sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Mums katram ir savs ceļš kā mēs satiekamies ar Dievu. Citu jau no mazotnes ar Dievu iepazīstināja vecmāmiņa, cits to jau liels būdams atrada baznīcā. Es satikos ar Dievu pamazām, līdz atklāju, ka es viņu nēsāju vienmēr līdzi – viņš ir manā sirdī. Ar viņu varu aprunāties, viņam varu prasīt padomu, uz viņu varu paļauties… Vissiltāk sirdī paliek, kad viņam pasakos, kad dzīvoju pateicībā... Sajust sevī Dievu - tā ir svētlaime un lidojums Dvēselei, tā ir absolūta gaisma un mīlestība… Un visjaukākais, ka viņš ar mani kopā ir vienmēr
Katram iesaku izlasīt Nīla Donalda Volša grāmatu SARUNAS AR DIEVU Neparasti dialogi.
Ierosmei (un lai āķis ieķertos lūpā) izrakstīšu dažus citātus.
Un ne jau tik ļoti par Dievu ir grāmata, bet gan vairāk par dzīves uztveri, par skatījumu uz dzīvi. Manuprāt, ļoti vērtīgi:
Esmu tev dāvājis brīvu gribu – spēju rīkoties tā kā izlemsi.
Tu nesaņemsi to, ko lūdz un neiegūsi nekā no tā, ko gribi, tāpēc, ka tavs lūgums ir trūkuma apliecinājums, un tas ko tu saki, ka kaut ko vēlies tikai rada tavā dzīvē tieši šādu pieredzi – gribēšanu.
Pareizā lūgšana nekad nevar būt kaut kā izlūgšanās, tai jābūt pateicības lūgšanai.
Visas cilvēku darbības visdziļākajā līmenī stimulē viena no divām emocijām – bailes vai mīlestība. Īstenībā ir tikai šīs divas emocijas, tikai divi vārdi cilvēka dvēseles valodā. Tie ir lielās polaritātes pretējie gali.
Tu esi iemācīts dzīvot baiļojoties. … Un, protams, tāpēc Tu atbalsti rīcību, ko atbalsta bailes, jo tā tev ir mācīts. Bet es tev iesaku, lūk, ko: Kad izvēlēsies rīcību, ko atbalsta mīlestība, tu ne tikai izdzīvosi, ne tikai uzvarēsi, ne tikai gūsi panākumus. Tu piedzīvosi triumfu, būdams tas, kas tu patiešām esi un kas tu vari kļūt.
Nē, ne visu, ko tu sauc par sliktu un kas notiek ar tevi, esi izvēlējies tu pats. Noteikti ne apzināti, kā tu arī domāji. To visu Tu pats esi radījis.
Tu visu laiku esi radīšanas procesā. Katru mirkli, katru minūti, katru dienu.
Mans likums ir cēloņa un seku likums, nevis likums „gan jau redzēs”. Nav nekā, ko Tu nevarētu iegūt, ja tu to izvēlies. Pat pirms tu lūgsi, es tev jau to būšu devis. Vai Tu tam tici?
Tava dzīve vienmēr ir tavu domu rezultāts par dzīvi.
Attiecību mērķis ir izlemt, kuru daļu no sevis tu gribētu redzēt izpaužamies, nevis kuru cita cilvēka daļu tu vari sagrābt un noturēt.
Ir tik romantiski teikt, ka tagad, kad īpašais cilvēks ir ienācis tavā dzīvē, tu jūties pilnīgs. Taču attiecību mērķis ir nevis tas, lai tev būtu kāds, kas tevi darītu pilnīgu, bet gan, lai tev būtu cits, ar kuru dalīties tavā pilnībā.
Ej un dari to, ko tev pa īstam patīk darīt! Nedari neko citu! Tev ir tik maz laika. Ka gan tu vari izšķērdēt kādu mirkli, darot, lai izdzīvotu to, kas tev nepatīk? Kas tā ir par dzīvi? Tā jau nav dzīve….
Raizēšanās vispār ir pati sliktākā prāta darbība, kāda vien pastāv, - nākamā aiz naida, kas ir dziļi pašdestruktīvs. … Bailes ir augstākās pakāpes raizēšanās. … Kad raizēšanās izbeidzas, veselība uzlabojas gandrīz uzreiz. ... Naids ir vissmagāk postošais prāta stāvoklis, un tā sekas ir faktiski neatgriezeniskas.
Jauna doma ir tava vienīgā iespēja, tā ir tava vienīgā reālā izdevība pilnveidoties, attīstīties, pa īstam kļūt par to, kas tu patiešām esi.
Pašreiz tavs prāts ir pārpilns ar vecām domām. Tās ir ne tikai vecas, bet arī citu cilvēku domas. Tagad ir svarīgi mainīt savas domas par vairākām lietām. Tā arī ir evolūcijas būtība.
Visskaļāk es runāju ar iekšējo balsi, jo tā tev ir vistuvāk. Šī balss tev vēsta, kas ir patiess, kas - nepatiess, pareizs vai nepareizs, labs vai slikts, kā tu to esi definējis. Tā ir radars, kas nosaka kursu, stūrē kuģi, vada braucienu, ja tu to ļauj.
Tas nav vienīgais veids kā es runāju ar tevi. Sadzirdi mani savas dvēseles patiesumā. Sadzirdi mani savā sirdī! Sadzirdi mani sava prāta klusumā.
Es arī Tev novēlu satikties ar Dievu!
Mīlestībā un pateicībā,
Dace Kalēja
