sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULAautors: INESE PRISJOLKOVA
Man šodien ir jāraud. Visu dienu. Un es pat nevaru pateikt kāpēc. Vai nu tāpēc, ka ir bēres un cilvēkam piederas raudāt. Vai nu tāpēc, ka es sevi jūtu pieskaramies kaut kam tik milzīgam, ka no šī saviļņojuma un no to vibrāciju tīrības mans ķermenītis un personība trīc. Un dvēsele ir laimīga un lepna. Par viņu – par Ziedoni.Es jau viņu nemaz tā nepazinu. Ne kā cilvēku, ne kā dzejnieku. Bet tas, ko viņš saka (un vienalga vai tas ir bijis 70tajos gados vai 90tajos) ir pilnīgi tas, ko es lasu, pētu, domāju, meklēju un cenšos izzināt. Tas ir tas uz ko tiecas mana dvēsele. Tas ir mans dvēseles ceļš. Es lasu Bībeli vai Latvju Dainas un redzu, ka tās viedās atziņas un lielā gudrība tur ir. Un tagad es klausos Ziedoni un dzirdu, ka viņš manā piedzimšanas laikā jau to ir runājis. Un viņā tas viss ir. Un paliek tik silti. Tik labi. Kaut arī ir jāraud.Un es tiešām nezinu par ko ir jāraud, jo...tieši man šodien Ziedonis ir kā milzīga atklāsme un faktiski manā dzīvē ir nevis viņa bēres, bet piedzimšana. Man būtu jāpriecājas, jādzied un jādejo aiz laimes. Bet es raudu. Man šķiet, ka arī aiz laimes.Es šodien neesmu Doma Baznīcā, bet ir sajūta, ka tā baznīca ir manī. Es visu dienu klausos un skatos, piedalos, jūtu, esmu, raudu, šķīstos. Man šķiet, ka no šodienas es būšu savādāka. Man ir sajūta, ka Latvija būs savādāka un latvieši būs savādāki. Šobrīd notiek transformācija pilnīgi taustāmā veidolā.
Es nezinu kas mainīsies un nevaru arī pateikt, kas ir izmainījies. Bet jūtu, ka ir. Ir kaut kā atvērti vēl lielāki vārti uz Debesīm.
Pēdējā laikā es ļoti daudz runāju ar eņģeļiem, ar Debesīm un visu laiku gribu un lūdzu, lai to visu tā vairāk sajūtu, saprotu un tajā visā esmu. Šodien man ir sajūta, ka Debesis ir atvērušās un gāžas man virsū. Nu kā viens cilvēks to var izturēt un pieņemt neraudot? Nevar. Un tādēļ es raudu. Un šķīstos. Un transformējos. Un ļoti, ļoti mīlu. Pilnīgi līdz pat fiziskām sajūtām mīlu dzīvi, mīlu cilvēkus, mīlu Zemi un Debesis, mīlu Ziedoni, mīlu to, kas notiek- kas aiziet, kas paliek, kas mainās, kas transformējas. Un vēl...es ļoti mīlu Latviju. Jā ļoti, ļoti mīlu Savu Zemi.
Šodien vairāk nerakstīšu, jo to nevar aprakstīt. Es parasti varu, bet šodien nevaru.
Inese
