sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
Labrīt, šajā skaistajā šodienā!
Laiks nepielūdzami turpina savu gaitu, nakts nomaina dienu, diena nakti, un nu jau pagājuši vairāki mēneši pēc mūsu iepriekšējās sarunas. Šie ir bijuši ļoti krāsaini, saules apmirdzēti mēneši par kuriem Tev pastāstīšu kādā citā reizē. Bet šodien vēlos ar Tevi parunāt par kaut ko pavisam citu...
Nesen zem Brigitiņas raksta par smēķēšanas atmešanu izvērtās ļoti aktīva saruna par atkarībām kā tādām un jo īpaši par gaļas lietošanu uzturā, par filmu „Earthlings”. Saku jau uzreiz, es šo filmu neesmu redzējusi, kā arī joprojām retu reizi lietoju uzturā kādu gaļas izstrādājumu. Bet manas pārdomas raisīja kaut kas pavisam cits...
Man ir skaidrs, ka augstākminētajā filmā tiek parādīta cilvēku nežēlība. Nežēlība pret ko? Pret vājāko – pret dzīvniekiem, kuri nespēj tajā lielajā „sistēmā” sevi pasargāt... Man ir ļoti spēcīga iztēle, līdz ar ko es ļoti skaidri saskatu un redzu visu kopainu, kas iezīmējas, cik daudz tajā visā ir sāpju, bezcerības un nežēlības...
Kamēr meitenes diskutēja par filmu „Earthlings” es uzgāju internetā pavisam citu filmu, kas angliski saucas „BIG Miracle” (links, kur noskatīties), kas ir uzņemta balstoties uz patiesiem notikumiem, kas norisinās Aļaskā,pašos ziemeļos. Vaļu ģimene nokavē brīdi, kad viņiem jāpamet ziemeļi un jādodas ceļā, okeāna dzīlēs, uz Dienvidiem. Viņi tiek iesprostoti zem ledus, ar vienu vienīgu „caurumu” ledū caur kuru tiek pie gaisa, bet arī tas draud pie -500C aizsalt zibenīgā ātrumā. Stāsts ir par cilvēku nesavtību, mīlestību un ticību, ar kuras palīdzību salīdzinoši neliela sauja cilvēku izglābj vaļu ģimeni.
Lūk, noskatoties šo filmu es ļoti daudz domāju atkal un atkal par to – uz ko mēs koncentrējam savu skatu? Ko mēs izceļam sevī un cilvēkos ap sevi? Man ir pilnībā skaidrs, ka „baltais” un „melnais” ir mūsos ikvienā. Un tik pat skaidrs ir mums visiem, ka pasaulē pastāv gan „labais”, gan „ ļaunais”.
Ik mirkli, ik dienas ap mums notiek ļoti dažādas lietas. Kāds kādu apmelo, kāds kādu samīļo, kāds palīdz, kāds nodod, kāds sāpina, kās iedvesmo un stiprina. Ik mirkli visā pasaulē ir „+” un ir „-” un tas viss veido līdzsvaru. Tieši tādu līdzsvaru, kāds ir „IŅ” un „JAŅ” zīmītē, kurā balto laukumu ir tieši tik daudz cik melno.
Un kur tad ir mūsu izvēle? Ko izcelt sevī un citos! Ko saskatīt līdzcilvēkos.
Man šķiet tik bieži mēs pakļaujamies „masu psihozei” - tagad visi kopā rādīsim ar pirkstu uz tiem „sliktajiem”, uz tiem, kas kādam dara pāri, nogalina dzīvniekus, nogalina cilvēkus, piesārņo un iznīcina dabu... Bet, vai Tu esi domājusi, ka rādot ar pirkstu uz TIEM SLIKTAJIEM, Tu patiesībā jau tajā pašā mirklī rādi ar pirkstu uz sevi? Nosodot kādu, Tu nosodi pati sevi... Mēs visi esam vienotā sistēmā, vienotā Visumā un itin nekas uz pasaules nenotiek bez mūsu pašu līdzdalības.
Un tik pat labi, mēs varētu atrast miljoniem cilvēku, kuri katru dienu dara LIELAS lietas, nesavtīgi. Glābj dzīvniekus, bērnus, kokus, zivis... Ļoti daudz cilvēku, kuri dzīvo saskaņā ar Dabu, tās ritmu, tās sirdspukstiem. Mums pašiem, šeit Latvijā ir daudz sirdscilvēku, par kuriem ļoti skaisti stāstīts ilggadējā TV3 projektā „Latvijas lepnums”.
Vai esi par šo visu domājusi?
Es esmu... Un kas tajā visā ir visbrīnišķīgākais. Apziņa, kas manī veidojas un nostiprinās ar katru mirkli arvien vairāk – es esmu Mīlestības un Gaismas radītāja savā dzīvē. Es esmu tā, kas izgaismo labo sevī un cilvēkos ap sevi. Es uzņemos atbildību pār savu izvēli – skatīties uz skaisto, stiprināt labo, vairot Mīlestību.
Tātad mirklī, kad šķiet, ka cilvēki ir ļauni un slikti... atliek tikai un vienīgi pagriezt galvu uz citu pusi un ieraudzīt cik bezgalīgi daudz Mīlestības ir cilvēkos! Un tieši Tu vari to vēl vairāk izcelt, vairot un stiprināt, gan apkārtējos, gan sevī. Tieši Tu vari iedvesmot pati sevi un līdzcilvēkus uz labām lietām, labiem darbiem.
Un pienāks diena, kad skatīsies apkārt un būs sajūta, ka ap Tevi ir tikai un vienīgi labsirdīgi, mīloši, dodoši un nesavtīgi cilvēki. Par to esmu vairāk kā droša. Kāpēc? Jo ar mani tā ir, es katru dienu ap sevi redzu tikai brīnišķīgus, Mīlestības un Gaismas pilnus cilvēkus. Jo, es izvēlos to redzēt. Es izvēlos tieši šīs lietas dot no sevis un vairot sevī. Un mēs taču atceramies, ka Visums ir spogulis, kas mums ik mirkli atspoguļo to, ko domājam!
Vēl un vēlreiz atgriežamies pie tā, kas jau no paša sākuma, šeit „Pavasara studijā”, ir runāts! Un man šķiet, ka ar nekad nebūs gana... Mums pašiem sev ik mirkli ir jāatgādina ceļš, ko izvēlamies iet, domas, ko izvēlamies domāt, darbi, ko izvēlamies darīt.
Esmu laimīga, ka atkal sarunājos ar Tevi, kā arī ceru, ka šī saruna ir tikai un vienīgi viens no „sākumiem”. Un tādu „sākumu” mūsu dzīvē ir ļoti daudz... Tie visi vairo Ticību, Cerību un Mīlestību.
Pateicībā un sirsnībā,
Daina :)
quot;geneva
