sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: ILZE GULBE

„Šogad es atbraucu ar nelielu koncerta programmu (viņa dejoja nepilnas divas stundas). Nākamgad, kad man paliks 90 gadi, kas jau ir pēc 6 mēnešiem, tad uztaisīšu plašāku programmu un uzstāšos lielākā zālē”.
Ar šādiem vārdiem savu uzstāšanos šogad savā koncertā jūnijā, kas notika Rīgas Tehniskās Universitātes zālē, pabeidza leģendārā latviešu izcelmses dejotāja Vija Vētra. Man bija tā laime apmeklēt Vija Vētras koncertu.
Pateicoties pārpildītajai skatītāju zālei, sēdēju uz grīdas pie pašas skatuves, tāpēc man bija tas gods vērot šo leģendāro sievieti tuvplānā visu koncerta laiku. Biju pilnīgi fascinēta! Kā var tik graciozi, enerģiski, reizē dejiski, bet vienlacīgi konkrēti un tieši kustēties dejā, kur katrai kustībai ir mērķis un nekas nav nejaušs. Vecums atkāpjas, gadiem šajos Dievišķajos dejas mirkļos nav nekādas nozīmes!
Mums katram ir priekšstati, pieredze, viedokļi par to, kā jūtas, ko dara, kā izskatās cilvēks 90 gadu vecumā. Kādu mēs katrs sevi iedomājamies vai projecējam, kad būsim tādos gados, ja Dievs būs lēmis? Kāda ir perspektīvas izjūta šadā vecumā?
Mani vienmēr fascinē un iedvesmo cilvēki ar neierobežotu perspekltīvu, plašu, tālejošu skatu uz lietām un dzīvi kopumā. Acīmredzot, lai kaltu drošus plānus uz nākotni arī 90 gadu vecumā, tā it kā Tev būtu 30 ... 60 ... 90, laikam vienalga cik, ir jānodzīvo ļoti neparasta, bagāta, notikumiem, izaicinājumiem, šķēršļiem, grūtībām, triumfiem, zaudējumiem, ieguvumiem piepildīta dzīve.
Dažos, pavisam īsos vārdos par to, kas ir Vija Vētra (ja nu kāds nezina, man gan liekas, ka visi zinaJ) un kāda ir bijusi viņs dzīve. Par viņu var rakstīt fanstastiskas grāmatas, es tikai uzskaitīšu dažus faktus.
Vija Vētra ir dzimusi Latvijā un, kā daudzi tautieši otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās. Viņa ir dejojusi visos piecos kontinentos, atzīta par dejas priesterieni pasaules līmenī, dejojusi Anglijas karalienei kā soliste modernajā baletā, bijusi pazīstama ar Džavaharlalu Neru, Indiru Gandiju un citām augstām Indijas amatpersonām. Vija Vētra arī ir saņēmsui Triju Zvaigžņu ordeni.
Lielu daļu savas dzīves pavadījusi Austrālijā, dejojot, mācot deju citiem, strādājot kā horeogrāfe, spēlējot teātri, tad pārcēlusies uz ASV, Ņujorku. Vija katru gadu kopš 1990. gada arī brauc uz Latviju. Slavenā dejotāja noteiktā dzīves posmā pastiprināti pievērsusies Indiešu dejām.
Vija brīvi pārvalda astoņas svešvalodas. Viņa ir ne tikai dejas karaliene mūža garumā, bet arī ārkārtīgi dziļš, garīgs cilvēks. Vija Latvijā ir nodibinājusi unitāriešu draudzi. Tā ir kustība, kas sevī apvieno visas reliģijas, jo Dievs ir viens.
Vija ir arī tā, kas ienesusi deju baznīcā, kā Austrumos, tā Rietumos, un tā bez gala.
Vija Vētra, būdama ārkārīgi dziļš, garīgs un mērķtiecīgs cilvēks, kas visu mūžu darījis to, ko mīl. Viņai ir 89 gadi, tūlīt 90, viņa negatavojas iet pensijā, viņa nezina, kas tas ir, viņai nav laika, jo jāgatavo jaunas programmas, jāapaceļo vēl daudzas valstis, jāgatavo lekcijas studentiem dažādās valstīs un dažādās valodās uz kurienu viņu regulāri aicina, jāvada dievkalpojumi ...
Vija Vētra turpina ar mīlestību darīt to, ko visu mūžu ir darījusi, nezinot un nepazīstot ierobežojumus, kurus mēs paši sev (neviens cits jau būtībā) uzliekam... Viņa turpina būt mīlestības un dejas vēstnese visā pasaulē, un neskatoties uz savu ciešo saistību ar Indiju, grieķiskajiem sejas vaibstiem, viņa vienmēr, ar savu izcilo, stalto stāju, dzīvi un cilvēkus mīlošo skatienu lepni saka atkal un atkal – ESMU LATVIETE!
Lai iedvesmojamies no Vijas, no viņas bez robežu pieejas dzīvei, kurai liekas nav malas un gala!
Lai atļaujam pašas sev dzīvot tādu dzīvi, kādu no sirds vēlamies!