Galvu augšā


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Cik daudz labu atziņu un secinājumu var saņemt ikdienas. Ik uz soļa ir zīmes un mācības. Savā ikdienā mēs satiekam daudz cilvēku, vai tie būtu radi, draugi, kolēģi, nepazīstamie cilvēki tramvajā, uz ielas, veikalā. Kad biju maza atceros, reiz prātoju, visi saka Latvija ir maza, Latvija ir maza, bet pat ejot uz tām pašām vietām, apmeklējot tos pašus veikalus, braucot tajā pašā tramvajā mēs satiekam ar vien jaunas sejas. Likās cik tad ir to cilvēku vienā Rīgā vien, ja katru dienu, atkal ir citi cilvēki, citas sejas … 

Cik aizraujoši ir pavērot cilvēkus. To, cik līdzīgi un reizē pilnīgi dažādi esam. Cik dažādas sejas izteikmes, žesti, kustības… Kāds ir iegājis sevī, noslēdzies un iegrimis pārdomās, risinot problēmas, sastādot iepirkumu sarakstu, plānojot savas gaitas. Cits – vienkārši bauda pastaigu pa parku, sarunu ar savu līdzcilvēku, draugu, kolēģi, kāds domās sarunājas pats ar sevi, savu dvēseli, ar Dievu, ar enģeļiem, vai kādiem citiem Augstākiem spēkiem. Kāds - laimīgs par šo dienu, cits rūpju nomākts soļo pa ielu, pat nepaceļot acis, un neieelpojot ziedošo liepu reibinošo smaržu, un neapzinoties cik mēs tomēr katrs esam laimīgi, jo mums ir dota šī diena, lai to padarītu par vislabāko! Jā, tieši šodienu, un tieši par VISLABĀKO DIENU! 

Kādam tas nāk viegli, kādam gluži smagi. Kāpēc tā? Kas ir tas, kas pietrūkst ik vienam būt laimīgam tieši šodien? Prātoju, kas gan tas ir?  Vai tam vajadzīga nauda – nē! Vai tam vajadzīgs laiks – nē! Vai to man var sniegt kāds cits – arī nē! Vai varbūt zināšanas – gan jā, gan nē! Kas tad? Kā tu domā – kas ir tas, kas cilvēkiem neļauj šodien savu rītdienu padarīt saulaināku? Zināšanas mums ir katram vajadzīgas – neapšaubāmi, jo bez tām mēs vienkārši nezināsim ko darīt, bet, tas kas pietrūkst – ir likt lietā šīs zināšanas, proti, darīt! Pārvarēt slinkumu, ņemt un darīt, nevis tikai par to lasīt un domāt, ir vajadzīga šī kustība, lai mēs tiktu uz priekšu. Ja mēs gribam peldēt, bet nekustināsim rokas un kājas, tad labākā gadījumā, nekur vienkārši netiksim, vai sāksim grimt. Vai arī – tā kā es mēdzu ikdienā braukt ar riteni – kamēr minies uz priekšu tiec, tikko apstājies, tā kustība nav, vai pat var nokrist, jo uz ritens nostāvēt nevar. Ir vajadzīga kustība. Sākumā tās varbūt kaut vai vienkārši mehāniskas lietas – celšanās ar sauli, kad enerģija ir vispēcīgākā, vismaz līdz 6-7 no rīta?! Vai tas ir grūti – jā iespējams sākumā grūtāk pierast, bet ja apzinies ko tas sniegs, tad spēks vairojas. Līdz ar agro celšanos vakarā gribēsies laicīgāk iet gulēt, kas atkal dos papildus enerģiju, jo ļaus ķermenim un prātam atpūsties. Vai piemēram, izmanto šo skaisto laiku, lai ietu kājām, vai brauktu ar riteni, pavadi vairāk laiku pie dabas, peldētu, dotos pastaigā pa mežu, ieelpotu dabas enerģiju. Un pamazām sajutīsi kā enerģija vairojas. Kā priekš sevis esmu sapratusi - galvenais ir darīt un neapstāties! Skatos uz savu omīti kura savos 70 pāri gados kustās, strādā, darbojas, un vēl visiem bērniem un mazbērniem palīdz. Šķiet viņai enerģijas ir krietni vairāk kā dažam jaunam cilvēkam. Un saprotu, ka šīs kustības un darbošanās tik ļoti ir svarīgas, tās ir kā iekšējais dzinējs, kurš iedarbina motoru un ražo enerģiju.

Mīļie cilvēki esiet kustībā! Lai jūsu enerģija vairojas un gars ir vienmēr možs.

„Turiet savu seju saulē, un jūs neredzēsiet ēnu” – Helen Kelln

Ar sirsnīgi sveicieniem,

Dzintra

Komentāri (2)  |  2012-07-13 21:05  |  Skatīts: 2016x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2012-07-13 22:39
Paldies, Dzintra, par rakstiņu! :) Tas man lika atskatīties gadu atpakaļ un izvērtēt patīkamās pārmaiņas, kas ar mani notikušas. Tagad man šķiet - kā es vispār pirms tam varēju dzīvot? Kā varēju dzīvot nesākot un nebeidzot dienu ar pateicību Dievam. Kā varēju dzīvot nepalasot jaunus rasktiņus Pavasara studijas mājas lapā? Kā varēju dzīvot, kad manī plauka un zēla skaudība, iedomība un vēl visādas baisas īpašības. Esmu tik daudz no izlasītā likusi lietā. Un vēl tik daudz, kas jādara...
Nez kāpēc man visvairāk atmiņā tieši tas, kā pieradinājos pie aukstas dušas rītos. Man likās, ka to nekad nevarēšu. Pirmās reizes - pat nezinu, kā to izdarīju. Tad bija periods, kad cīnījos ar sevi - dialogs bija apmēram tāds: vakar es to darīju, nu varbūt šodien izlaižam? Bet tagad es nevaru savu dienas sākumu iedomāties bez aukstas dušas. Tas ir tāds enerģijas lādiņš!!!
Mēs varam ļoti daudz savā labā izdarīt, tikai vajag sākt. Nevajag sevi šaustīt, ja uzreiz nesanāk. Atceros, ka Inesīte teica - visu darām ar mīlestību. Vajag mēģināt, pavisam pamazām, pa vienam solītim. Jo vēl vienu soli mēs varam vienmēr...
Lai mums visām izdodas!
Lai saulaina un Mīlestības pilna vasara! :))

bilbo - 2012-07-14 05:25
Oi ká man gribétos celties augsá 6-7 no ríta, bet nu darbs táds, ka 10 vakará tikai beidzás un gulét sanák aiziet tikai ap pusnakti... Gan jau 8 no ríta celshanás energija ir gana mozha, lai priecígi uzsáktu savu dienu! :)

Paldies!


Atpakaļ