Vakar man bija seminārs, kur kāda sieviete pienāca un jautāja man – Inese, kā šo visu tu uzsāki? Ko tu darīji tad, kad neviens vēl nezināja, ka tu tāda esi un ko tu proti.
Pastāsti soli pa solim kā nonāci līdz tam, ka tev tagad ir darba pilnas rokas un pasūtījumi sarakstīti mēnešiem uz priekšu?
ok, es teicu - es varu Tev izstāstīt savu pieredzi. Jo īsā laikā tas, ko daru, ir no nulles izaudzis par ļoti stabilu un nozīmīgu darbu ar savu noteiktu perspektīvu un attīstību.
Un lai arī par savu nodarbošanos es parasti vairāk runāju kā par savu misiju un dzīvi saskaņā ar savu īsteno būtību, tas nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram šo visu apskatīt arī kā biznesu vai kā darbu, kas dod gan realizēšanās un pašizpausmes iespējas, gan finansiālu nodrošinājumu un attīstību, gan reālus darba augļus un rezultātu.
Sāku es pusotru gadu atpakaļ.
Un tas ceļš sākumā nebija „rozēm kaisīts”. Bija ekonomiskā krīze. Cilvēki bija ļoti sabijušies un ne visai gribēja iet no mājām ārā. Un galu galā uz pirmo semināru, kuru gribēju noorganizēt, pieteicās kādi 2 cilvēki (kaut biju aizsūtījusi kādus 300 uzaicinājumus) ;)
Pat draugi un paziņas bija skeptiski un tādu īstenu atbalstu es guvu tiešām tikai savā ģimenē. Mans vīrs un mana mamma man ticēja, ka viss būs labi. Ka cilvēkiem tiešām vajag to, ko es daru.
Pēc tam padomāju, ka varbūt ir jāsāk kaut kā par sevi dot ziņu plašākai sabiedrības daļai – un es uztaisīju savu blogu Delfu portālā.
Tas atkal bija traki – jo anonīmie komentāri bija tik traģiski, ka man vajadzēja īpašu iekšējo pārliecību un Dieva atbalstu, lai visu savu nodarbošanos „nenogrieztu pie saknītes” jau pašos pamatos.
Bet te nu noder „kurlās vardītes” mācība un es visiem tiem, kuri ir tikai vēl pārdomās par to kā sākt savu biznesu, un arī tiem, kas šobrīd sper pirmos soļus savā iecerētajā virzienā, varu pateikt, ka pats svarīgākais ir nepārtraukti dzirdēt savu iekšējo balsi, kas saka, ka tu ej īsto ceļu. Ka tad, kad Tev kaut kas neaiziet, Tu nevis met visu pie malas, bet mēģini domāt un darīt savādāk.
Un vēl – visu laiku paralēli tīri savu enerģētiku. Nodarbojies ar to, lai pēc iespējas pildītos ar dievišķo enerģiju.
Pēc kādiem 3 mēnešiem rakstīšanas Delfos, es tomēr izlēmu slēgt savu blogu un atradu iespēju izveidot savu mājas lapu. Tad palika drusku vieglāk, jo vairs nebija „nevajadzīgas un neauglīgas” kritikas. Arī lasītāju sākumā nebija necik daudz, bet vismaz mani neviens nebremzēja un neviens nelika „sprunguļus spieķos”.
Un te ir otrā mācība – atbrīvojies un distancējies no visiem, kas Tevi bremzē un kritizē. Tu vēl sākumā nebūsi tik stiprs, lai tas Tevi neietekmētu.
Ļoti daudzi cilvēki to dara tādēļ, ka paši nav gatavi neko jaunu uzsākt un viņi grib, lai Tu paliec līdz ar viņiem. Ka it kā „dalīta bēda ir pusbēda” un ja mums abiem būs slikti un neies, tad kaut kā jau kopā šo laiku pārcietīsim. ;)
Šī ir totāla kļūda!
Man arī ir bijis tā, ka kāds mani grib kritizēt tikai tādēļ vien, ka nepalieku iepriekšējos sadarbības rāmjos vai tandēmos, bet izvēlos iet savu ceļu.
Te ir trešā mācība – nebaidies būt sākumā viens. Tu vari būt pats/i gan ideju ģenerators, gan izpildītājs, gan finansu menedžeris, gan grāmatvedis, gan administrators, gan sekretāre utt.
Man vēl tagad nav ofisa vadītāja un bieži vien man gadās, ka kāds piezvana un piesakās semināram un tikai sarunas vidū atklāj, ka runā ar grāmatas autoru un semināru vadītāju un tad godīgi izrāda savu pārsteigumu. :)
Kopā pasmejamies un visu noorganizējam.
Nākošais svarīgais punkts, ko varu ieteikt no savas pieredzes – atrodi kādu, kas Tevi atbalsta un Tev tic pa visiem 100%. Man tas ir mans vīrs. Tikai dēļ viņa es varēju nodibināt „Pavasara studiju", tikai dēļ viņa uzrakstīt grāmatu, tikai ar viņa atbalstu es varu izturēt šo slodzi, kāda man tagad ir.
Ja jau mēs te tā ejam soli pa solim un padomi birst viens pēc otra, tad kā nākošo, ko gribu Tev ieteikt ir – savā jaunajā nodarbē ieguldi pēc iespējas mazāk finansu līdzekļu un nekādā gadījumā netaisi parādus un neņem aizņēmumus. Visi, kas ir lasījuši manu grāmatu, vai bijuši manos semināros, šeit uzreiz sapratīs par ko iet runa – aizņemties naudu nozīmē to pašu, ko aizņemties svešu enerģētiku. No tā brīža Tava paša enerģētika sāk noplūst šai virzienā.
Es šī iemesla dēļ – meklēju bezmaksas mājas lapas uzturēšanas vietni un mājas lapu veidoju pati bez neviena lata ieguldījuma.
Seminārus vadīju gan pati savā viesistabā, gan telpās, kuras man piedāvāja semināra dalībnieki, kuri paši gribēja klausīties seminārus.
Meditāciju cd izdevu jau tikai tad, kad pati ar nopelnīto naudu varēju apmaksāt tā ierakstīšanu.
Video klipus veidoju tikai tad, kad ar semināros un konsultācijās nopelnīto naudu varēju tos apmaksāt.
Grāmatu rakstīju paralēli semināru darbam un uz to brīdi semināri kļuva arvien biežāki. Sev es vēl arvien nevarēju atļauties neko, bet man bija gandarījums un vīzija par to, kā tas būs pēc kāda laika. Es dzīvoju savu dzīvi un attīstīju savu šo nodarbošanos kā misiju un neuztraucos, ka finansiāli to par biznesu nu nekā nevarēja nosaukt.
Es priecājos, ka varu apmaksāt grāmatas izdošanu (māksliniekus, korektoru, redaktoru utt.).
Tipogrāfija man nāca pretim un uz līguma pamata es varēju vienu lielu daļu grāmatas izdošanas līdzekļu maksāt ar pēcapmaksu.
No visa šī garā stāsta ir nākošā konkrētā mācība – ja esi ko iecerējis un to dari ar Dieva svētību, tad jutīsi, kā Augstākie spēki Tev palīdz piesaistīt gan īstos cilvēkus, gan nopelnīt vajadzīgo daudzumu naudas, gan iekustināt visu to, kas nepieciešams Tavas misijas darba veikšanai.
Es zinu, ka manai grāmatai ir Dieva svētīta. Tik viegli un tik svētīti tā radās, ka es nevaru par to šaubītiesJ
Un kad Tu radīsi savus pakalpojumus vai produktus, Tu arī to izjutīsi. Ka vienā brīdī tas viss notiek pat vēl ātrāk un vēl veiksmīgāk, nekā Tu pats spētu to izdarīt.
Vēl viena lieta, kas man Tev noteikti ir jāpasaka – esi gatavs/a, ka tas, ko Tu iekustināsi, veidosies un velsies kā milzu mīlestības bumba, kas kļūs arvien lielāka un lielāka. Un Tu pats/i vairs nemaz nevarēsi to apturēt.
Man tagad ir tā, ka vadu seminārus gandrīz katru dienu. Februārī ir 28.dienas, bet man jau tagad ir ieplānoti 25 semināri. Plus tam vēl individuālās konsultācijas, online sarakstes, skype konsultācijas, jauni raksti mājas lapā utt.
Tev ir jābūt gatavam/i, ka lieli darbi prasīs lielu enerģiju. Tavai ģimenei ir jābūt tam gataviem. Ja man nebūtu ģimenes atbalsta – es to šobrīd nevarētu.
Nu, lūk – tātad runājot par biznesa iekustināšanu līdz tādam līmenim, ka lielā mīlestības bumba veļas un Tev vienkārši jātiek tai līdzi, tur paiet kādi 1,5 gadi. (šeit mana pieredze lieliski sakrīt ar statistiku un pētījumiem par jauna biznesa attīstību)
Manā gadījumā finansu ieguldījumi nebija vajadzīgi. Es visu darīju pati, pirmo gadu nesaņemot neko un iztiekot no „saujiņas griķu”.
Tagad, kad varu nopelnīt tiešām tik, cik gribu, tad atskatoties varu teikt – tas bija ļoti svētīgs laiks manai dvēselei un personības attīstībai.
Tieši tādēļ, ka visu savu darbu veltīju cilvēkiem un nevis peļņai, es nepārtraukti saņemu Dieva svētību un pārpilnības enerģiju (Lakšmi).
Lūk - tāda ir mana šī briža pieredze. :)