Uz ārpusi un iekšpusi


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

Un atkal jau gribu parunāt par vīrišķo un sievišķo. Par to dabas doto atšķirību, kas mūsos pastāv un ko tik grūti dažreiz pieņemt. Man ļoti patika kā to noformulēja Andžejs Reiters mūsu vebinārā – viņš teica, ka vīrieša uzmanība vienmēr būs fokusēta no mājas uz āru, sievietei otrādi – uz iekšu.

Mēs pa priekšu gribam sakārtot māju un tad kaut kur doties, vīrietim būtībā gribas izdarīt visu ārpus mājas, lai pēc tam miers un var atgriezties un atpūsties mājā. Un pat tad, kad vīrietis ir mājā iekšā, viņš tik un tā domā par to, kas ārā (dators, avīzes, tv). Viņam māja ir kā atpūta. Mums kā dzīve. Te notiek mūsu vissvarīgākās attiecības. Te notiek tas, ko esam radījušas – ģimenes atmosfēra, ligzda, ala, pavards.

Es to izjūtu katrā reizē, kad kopā ar vīru gribam saplānot dienu. Man gribas pa priekšu sakārto māju un izdarīt visu, kas ap māju un ģimeni saistās. Viņam visu, kas saistīts ar nokārtošanu, sarunāšanu, piebraukšanu, aizvešanu, tikšanos ārpus mājas. Un interesanti, tad, kad aizbraucam uz to tikšanos vai uz paciemošanos, tad atkal ir tas pats – es varētu nupat tad mierīgi ciemoties, bet viņam jau atkal ir fokuss uz āru, jo jādodas tur, vai jānokārto tas. Atceros, ka tieši tāpat bija manā vecāku ģimenē. Tāpat ir ģimenēs, kuras redzu sev apkārt.

Kāpēc tā ir? Tādēļ, ka vīrietim ir „jāpārrauga teritorija”. Viņam nav ko tai alā darīt. Ja nu vienīgi viņš caur internetu „pārrauga teritoriju”.

Un mēs varam pukoties un domāt – nu kā tā, viņš neredz, ka gultai kāja nolūzusi (šis piemērs no vakardienas semināra Aizputē), bet lasa avīzi. Un varam domāt, ka vienkārši sliņķis. Bet...tā galīgi nav. Viņam vienkārši visa uzmanība un interese ir ārpus alas. „Par mamuta medībām”. „Par iespējamiem iebrucējiem”. „Par lauvu vai vilku” utt. Un var jau likties, ka mums ar tiem vilkiem un lauvām mūsdienās nav nekāda sakara. Taisnība. Nav. Bet mūsu primārā iekšējā patiesā būtība jau nemainās. Sievišķā vai vīrišķā enerģija nemainās. Fokuss, interese un uzstādījums nemainās.

Savukārt, ja mums pašām kādā dzīves periodā mājas nav svarīgas un arī ārējie notikumi šķiet interesantāki, kā ala – tad varam atpazīt, ka šobrīd dzīvojam caur vīrišķo enerģiju un Jan mūsos ir stiprāks par Iņ.

Un kas no tā?

Nu caur to mēs zaudējam sievišķību un centru sevī.

Sievietei dabiski ir uzturēt kārtībā mājas enerģētiku. Samīļot, sakopt, sakārtot, lai tur visiem ir mīļi un labi atgriezties, lai ģimene laimīga, lai ir patīkami pārnākt. Vīrietim arī tas ir svarīgi, bet viņš to uzver kā pašu par sevi saprotamu. To rada sieviete. (attiecīgi cik tai visā sieviete iesaista vīrieti, tas jau ir sievišķās gudrības jautājums).

Vīrietim būtiski ir nopelnīt un nodrošināt ģimenei drošību. Fizisko drošību, finansiālo drošību, emocionālo drošību. Vārdu sakot – sargāt robežas, lai viņa saimei nekas nenotiek (savukārt par laimi un atmosfēru parūpēsies sieviete).

Ja mēs šo „nieka” atšķirību varētu viens otrā atpazīt un pieņemt kā mūsu pašu īsteno dabas doto būtību, cik viegli būtu dzīvot pāra attiecībās.

Lai Tev brīnišķīga diena! Lai izdevušās attiecības!

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (14)  |  2013-11-13 10:21  |  Skatīts: 2355x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
dagnucis - 2013-11-13 10:25
Paldies par rakstu, lika aizdomāties!

inese - 2013-11-13 10:26
Jā, kad šo pieņem, paliek reāli viegli :))

dagnucis - 2013-11-13 10:35
:) Paldiesiņš par visu šo ko dalaties!

lauraw - 2013-11-13 10:44
tad sanāk , ka tas normāli, ka vīrs domā kā vairāk nopelnīt naudinu ģimenei , lai iegādātos to un vēl to ( visu ko ģimenei vajag) ? Es visu laiku domāju, ka tas nozīmē , ka vīram mājās nepatīk.

inese - 2013-11-13 10:46
Viņam patīk - viņš vienkārši to izrāda sev saprotamā veidā caur vīrišķību :)

belina - 2013-11-13 12:25
Pašlaik man vēl nav nozīmīgu attiecību, tāpēc sanāk, ka daudz laika pavadu ārpus mājas - darbs, pasākumi, tāpat arī kino, internets, grāmatas. Mājās ilgi īsti nosēdēt nevaru, paliek garlaicīgi, liekas, ka dzīve rit garām. Tomēr daudz domāju par sievišķību, raisu to vaļā, analizēju sevi un dzīvi, bet vai tad sanāk, ka tomēr darbojos caur vīrišķīgo prizmu, ja nefokusējos uz māju? Fokusā esmu es pati un notikumi man apkārt, cenšos sevi izklaidēt un nodarbināt.

renate - 2013-11-13 13:20
Paldies par kārtējo atgādinājumu- nu neesam mēs vienādi un nekad nebūsim. Tāpēc nevajag lauzt savus spītnieces ragus, mēģinot šīs nevienādības pa savam atrisināt :) Kopš mūsu tikšanās un grāmatu "apēšanas", šī sajūta iesakņojas un- goda vārds, ir vieglāk :) Nesen runāju ar kādu jauku un dikti gudru cilvēki un viņa teica- ja Tu lūdz vīram iesist naglu sienā un viņš to neizdara tuvāko 5min laikā- ieelpo un izelpo un nekādā gadījumā demonstratīvi nevajag to paveikt pašai. Viņš atnāks mājās, 5 minūtes atpūtīsies un nākošajās 5 min to naglu iesitīs. Pirmkārt- viņš apsolīja un solījumu turēs, otrkārt- tas ir vīrišķīgs darbs un viņš jutīsies ārkārtīgi gandarīts to paveicot (un līdz ar to arī mēs būsim priecīgas un jutīsimies sievišķīgi-gudri-vājas) un treškārt- viņš atradīs īsto vietu, kur to naglu iesist, lai tā pēc vēl 5 min ar visu uzkarināto svaru nenokristu zemē :) (kā tas būtu, ja es to paveiktu..). Novēlu mums visām sievišķīgi gudru pacietību un mieru, gan iekšpusē, gan tur ārā :)

dagnucis - 2013-11-13 13:45
Kas tās par grāmatām?Paldies!

inese - 2013-11-13 15:43
Protams, ka naglas sit un skrūvītes skrūvē tikai vīrietis :))
Sieviete rada apstākļus, lai vīrietis radītu rezultātu:)) Un tas attiecas gan uz mājām, gan ārpus mājām.

inese - 2013-11-13 15:45
Belinai-
pilnīgi neuztraucies. Kad veidosi ģimeni, tad viss sastāsies pa vietām.
Es arī neuzturējos pārāk daudz mājās, kad man neviena tur nebija.
Bet tagad viss nolīdzsvarojies.

belina - 2013-11-13 16:38
Paldies Inese:) Es arī Tavu pirmo grāmatu esmu ''apēdusi", būs jāķeras klāt otrajai!

belina - 2013-11-13 16:38
Paldies Inese:) Es arī Tavu pirmo grāmatu esmu ''apēdusi", būs jāķeras klāt otrajai!

bilbo - 2013-11-13 20:29
Cik jauki uzrakstīts! Man visu pēdējo gadu ir tā laime būt mājās. Tiešā nozīmē! :) Tīru, kārtoju, gatavoju un lutinu savu vīru. Protams, arī kādu smukumu mājai uztaisu. :)
Nu jau sāka likties vai tas ir normāli, tik daudz laika veltīt mājai un ģimenei (tāpēc, ka mūsdienās tā itkā nav pieņemts), bet man tā ļoti patīk, es tā jūtos ļoti labi - nu kā savā ligzdiņā. :) Toties vīrs brauc uz darbu, tad mājās, drusku atpūšas un iet tālāk darboties - tad garāžā darbiņi, tad šķūnīti ko padarīt utt. Un tas viss kopā ir tik labi. Sevišķi pēc šī rakstiņa izlasīšanas.. :) Tik laimīgi... :)

inese - 2013-11-14 11:57
Jā, es tieši šodien padomāju, kāda laime tā ir būt mājās. Strādāt, darboties, samīļot, pačubināt un visu to mājās:))


Atpakaļ