Lielais brīnums


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Labrīt, šajā skaistajā šodienā!

Laiks nepielūdzami turpina savu gaitu, nakts nomaina dienu, diena nakti, un nu jau pagājuši vairāki mēneši pēc mūsu iepriekšējās sarunas. Šie ir bijuši ļoti krāsaini, saules apmirdzēti mēneši par kuriem Tev pastāstīšu kādā citā reizē. Bet šodien vēlos ar Tevi parunāt par kaut ko pavisam citu...

Nesen zem Brigitiņas raksta par smēķēšanas atmešanu izvērtās ļoti aktīva saruna par atkarībām kā tādām un jo īpaši par gaļas lietošanu uzturā, par filmu „Earthlings”. Saku jau uzreiz, es šo filmu neesmu redzējusi, kā arī joprojām retu reizi lietoju uzturā kādu gaļas izstrādājumu. Bet manas pārdomas raisīja kaut kas pavisam cits...

Man ir skaidrs, ka augstākminētajā filmā tiek parādīta cilvēku nežēlība. Nežēlība pret ko? Pret vājāko – pret dzīvniekiem, kuri nespēj tajā lielajā „sistēmā” sevi pasargāt... Man ir ļoti spēcīga iztēle, līdz ar ko es ļoti skaidri saskatu  un redzu visu kopainu, kas iezīmējas, cik daudz tajā visā ir sāpju, bezcerības un nežēlības...

Kamēr meitenes diskutēja par filmu „Earthlings” es uzgāju internetā pavisam citu filmu, kas angliski saucas „BIG Miracle” (links, kur noskatīties), kas ir uzņemta balstoties uz patiesiem notikumiem, kas norisinās Aļaskā,pašos ziemeļos. Vaļu ģimene nokavē brīdi, kad viņiem jāpamet ziemeļi un jādodas ceļā, okeāna dzīlēs, uz Dienvidiem. Viņi tiek iesprostoti zem ledus, ar vienu vienīgu „caurumu” ledū  caur kuru tiek pie gaisa, bet arī tas draud pie -500C aizsalt zibenīgā ātrumā. Stāsts ir par cilvēku nesavtību, mīlestību un ticību, ar kuras palīdzību salīdzinoši neliela sauja cilvēku izglābj vaļu ģimeni.

Lūk, noskatoties šo filmu es ļoti daudz domāju atkal un atkal par to – uz ko mēs koncentrējam savu skatu? Ko mēs izceļam sevī un cilvēkos ap sevi? Man ir pilnībā skaidrs, ka „baltais” un „melnais” ir mūsos ikvienā. Un tik pat skaidrs ir mums visiem, ka pasaulē pastāv gan „labais”, gan „ ļaunais”.

Ik mirkli, ik dienas ap mums notiek ļoti dažādas lietas. Kāds kādu apmelo, kāds kādu samīļo, kāds palīdz, kāds nodod, kāds sāpina, kās iedvesmo un stiprina. Ik mirkli visā pasaulē ir „+” un ir „-” un tas viss veido līdzsvaru. Tieši tādu līdzsvaru, kāds ir „IŅ” un „JAŅ” zīmītē, kurā balto laukumu ir tieši tik daudz cik melno.

Un kur tad ir mūsu izvēle? Ko izcelt sevī un citos! Ko saskatīt līdzcilvēkos.

Man šķiet tik bieži mēs pakļaujamies „masu psihozei”  - tagad visi kopā rādīsim ar pirkstu uz tiem „sliktajiem”, uz tiem, kas kādam dara pāri, nogalina dzīvniekus, nogalina cilvēkus, piesārņo un iznīcina dabu... Bet, vai Tu esi domājusi, ka rādot ar pirkstu uz TIEM SLIKTAJIEM, Tu patiesībā jau tajā pašā mirklī rādi ar pirkstu uz sevi? Nosodot kādu, Tu nosodi pati sevi... Mēs visi esam vienotā sistēmā, vienotā Visumā un itin nekas uz pasaules nenotiek bez mūsu pašu līdzdalības.

Un tik pat labi, mēs varētu atrast miljoniem cilvēku, kuri katru dienu dara LIELAS lietas, nesavtīgi. Glābj dzīvniekus, bērnus, kokus, zivis... Ļoti daudz cilvēku, kuri dzīvo saskaņā ar Dabu, tās ritmu, tās sirdspukstiem. Mums pašiem, šeit Latvijā ir daudz sirdscilvēku, par kuriem ļoti skaisti stāstīts ilggadējā TV3 projektā „Latvijas lepnums”.

Vai esi par šo visu  domājusi?

Es esmu... Un kas tajā visā ir visbrīnišķīgākais. Apziņa, kas manī veidojas un nostiprinās ar katru mirkli arvien vairāk – es esmu Mīlestības un Gaismas radītāja savā dzīvē. Es esmu tā, kas izgaismo labo sevī un cilvēkos ap sevi. Es uzņemos atbildību pār savu izvēli – skatīties uz skaisto, stiprināt labo, vairot Mīlestību.

Tātad mirklī, kad šķiet, ka cilvēki ir ļauni un slikti... atliek tikai un vienīgi pagriezt galvu uz citu pusi un ieraudzīt cik bezgalīgi daudz Mīlestības ir cilvēkos! Un tieši Tu vari to vēl vairāk izcelt, vairot un stiprināt, gan apkārtējos, gan sevī. Tieši Tu vari iedvesmot pati sevi un līdzcilvēkus uz labām lietām, labiem darbiem.

Un pienāks diena, kad skatīsies apkārt un būs sajūta, ka ap Tevi ir tikai un vienīgi labsirdīgi, mīloši, dodoši un nesavtīgi cilvēki. Par to esmu vairāk kā droša. Kāpēc? Jo ar mani tā ir, es katru dienu ap sevi redzu tikai brīnišķīgus, Mīlestības un Gaismas pilnus cilvēkus. Jo, es izvēlos to redzēt. Es izvēlos tieši šīs lietas dot no sevis un vairot sevī. Un mēs taču atceramies, ka Visums ir spogulis, kas mums ik mirkli atspoguļo to, ko domājam!

Vēl un vēlreiz atgriežamies pie tā, kas jau no paša sākuma,  šeit „Pavasara studijā”, ir runāts! Un man šķiet, ka ar nekad nebūs gana... Mums pašiem sev ik mirkli ir jāatgādina ceļš, ko izvēlamies iet, domas, ko izvēlamies domāt, darbi, ko izvēlamies darīt.

Esmu laimīga, ka atkal sarunājos ar Tevi, kā arī ceru, ka šī saruna ir tikai un vienīgi  viens no „sākumiem”. Un tādu „sākumu” mūsu dzīvē ir ļoti daudz... Tie visi vairo Ticību, Cerību un Mīlestību.

Pateicībā un sirsnībā,

Daina :)

quot;geneva
Komentāri (11)  |  2012-08-22 19:13  |  Skatīts: 2968x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2012-08-22 20:14
Prieks Dainīt, Tevi te atkal satikt, jo domāju, kur esi pazudusi pa vasaru :)
Man šodien ienāca prātā doma, kurai apstiprinājumu pēdējā laikā rodu visur, kur vien skatos un klausos- ka cilvēka apziņai palīdzēt augt mīlestībā un atbildībā (pirmām kārtām ar savu piemēru un attieksmi pret savu dzīvi, iedvesmojot un tādējādi mācot) ir tik pat svarīgi, cik glābt dzīvniekus, augus, mežus utt., jo, ja transformēsies cilvēka apziņa (ar sirdi apzinoties savu vienotību ar visu dzīvo, ar dabu, ar zemi), tad līdz ar to transformēsies arī visa planēta un šāda problēma- līdzsvara izjukšana dabā vairs nepastāvēs. Tāpēc tas, ko šeit darām mēs Pavasara studijā, visu garīgo skolotāju darbs ir ļoti svētīgs darbs un varbūt pat vissvarīgākais darbs visai planētai.

baibam - 2012-08-22 20:36
Gribu piebilst, ka tieši tā- mēs fokusējam skatu uz to, ko vēlamies, vairojam gaismu, tomēr neaizspiežot acis un ausis uz pasaulē notiekošo to, kas mums nepatīk, bet kā gaismas būtnes ar laiku to transformējot, tajā, kādu vēlamies redzēt šo pasauli, jo, kā saka Agnese, tikai apzinoties realitāti mēs varam mainīt realitāti.
Bez nosodījuma, bez cīņas, bez rādīšanas ar pirkstu. Vienkārši apzinoties un izvēloties to, ko gribam.
Man šķiet, ka svarīgi cilvēkiem ir saprast- ka nevis es te viens neko nevaru mainīt, esmu melns un maziņš un skudriņa, ko visi ietekmē, bet tieši otrādi, no manis, manas attieksmes, dzīvesveida, pasaules redzējuma un attiecībām ar šo pasauli ir atkarīgs ļoti, ļoti daudz. Es esmu liels labā nozīmē. Tas, manupārt, atklāj dzīves jēgas dimensiju un paplašina manu apziņu no "ko tad es te, kaut kā jau savu dzīvīti nozīvošu, pēc manis kaut ūdens plūdi" līdz "es pats radu savu dzīvi un savu pasauli"

baibam - 2012-08-22 20:43
Vēl viens veids, kā paskatīties uz to savādāk- kas man strādā:
Iedomājies, ka esi visu iecerēto sasniegusi/is- Tev ir sava māja, nauda, darbs, kas nes prieku, mīļotais cilvēks, ģimene... Ko vēl var vēlēties?
Man dabiska vēlme ir radīt tālāk- kādu es vēlos redzēt savu apkārtni, ciemu, pilsētu, valsti, planētu... Kādā pasaulē es izvēlos dzīvot? Ko es varu darīt, lai šī vēme materializētos? Vai Tev arī tā ir?

karinchiks - 2012-08-22 20:54
Paldies par mīlestības pilno rakstu...
Man kā Dabas bērnam,šī filma janoskatās...
Jauku dienu


Dace Kalēja - 2012-08-22 21:36
Daina, Tavs raksts liek man pacelties augstāk un lidot :)
Tik ļoti tas sasaucas arī ar manu sajūtu meklēt sevī, līdzcilvēkos un apkārtējā pasaulē to gaismu, kuru vairot ... Un tas ir daudz vērtīgāk kā runāt par tumsu, kas tomēr mūsos katrā arī ir.
Paldies par ieteikto filmu. Kā saprotu tā ir ģimenes filma, kuru varam skatīties kopā ar bērniem?

dainarozenberga - 2012-08-22 23:12
Un vēlreiz, Baibiņ, saku Tev paldies! :)
Tu tik skaisti esi papildinājusi šo rakstu. Es pilnībā piekrītu, ka, lai zinātu, kas ir Gaisma, ir jāzina, kas ir Tumsa... :)
Es "kaifoju" no sajūtas, kas rodas atrodoties starp cilvēkiem, kuri skaidri apzinās, ka Gaismas daudzums viņu dzīvē ir atkarīgs no viņiem pašiem! Esmu laimīga, ka tā ir mana ikdiena!
Jā, Baibiņ, kad savā dzīvē par it visu esi pateicīgs, tad ir vēlme darīt labu visai pasaulei. Iet savu misijas ceļu, vairot Mīlestību līdzcilvēkos, darīt Pasauli skaistāku, labāku un gaišāku. :)))
Meitenes, jā, filmu iesaku un tā ir pasakaina ģimenes filma, ko skatīties kopā ar bērniem! :) Vairo ticību labajam un mīlestībai! :)

inese - 2012-08-24 01:59
Dainīt, cik jauki, ka Tu atkal raksti :)
samīļoju Tevi :)))

dainarozenberga - 2012-08-24 02:04
Ak, mīļā, PALDIES TEV! :) Ir tik jauki, ka arvien no jauna varam sev atgādināt, ka ŠODIENA ir diena, kad sākt DARĪT, ne tikai domāt! :))))

Dace Kalēja - 2012-08-27 04:25
Noskatījos šo lielisko filmu. Esmu dziļi aizkustināta.
Saprotu, ka tikai ticot Gaismai, nesot Gaismu un Mīlestību sevī, mēs varam pasauli darīt gaišāku.


Dace Kalēja - 2012-08-27 04:31
Un vēl šajā filmā arī skaidri redzams, ka ir iespējams savas personiskās ambīcijas palikt malā, reizēm pat varam godīgi atzīt, ka esam vājāki nekā gribam to izrādīt. Un saprotu, ka tas nav viegli. Laikam jau vienkāršāk ir slēpties aiz savas maskas, ārēji izrādīt savu iedomāto tēlu, nevis godīgi atzīt savu vājumu...

baibam - 2012-09-03 23:01
Filma aizkustinoša līdz asarām


Atpakaļ