, kad ļoti gribēju satikt savu īsto un vienīgo. Un tiešām biju centusies izdarīt visu, ko vien varēju iedomāties (rituālus, domu sakārtošanu, attieksmes maiņu, pozitīvas domas, laba enerģētika utt.), bet mīlestību jau nevar uzorganizēt, mīlestību nevar ieplānot, mīlestību nevar piesaukt. Un kad es to sapratu, tad man „pilnībā nolaidās rokas”. Savā dzimšanas dienas rītā es vienkārši sēdēju čokuriņā sarāvusies un klusiņām raudāju par to, ka man tomēr nekas nesanāk. Ka esmu tik maza un ka nezinu kā atnāk lielā Mīlestība. Sēžu un runāju ar Dievu – „Dievs Tu vinnēji. Jā, Dievs, es atzīstu, ka skrienot un darot visu pēc vislabākajiem ieteikumiem, pēc vislabākās sirdsapziņas diemžēl es nespēju saorganizēt un satikt savu Lielo Mīlestību. Un, mīļais Dievs, ja Tu esi lēmis, ka man jādzīvo vienai, tad labi. Es Tev vienkārši pakļaujos. Es Tevi mīlu un  mīlēšu vienmēr, mīļais Dievs. Arī tad, ja manas vēlēšanās nepiepildās un dzīve nesakārtojas”.

Tad, kad es to biju pateikusi, man kļuva drusku vieglāk. Bet tik un tā nekāds īpaši labais garastāvoklis nebija, jo zināju, ka dzīvot vienai man patiešām ir diezgan grūti.

Un vakarā es saņēmu no Dieva vislielāko sava mūža dāvanu  - savu lielo Mīlestību.

Šādu stāstu manā dzīvē ir ļoti daudz. Ka tieši tajā brīdī, kad atzīstu savu sakāvi, kad atzīstu, ka bez Dieva neko nespēju, kad atzīstu, ka nespēju tikt galā ar situāciju – man tiek sūtīta milzīga palīdzība.

Nu jau, protams, ka es dzīvoju diendienā paļaujoties uz Dievu. Un katrā situācijā, kurā nezinu, ko darīt, patiešām pa priekšu vēršos pie Dieva un tikai tad jau ar Dieva svētību mēģinu tikt galā.

Piemēram, kad man pietrūka naudas pirmās grāmatas izdošanai, tad gāju prasīt palīdzību ne jau pie cilvēkiem. Es patiešām gāju garā pastaigā gar jūru un lūdzu Dievu, lai sūta man risinājumu, lai pasaka priekšā, ko man tagad darīt. Zinu, ka nav labi aizņemties naudu – bet ko tad. Un toreiz viss atrisinājās ekselenti – noslēdzām līgumu ar dalītu maksājumu un naudas pietika.

Vārdu sakot – arī Lazarevs, nu man ir apstiprinājis šo sajūtu  - ka vislielāko palīdzību, vislielāko enerģijas pieplūdumu mēs no Visuma saņemam tieši tad, kad paši aiz nevarības atslābstam. Kad vairs neesam iespringuši kaut ko risinot.

Un te nu mēs nonākam pie mūsu mīļā vārda „ļauties”.

Un tieši tāpat jau saka par savu vēlēšanos – palaid to vaļā, lai tā var piepildīties. (Lai gan par vēlmēm, tad jau būtu pilnīgi cits stāsts.)

Es Tev novēlu ik pa laikam sajust savu bezspēcību Dieva priekšā, jo tieši tas mums palīdz izkopt bezgalīgu paļaušanos Dievam. Savukārt caur šo paļaušanos mēs tik ļoti iemanāmies atbrīvoties, ka tieši tā mēs visvairāk varam saņemt dievišķo enerģiju. Ticība, Cerība un Mīlestība mūsos vislabāk attīstās caur šo bezgalīgo ļaušanos Dievam.

Ar mīlestību,

Inese

Ps. Paldies, xxx, ka ieliki Lazareva lekcijas linku!

Komentāri (90)  |  2011-11-10 11:53  |  Skatīts: 6704x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Kuku* - 2011-11-25 15:33
Anniņai.

Paldies Tev, Anniņa par diskusiju. Man pašai tikko noderēja ieteikums, ko sniedzu Tev. Bet ne attiecībās ar kādu cilvēku, bet ar darbu. Bija jāveic uzdevums, kas ļoti kaitina un tā jau atlieku no dienas uz dienu. Tagad daru un vienā mirklī attapos: paldies, darbiņ, ka man Tevi jāpadara, jo ja nebūs jādara, tad nebūs darba ar citiem daudz mīļākiem pienākumiem. Tāpat kā ar ģimeni un netīrajiem traukiem - tas ir forši, ka ir jāmazgā kaudze netīro trauku un pannas, katli, jo tas nozīmē, ka neesi ēdis vientulībā un tev ir bijis, kam gatavot. :)))

Baiba* - 2011-11-25 15:40
Paldies, Kuku, tiešām interesanta tēma! Ir, ko padomāt un ko dzīvē pielietot.

annina - 2011-11-25 15:45
Viedi vārdi KUKU ! Re ,kā ir jāparunājas , lai būtu par ko aizdomāties!

Ilva* - 2011-11-25 23:16
Anninai!
Nedari pilnīgi nevienam kaut ko par spīti. Mēģini lēnām apdomāties....ko Tu pati vēlies...kā tieši tu vēlies...es ticu, ka Tev atnāks atbilde.
Izklausās, ka Jūs abas konkurējiet par vienu vīrieti....māte par dēlu...Tu par vīru. Sacensībās ar vīramāti...vienmēr...burtiski vienmēr būsim zaudētājas...es to varu teikt...gan pēc personiskās pieredzes...gan teorijas.....jo...viņām ir bijis garāks mūžš, lielāka pieredze....sapartne par savu dēlu.... Ja mēs to zinam.....tad atliek vien iemīlēt vīramāti....jo tā ir tik taisnība..., ka būtu taču tā....ja nebūtu vīramāte...nu nebūtu tev šis vīrs....būtu cits.
Un...tas, kad Tu nekad nepāraudzināsi vedelku...tās ir Tavas vērtības...un tas ir jauki..., ka spēsi pieņemt cilvēku...ar visām viņas "blusām".

annina - 2011-11-26 13:37
Ar prātu jau es saprotu , ka nevajag ņemt to visu tik nopietni , lai cilvēks runā ko grib , kā saprot, bet kā tik sastopies ar to reālajā dzīvē ,tā zemapziņa uzreiz noreaģē - uzreiz ir pretspars... Neprotu no tā atbrīvoties! Nav jau tā ka tikai vīramāte cenšas llai būtu pēc viņas prāta, arī vīrs tieši tāpat vienmēr grib savus komentārus lai uzklausa , it kā viņam taisnība, neatkarīgi no mātes ...

Dzintra* - 2011-11-27 10:50
''Vēstule no Drauga

Man vajadzēja uzrakstīt šo vēstuli, lai tev pastāstītu, cik ļoti Es tevi mīlu un kā par tevi rūpējos. Vakar Es redzēju, kā tu pastaigājies ar saviem draugiem, kā jūs kopā smējāties; Es cerēju, ka pēc kāda laiciņa tu vēlēsies pastaigāties arī ar Mani. Es uzgleznoju saulrietu, lai padarītu krāšņāku tavas dienas novakari un atsūtīju vieglu vēsmiņu, lai tevi atspirdzinātu. Es gaidīju, taču tu tā arī neieradies. Mana mīlestība tomēr nebija beigusies.

Kad Es pagājušonakt vēroju tevi aizmiegam, Es izlēju pār tavu seju mēnesgaismas starus. Tie rotājās tavā sejā kā asaras. Tu pat neiedomājies par Mani. Bet Es tā gribēju tevi mierināt...

Nākamā dienā Es liku atmirdzēt brīnišķīgam saullēktam, un tas atnesa tev skaistu rītu. Bet tu piecēlies vēlu un aizsteidzies uz darbu - tu pat to nepamanīji. Manas debesis apmācās, un lietus, kas nolija, bija Manas asaras.

Es tevi mīlu. Ja tikai tu ieklausītos šajos vārdos! Es patiešām tevi mīlu. Es mēģinu par to pastāstīt ar klusumu, kas ieskauj zaļo pļavu. Es izsaku to debess zilumā. Vējš čukst par Manu mīlestību koku galotnēs, tas izkaisa Manu mīlestību pār dažādās krāsās zaigojošiem pļavas ziediem. Es kliedzu par Savu mīlestību pērkona negaisā, Es stāstu par to ūdenskrituma šalkoņā. Es komponēju mīlestības dziesmas, kuras tev nodzied putniņi. Es tevi ietinu savas saules siltuma apmetnī, lai tu nenosaltu, un iedodu gaisam svaigumu un dabas smaržas. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par pasaules okeāniem un lielāka par jebkuru vajadzību, kādu tu izjūti savā sirdī. Ja vien tu spētu izprast, kā Es rūpējos par tevi.

Mans Tēvs sūta tev sveicienus. Es vēlos, lai tu varētu Viņu satikt. Tāpēc, lūdzu, ierodies pie Manis drīz. Bet, ja arī tu uzreiz neatnāktu, Es tik un tā tevi gaidīšu, lai arī cik Man ilgi nebūtu jāgaida. Gaidīšu, jo Es tevi mīlu.

Tavs Draugs,
Jēzus ''

/no Sanitas-Elizabetes Sīles dienasgrāmatas/

Gribēju padalīties,mani šie vārdi ļoti uzrunāja.

Baiba* - 2011-11-28 08:29
Ļoti skaista vēstule! Paldies!

Mairita* - 2011-11-28 10:36
Burvīga vēstule!

Solvita* - 2011-11-30 14:29
jautājums kuku
Atgriežoties par vārdu nozīmi....

varbūt vēl kāds ir aizdomājies par zemāk vārdu lietošanu un ir komentārs , būtu priecīga par to.

Es apskatījos to linku par vārdiem, bet man tomēr neradās skaidrība, arī likumsakarības par draugiem un vārdiem neatradu...
Bet jautājums nav par to...
Kāpēc latviešu folklorā ir gan Dievs, gan Dieviņš abas šīs formas tiek lietotas?
Ja pamazināmo formu nevajadzētu lietot, tad kā izskaidrot , ka Dievu senči uztvēra arī kā Dieviņu.

Dievs rada spēcīga vārda vibrāciju, kāpēc tad bija jālieto pamazināmā forma?

Piemēram,

Augstāk dzied cīrulīts
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par šo visu pasaulīt’.

un

Dieviņš bija mazs vīriņis,
Gudris viņa padomiņis,
Viņš varēja priedi vērpt,
Ozoliņu šķeterēt.

Kādi būtu komentāri?

kuku* - 2011-11-30 15:02
Paldies, Solvita, par jautājumu. Kā jau iepriekš minēju, šo informāciju esmu saņēmusi no cilvēkiem, nevis lasot zinātniskos rakstus. Bet es ticu, ka tādiem materiāliem ir jābūt. Nedēļas nogalē mēģināšu pievērsties šim jautājumam.
Man patīk jautājumi, kas ļauj mums uzzināt būtību.

Inese* - 2011-12-01 11:18
Interesanti, ka tas, ka uzrunāju kādu mīļvārdiņā vai pamazināmā formā (vai citreiz kāds mani nosauc par Inesīti), tas man der un tas man patīk. Tad man ir sajūta, ka esam īpaši tuvāki.

Bet ja Dievu sauc par Dieviņu, tad man šķiet, ka mēs izrādām nepietiekošu cieņu vai neizprotam Dieva varenību.
Es nespētu nosaukt Dievu par Dieviņu un tā nekad nedaru.


Sintija* - 2012-01-26 20:48
Ķādam ļoti tuvam un mīļam draugam ir šobrīd lielas problēmas ar veselību. Viņš ir slimnīcā, ārstu uzraudzībā, informācijas no viņiem maz. Situācija smaga. Esot jātaisa kāda operācija,bet ārsti baidās, ka viņš neizturēs. Patreiz ārsti mākslīgi pie samaņas uzturot. Neesmu mediķis un īsti neko daudz no tā nesaprotu. Vienīgais,ko šobrīd daru-lūdzu Dievu, baznīcā uz lūgšanu vakaru pieteicu viņa vārdu un biju arī pareizticīgajā baznīcā, lai aizlūdz par viņu. Tur 40 dienas aizlūdzot par veselību. Domāju daudz labas, pozitīvas domas par viņu. Ļoti gribētu sadzirdēt kāda pieredzi. Šķiet,ka vairāk kā šo šobrīd jau nevaru izdarīt,bet varbūt tomēr...

Sintija* - 2012-01-26 20:49
saprotu,ka šobrīd varbūt nepareizajā šarunā ierakstīju, bet šobrīd 'tiešām nevarības sajūta :(

Inese* - 2012-01-27 11:17
Jā, šobrīd laikam ,ka neko no savas puses nevar izdarīt, kā tikai nodoties pateicības lūgšanām Dievam.

Atceros, ka toreiz, kad man bija šāda situācija, es lūdzu Dievu pieprasot un paģērot, solot un izlūdzoties. Tagad zinu, ka pati augstākā lūgšana ir tad, kad saki Dievam paldies par viņa klātbūtni šim cilvēkam, sev, situācijai. Kad vienkārši pati palaid vaļā un saproti, ka neko jau kā cilvēks nespēj, un uztici Dievam to, ko Viņš savukārt spēj.
Tieši nevarības brīžos mēs esam spējīgi saņemt vislielāko palīdzību.
Nevis tad, kad mums šķiet, ka spējam vēl kaut ko darīt, bet tieši tad, kad saprotam, ka nespējam.
Tas mūsos audzē paļāvību.

Vēlu - lai Tavam draugam viss nokārtojas un veselība atgriežas!

jane12345 - 2016-03-16 11:07
Vai jums nepieciešama aizdevuma? Tas ir, lai informētu plašu sabiedrību, ka Jane Alison kundze, privāts aizdevumu aizdevējs ir atvērt finanšu iespēju ikvienam, kam vajadzīga nekādu finansiālu palīdzību. Mēs dodam aizdevumus pie 2% procentu likmi privātpersonām, uzņēmumiem un uzņēmumiem ar skaidru un saprotamā veidā un stāvoklī. sazinieties ar mums šodien pa e-pastu: (saintloanss@gmail.com)



Lapa | [1] [2] [3] 4 |

Atpakaļ